Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Šonedēļ raidījumā "21. gs latvietis" pievēršamies no jauna vaļā vērtajam diasporas likumam, kā arī tiekamies ar nopelniem bagāto Gruzijas latvieti Regīnu Jakobidzi, kura vada vienu no pirmajām latviešu biedrībām pasaulē atjaunotās Latvijas laikā. "Man nav jāprasa atļauja just piederību Latvijai," saka Gruzijas Latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja Regīna Jakobidze, kuru šogad Gruzija apbalvojusi ar Tolerances balvu. Regīnai šis gads ir īpašs, jo simtgadi svin abas sirdij tuvās valstis - Latvija un Gruzija. Simtgades ietvaros latviešu biedrība iemūžinājusi divu Gruzijas latviešu, Jūlija Straumes un Roberta Kupces, piemiņu Gruzijā un par to sīkāk raidījumā stāsta Regīna Jakobidze. Turpretim raidījuma ievadā tiekamies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis un Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi un skaidrojam, kāpēc no jauna vaļā vērts diasporas likums un kas vainas pašreizējai diasporas definīcijai.

Vai vēl ir nepieciešams Latvijas valsts apmaksāti latviešu valodas skolotāji Krievijā? Vietējie saka, ka aizvien sarūk to cilvēku skaits, kuri vēlas apgūt latviešu valodu Krievijā, taču tas nenozīmē, ka zudusi vēlēšanās uzturēt saikni ar Latviju un latviešiem. Kā šo piederību Latvijai uzturēt var dažādu kolektīvu ciemošanās, dejas, dziesmas un sarunas? Saruna ar īpašas ekspedīcijas dalībniekiem - Julgī Stalti no "Skandiniekiem" un Ēriku Zepu no "Rikšiem", kā arī Augšbebru folkloras kopas "Varavīksne" vadītāju Olgu Benki. "Savējie ļaudis ir savējie, lai kur viņi būtu," saka Julgī Stalte. Viņa kopā ar Ēriku Zepu devās īpašā ekspedīcijā uz Krieviju, lai tur tiktos ar vietējiem latviešiem.

Viesojāmies Bergenā, kur Grīga koncertzālē savas profesionālās gaitas īsteno vairāki latviešu mūziķi. Nav noslēpums, ka latvieši ir dziedātāju un mūziķu tauta, un šīs spējas augsti novērtē citviet pasaulē. Dažkārt apstākļi ārpus Latvijas ir piemērotāki muzicēšanai un profesionālai pilnvedei gan kā simfoniskā orķestra pārstāvim, gan kā diriģentam, min mūsu raidījuma varoņi. Šoreiz tiekamies ar diriģentu Uldi, Ilzi, kura spēlē altu, čellisti Agnesi un Heinrihu, kurš visu savu dzīvi aizvadījis Norvēģijā un spēlē jauniešu orķestrī. Skaidrojam, vai Norvēģijā latviešu mūziķi ir labāk novērtēti? Vai viņi jūtas vairāk kā latviešu vai norvēģu mūzikas vides pārstāvji?  

Tieši svētdien Briselē īpašā “Brexit” veltītā sammitā tiksies 27 Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā katrs desmitais Latvijas piederīgais šobrīd dzimst Anglijā, jautājums par dzīvi pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nervozas dara daudzas latviešu ģimenes. Kas gaidāms nākotnē? Kā “Brexit” ietekmēs viņu dzīvi – liks atgriezties Latvijā vai dziļāk dzīt saknes Lielbritānijā? Par to sarunā ar Latvijas Universitātes pētnieku Mārtiņu Kaprānu un kādu latviešu ģimeni Londonā.

Tiekamies ar latviešiem Gēteborgā viņu rīkotajās svinībās un atskatāmies uz simtgades kulminācijas svinībām pasaulē. Tik tuvu Latvijai – maza, un ļoti sirsnīga latviešu kopiena mīt Gēteborgā, Zviedrijā. Gēteborgas latviešiem ir sava biedrība un 18. novembra svētki katru gadu, un, jo īpaši šogad, ir svinīgākais brīdis biedrības dzīvē. Saruna ar svētku organizētājām Ilzi, viņas meitu Dainu, un Inu, kura savulaik ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām, divām mammām – Magdalēnu un Kristīni, kā arī Martu – skolnieci, kura priecājas sevi saukt par latvieti un zviedrieti.

Skaļi un lustīgi, svinīgi un aizkustinoši, ar degsmi, milzu entuziasmu un darbu, kas ieguldīts diasporā pienākusi valsts simtās jubilejas svētku kulminācijas nedēļa! Šos svētkus sagaidīsim ar latviešiem Čikāgā - vienu no lielākajām latviešu biedrībām ASV. Daļa diasporas latviešu svētkos brauks uz Latviju, lai Simtgades svētkus izbaudītu dzimtenē un tēvzemē, bet daļai tas nav iespējams, tāpēc skaļi jo skaļi svētkus atzīmēs Latvijas Piektajā novadā. Kā svētkus sagaidīs Čikāgas latvieši? Saruna ar Čikāgas latviešu biedrības vadītāju Armandu Birkenu, biedrības pārstāvi Gundegu Puidzi, Līgu, kuras meita svētkus sagaidīs vectēvu dzimtenē, un pasākuma apmeklētājiem.

Bergenas latvieši septembrī aizsāka Latvijas simtgadi svinību ciklu diasporā ar lustīgu koncertu un dančiem Bergenā, Grīga koncertzālē. Tiekamies ar Arti, kurš vada Bergenas latviešu deju kolektīvu "Pērkonkalns" un tautu meitām-dancotājām un skaidrojam, kā vietējie norvēģi uzņem latviešu lustīgumu un kā noris gatavošanās lielajiem svētkiem. Koncertu “Mājas ir tur, kur tava sirds” organizēja Bergenas priekšpilsētas Arnes pūtēju orķestra diriģents Uldis Plēpis, Latvijas Universitātes pūtēju orķestra diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. profesors Jānis Puriņš un Tautas deju kolektīvs "Pērkonkalns" no Bergenas. Koncertam atbalstu ir sniegusi Bergenas pašvaldība.  

Viesojamies Bergenas latviešu skolā "Bergausis". Bērniem, kā zināms, ir ļoti aizņemta dzīve un ārpus Latvijas tā paiet citas valodas vidē. Kāda ir Bergenas latviešu pieredze latviešu valodas un kultūras mācīšanā? Kā motivēt turpināt mācības dažkārt ar piespiešanos un sūri, grūti uzsāktās latviešu skolas gaitas ārpus Latvijas? Kā uzrunāt, atrast un ieinteresē bērnus un jauniešus, saruna ar skolas direktori Antru un skolotāju un bibliotekāri Agnesi, un, protams, pašiem audzēkņiem un vecākiem.

Viesojamies nule atklātajā fotogrāfiju un stāstu izstādē "Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā", kas veltīta Zviedrijā dzīvojošajiem jaunās diasporas latviešiem. Kāpēc Zviedrija ir kļuvusi par viņu mājām? Ar kādām sajūtām šie latvieši aizvada savu dzīvi otrpus Baltijas jūrai? Dzīvesstāsti ir tik daudzveidīgi, ne visi sākušies rožaini un tomēr – visi kā viens stāsta par latvietību. Sarunas dalībnieki - vecās trimdas pārstāve Petra Inna Iņinberga, jaunās trimdas pārstāve Gunta Neimane un viena no izstādes dalībniecēm - Linda Brīvule. Izstāde aplūkojama Latvijas Universitātes Bibliotēkas 1. stāva zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā). 20 portretos un intervijās izstādes autores iepazīstina ar latviešiem, kuri pārcēlušies uz Zviedriju pēc 1991.gada un dzīvo dažādās pilsētās Zviedrijā - Stokholmā, Piteo, Luleo un Gēteborgā. Izstāde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts” un mutvārdu vēstures pētniekiem Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā

Kā vēlēšanu rezultātus un diasporas aktivitāti vēlēšanās vērtē diasporas organizācijas? Skaidrojām, cik aktīva ir bijusi disapora 13. Saeimas vēlēšanās, cik atvērti dialogam ar diasporu bija deputātu kandidāti un cik ieinteresēti iztaujāt kandidātus bija paši diasporas latvieši. Saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Kristīni Saulītis, Eiropas Latviešu apvienības vadītāju Kristapu Grasi, biedrības "Bērzes strazdi" vadītāju Tomu Zeltiņu un jaunievēlēto Jaunās konservatīvās partijas deputātu Reini Znotiņu.

Dzīve divās valstīs – ar vienu kāju Latvijā, ar otru Norvēģijā, esot nemitīgās pārdomās, kur nobāzēties un vai vispār to darīt. "Izkāpju lidostā Latvijā un ieelpoju mīlestību, izkāpju Bergenā un ieelpoju brīvību," saka Inga. Saruna ar viņu, vīru Kasparu par dzīvi šeit un tur.  Kāpēc ir grūti pieņemt lēmumu, kur laist saknes un palikt uz pastāvīgu dzīvi un kādi "čemodāni" attur no izvēles pieņemšanas?

Skaudrās pieredzes - vai sāpes pagātnē, kas radušās Latvijā pirms vairākiem gadiem, nākušas līdzi kā papildus bagāža, pārceļoties uz dzīvi citur? Un kā šīs sāpes ietekmēs vēlēšanu rezultātus diasporā? Ieklausāmies divos pieredzes stāstos, kurās diasporas latvieši stāsta par savu rūgtumu un cerībām par Latviju īsi pirms vēlēšanām.

Vēlēšanas un diaspora. Ieklausāmies ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu pārdomās, pārdzīvojumos un komentāros par 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kā balsot, par ko balstot un vai vispār doties uz vēlēšanām, ja esi ārpus Latvijas dzīvojošs latvietis. Ja diaspora pēdējos gados kļuvusi lielāka, loģisks būtu spriedums, ka aizvien vairāk latviešu ārpus Latvijas dosies vēlēt. Pēdējo gadu realitāte gan norāda uz pretējo - vēlētāju aktivitāte ārpus Latvijas vēl joprojām ir maza. Lieli attālumi, kas jāveic, aizņemtība, privātās dzīves sarežģījumi vai veselības problēmas, arī nelegāls statuss, dokumentu neesamība, neinformētība un vienaldzība - iemeslu neierasties uz vēlēšanām ir daudz. Kas attur un kas mudina diasporu doties vēlēt?   

Kas ir tie latvieši, kuri dzīvo Vatikānā? Gaidot Pāvesta vizīti Latvijā, ielūkojamies šīs neparastās valsts dzīvē caur tur mītošo latviešu acīm. Neparasti latvieši, kuri dodas uz neparastu vietu studiju gaitās. Vietu, kas saistās ar konkrētām studijām, piemēram, liturģiju vai baznīcu vēsturi. Vatikāns savulaik bijusi studiju vieta priesterim Andrim Priedem, bet šodien tajā katoļu liturģiju un Bībeles teoriju padziļināti apgūst priesteri Kārlis Miķelsons un Rodions Doļa. Vai Vatikāns ir ceļš, uz kurieni ved katra priestera karjera un ko nozīmē studēt vienā no neparastākajām vietām pasaulē?    

Diasporai kļūstot ievērojami lielākai un aktīvākai, loģisks šķiet jautājums, vai ir pienācis laiks atgriezties tādām skolām kā Minsteres latviešu ģimnāzija, kas savulaik bijusi latvietības saliņa ārpus Latvijas un sniegusi izglītību latviešu valodā? Vai valstij būtu jāsniedz atbalsts šādām skolām un pieprasījums ir pietiekami liels, lai vērtu vaļā durvis jaunām ģimnāzijām pasaulē? Varbūt mūsdienās tās būs elitāras skolas ne tikai reģiona, bet visas pasaules latviešiem? Sarunā piedalās Minsteres latviešu ģimnāzijas audzēknis, Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Kristaps Grasis un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.  

Diasporas jaunieši Latvijas darba tirgū - kāda ir situācija, pieredze un iespējas? Vai jauniešiem no citām valstīm ar latviešu izcelsmi iegūt darbu Latvijā šobrīd ir vienkārši un arī - vilinoši? Un, vai darba devējam Latvijā ir interese noalgot darbā kādu, kas runā latviski, bet nedzīvo Latvijā, raidījumā 21. gadsimta latvietis pieredzē dalās sociālā uzņēmuma "Your Move" vadītājs Jānis Kreilis un latviešu jaunieši Andrejs, Jānis un Dāvis.

Kamēr vasaras viducī dziesmusvētki teju visu uzmanību vērsa uz sevi, diaspora aktīvi piedalījusies arī citu kultūras pasākumu organizēšanā - tapusi izstāde "Es arī esmu latvietis", norisinājusies "Stāstu segas" kulminācija un savu ceļu turpina pa pasauli ceļojošais Latvijas karogs.  Emocijas, kultūras projektu tapšana, nozīme - ar šo sarunu sākam raidījuma 21. gadsimta latvietis rudens sezonu. Stāsta izstādes "Es arī esmu latvietis" kuratore, Latvijas Universitātes Migrācijas un diasporas pētījuma centra direktore Baiba Bela un Amerikas latviete, brīvprātīgā Aija Abens.

Latvijā dziesmu svētki aizvadīti, bet tie skanēs citviet pasaulē. Tiekamies sarunā ar diriģentu Juri Ķēniņu – viņš organizē Toronto Latviešu dziesmu svētkus 2019. gadā. Vai Simtgades dziesmu svētki ir pacēluši latiņu un pasaules latviešu dziesmu svētki spēs turēt līdzi? Vai tomēr salīdzināt nedrīkstam, jo vēsture ir tik atšķirīga, dalībnieki citi un arī repertuārs.

Dziesmu svētku noslēguma dienā saruna par vajadzību un spēju uzturēt šos svētkus diasporā. Kā tas nākas, ka uz Latvijas dziesmu svētku laiku kolektīvi ir lieli, pārējā laikā dalībnieki jāmeklē teju vai ar uguni?  Vai tradīcija ir spējīga izdzīvot un vai mums vispār tā jāuztur? Vai arī pēc simts gadiem latviešu dziesmas un dejas skanēs daudzos pasaules kontinentos, saruna ar diriģentes Lilija Zobens ģimeni. "Emocijas, ko izjūt dziesmu svētkos, ir tas, kas cilvēkus velk atpakaļ, nevis ekonomika un izglītības jautājumi, bet – es te piederu, un citur pasaulē neesmu atradis savu vietu. Tas neattiecas uz visiem," uzskata Lilija Zobens un stāsta, ka jau pēc 2013. gada svētkiem dažiem viņas vadītā kora dziedātājiem emocionālais pacēlums bijis tik liels, ka viņi izvēlējušies atgriezties Latvijā. "Svarīgi, ja dziedam tautasdziesmu, es uzreiz jūtu, ka esmu daļa no milzīgas garas ķēdes, tad nāk manas meitas, kas to turpina. Tā ir tautasdziesmas maģija, ka tu to dziedi kopā ar saviem senčiem un saviem pēctečiem."  

Dziesmu svētku dažādība – Latvijas un ārpus Latvijas tradīcija. "Dvēselei nav metodikas," saka Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis par ārzemju un latviešu koru kolektīvu atšķirīgo izpildījumu, skanējumu un tradīciju. Vai šai dažādībai jābūt vai tomēr tradīcija „jānovienādo” pēc Latvijas gaumes un izpratnes? Vai eksotiskais diasporas kolektīvu skanējums var nest unikālu guvumu Latvijas kultūrai? Sarunājas Laura Padega-Zamura, Ņujorkas latviešu kora diriģente, un Ints Teterovskis, virsdiriģents un Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs.