Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Kamēr citviet pasaulē hospisa aprūpe ir neatņemama daļa veselības aprūpes sistēmas, Latvijā paliatīvajā aprūpē ir milzu robi, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, vai un kā diasporas zināšanas un pieredze var noderēt Latvijai nodrošinot cieņpilnu un dzīves vērtu cilvēka pēdējo dzīves posmu. Vienlaikus portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana iniciatīvai "Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā". Līdz šodienai parakstījušies 15423 cilvēku. Raidījumā diskutē: interniste, geriatre, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedre no Amerikas pārcēlusies uz Latviju, lai realizētu gūto pieredzi par hospiss Annemarija Linares, ģimenes ārste, dietoloģe Justīne Rudzīte, Saeimas Sociālā un darba lietu komisijas priekšsēdētaja Inga Bērziņa, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un ārsts un SIA “Magnum Social & Medical Care” valdes priekšsēdētājs, cilvēks, kurš hospisā ir iesaistīts Krist

Runājot par to, ko latvieši brīvajā laikā, kopā sanākot, dara svešumā, diezgan stereotipiski prātā nāk dejas, koris, folkloras kopas, teātra spēlēšana, esam runājuši arī par to, ka latviešiem patīk arī brīvajā laikā spēlēt prāta spēles, šoreiz par vēl dažiem hobijiem, kas atšķir latviešu diasporu no citām. Un tas ir novuss un hokejs, jo arī šīs spēles raksturo tieši latviešus. Dublina ir vienīgā lielpilsēta Eiropā, kurā nav nevienas ledus halles, bet, neraugoties uz to, latvieši tur spēlē hokeju un, ja reiz halle Dublinā būs, tad, iespējams, pateicoties latviešiem. Tikmēr latvieši Lielbritānijā "tur novusa kanti" un britus iepazīstina ar šo spēli. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts par novusu un hokeju kā iespēju aktualizēt šos sporta veidus un arī pašiem sevi pieteikt mītnes zemē. Sarunājas Linards Lībietis, kurš vada Novusa klubu Koventrijā un ir Lielbritānijas Novusa federācijas valdes loceklis, Dace Čaklā, Birmingemas Novusa kluba vadītaja un Lielbritānijas Novusa federācijas ģeneralsekretāre,

Kāpēc Latvijā neatzīst mītnes zemēs nokārtotu latviešu valodas eksāmenu. Piemēram, Īrijā šajā gadā to izdarījuši 60 jaunieši. Latvijā eksāmenu neņem vērā, un tas kļūst aktuāls un svarīgs jautājums, stājoties augstskolā šeit. Latviešu valoda kā otrā svešvaloda – vai tas varētu būt risinājums valodas uzturēšanai diasporā? Virkne neskaidrību un risināmu jautājumu, par kuriem saruna šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Eiropas Latviešu apvienības projektu vadītāja Aira Priedīte, Zane Kažotniece no Īrijas, Mayo latviešu skoliņas “Graudiņš” vadītāja, Minsteres Latviešu centra priekšsēdes vietniece Laura Ritenberga-Kinder, viņa ir tulce un diasporas valodniece no Vācijas, kas lasa lekcijas vecākiem un šobrīd raksta arī doktordarbu par bilingvālo ģimeni, un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvas un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone.  

Jau desmit gadu Igaunijā aktīvi rosās Tartu latviešu biedrība. Svinot biedrības desmitgadi, tiekamies ar rosīgākajiem Igaunijas latviešiem, lai skaidrotu, kā ikdienā uztur savu latvietību tie, kuri dzīvo tik tuvu dzimtenei, tomēr ir prom no tās, un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties diasporai kaimiņos? Raidījumā piedalās Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva, diriģents, skolotājs Matīss Briedis, „Interreg” programmas konsultante Inese Nikopensius un Tartu Universitātes doktorants Jānis Zālīte.  

Ir sācies izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā”. Tas nozīmē, ka Latvija paplašina skatu un dodas uz Āfriku. Bet kāpēc un kam tas nepieciešams? Par e-pakalpojumu iespējām un apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas. Diskutē: Ģirts Greiškalns, #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts, Alīna Anete Birnika, Rīgas Biznesa skolas (RBS) pārstāve, projekta ietvaros darbojas Zambijā, un projekta virsvadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, diasporas uzņēmēja, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore.   

Brīvprātīgais darbs latviešu sabiedrībā, aktīvi iesaistoties kopienas dzīvē un kopjot piederības sajūtu Latvijai. Tā varētu raksturot šīs reizes raidījuma Gloabālais latvietis. 21. gadsimts viesu pamatdarbību diasporā. Ko nozīmē, darboties sabiedrības labā bez atlīdzības, kas priecē un iedvesmo to darīt? Cik būtiski katram iesaistīties darbībās, kas sekmē kopējo labumu? Kādu jēgu piešķiram vārdu salikumam - kalpot Latvijai? Latvijas dzimšanas dienas nedēļā tiekamies ar diasporas cilvēkiem, kuru darbs novērtēts ar valsts apbalvojumu. Raidījuma viesi: Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Liene Dindone, veterinārārste ar otru profesiju – latvietība, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Imants Gross, bijis Latvijas vēstnieks Zviedrijā un akreditētais vēstnieks Norvēģijā, Atzinības krusta virsniece Ilze Šakare no Gēteborgas Zviedrijā un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aivars Edvards Osvalds Vašingtonā.    

Kas vieno "Mārtiņa dziesmu grāmatu" sastādītāju Mārtiņu Zandbergu Rīgā un "Londona dejo" dibinātāju - deju meistaru Viktoru Griguli Londonā? Ar abiem latviešu tradīciju kopējiem un Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības aktīvistiem septiņdesmitajos gados tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Saruna par dzīvi svešumā, par to, ko nozīmē latvietība, kā to stiprinājusi dziesma un deja, un politika.    

No 2023.gada 1.janvāra personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pensionāriem pārejas periods, līdz kuram jānoformē eID karte, noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim. Tikmēr diasporā jau kādu laiku jaušama negatīvas rezonanse, neba pret pašu dokumentu, bet drīzāk pret tā obligātumu. Lai censtos kliedēt satraukumu vai bažas par eID obligāto ieviešanu, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunu veltām it kā plastikāta gabalam, bet patiesībā, cenšamies izzināt, cik noderīgs tas var būt, jo īpaši, ja skatāmies diasporas virzienā. Sarunā piedalās eID eksperti: Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītajas vietniece, Uģis Bisenieks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors, Vineta Sprugaine, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītā

Ižuī, Sanpaulu, Novaodesa, Rio Novo, Kuritiba, Krisiuma, Vārpa jeb Brazīlijas latvieši mūsdienās. Ižuī latviešu centrs, kur rosās arī deju kopa "Staburags", Sanpaulu latvieši un Vārpa, Dienvidbrazīlijas kopienas un viņus visus vienojošā jumtorganizācija - Brazīlijas Latviešu kultūras apvienība. Kas uztur kopienas saikni ar Latviju, kā veidojas savstarpējās attiecības, ja kopienas atrodas tālu cita no citas, par iecerēm un jau paveikto, par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas Brazīlijas latviešu kultūras apvienība un Dienvidbrazīlijas latviešu kopienas saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: antropoloģijas pētnieks Toms Pāvils, kurš šajā vasarā bijis ekspedīcijā Brazīlijā, Andrejs Puriņš, kurš pārstāv Brazīlijas latviešu kultūras apvienību, Renāte Albrehta, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdētāja, Edmars Grimbergs, Ižuī latviešu centra pārstāvis, un Marlene Kasbara, kura zina kā klājas latviešiem gan Sanpaulu latviešiem gan „Vārpā”.  

Par dzīves lielo izvēli pirms 27 gadiem, par drosmi un atbildību, un vilkmi būt Latvijā. Par sarežģījumiem un grūtībām, un jauno pieredzi. Par dzimtas mājām Cēsīs un kopā būšanu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar Selgu un Juri Beņķiem un viņu meitām - Leldi un Liānu.  

15. oktobris ir  Latviešu valodas diena, tāpēc šoreiz esam nolēmuši diskutēt par to, kādas ir latviskās izglītības iespējas ārpus Latvijas. Kā mūsdienīgi bērniem mācīt latviešu valodu diasporas skolās? Par latviešu valodas uzturēšanu un mācīšanu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uzklausām skolotāju pieredzi mītnes zemēs un atgriežoties Latvijā. Diskutē trīs skolotājas, mammas un ekspertes, kam ir pieredze un viedoklis par šo tematu: Amanda Hērsta, pedagoģe, kura trīs gadus strādājusi Melburnas latviešu skolā, Liene Vidze, Ņujorkas latviešu skolas “Jonkeros” pārzine, divu bērnu mamma, kuras bērni sāks mācības klātienē Latvijā, un Ilze Stīpniece, viņa izveidojusi un vadījusi Voterfordas latviešu skolu "Jumītis" Īrijā un ir Latviešu biedrības Īrijā skoliņas "Jumītis" dibinātāja.  

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,43% balsstiesīgo iedzīvotāju, no tiem diasporas pārstāvji bija 16,16%. Kopā ar ekspertiem analizējam latviešu diasporas līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās: cik aktīvi bijuši vēlētāji ārpus Latvijas; par kādu noskaņojumu liecina viņu izvēle - kādas vērtības un Latvijas attīstības iespējas diasporas vēlētājs atbalstījis? Kas tehniski būtu jāuzlabo vēlēšanu rīkošanā ārpus Latvijas turpmāk? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas vēstniecības Londonā vēlēšanu iecirkņa sekretārs un vēstniecības 3.sekretārs Artūrs Saburovs, Latvijas vēstniecības Austrālijas savienībā otrā sekretāre, vēlēšanu iecirkņa Kanberā priekšsēdētāja Vineta Freimane, portāla “Baltic-ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un portāla „latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis.  

Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) atzīmē savas pastāvēšanas septiņdesmit piekto gadadienu. Šīs diasporai nozīmīgās organizācijas lietderības koeficientu mūsdienās pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts kopā ar LĀZA biedriem, kuri Rīgā pulcējās 9. Latvijas Ārstu kongresā. Raidījuma viesi: LĀZA valdes sekretāre Daina Dreimane, bērnu endrokrinoloģe, asociētā profesore, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka, LĀZA biedre Anemarija Linaresa, interniste, geriatre un LĀZA stipendiāts Rūdolfs Vilde, pneimonologs kurš šobrīd strādā P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.  

Ar pilnu krūti mīlestības un apmātībā pret teātri Pasaules latviešu amatieru teātru savienības jeb PLATS aicināti 23. – 25. septembrī Stokholmā pulcēsies pasaules latviešu amatierteātri diasporas teātru saietā  “Plats solis”. Šis notikums mūs mudina skaidrot, kas nosaka to, ka latvieši ārpus Latvijas aktīvi iesaistās amatierteātru kustībā? Kā top iestudējumi un kāds ir teātru izvēlētais repertuārs, kāds ir saieta “Plats solis” mērķis un aicinājums? To pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sandra Bondarevska, Pasaules latviešu amatieru teātru savienības valdes priekšsēde no Īrijas, Ingmārs Čaklais, PLATS valdes priekšsēža vietnieks Lielbritānijā, Lāsma Pintere, teātra “Momento” vadītāja, kura atrodas Itālijā, Jēkabs Kalniņš un Regīna Purva, Stokholmas atraktīvā latviešu amatierteātra “SALA” dalībnieki.  

Pirmsvēlēšanu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kāds ir diasporas noskaņojums pirms Saeimas vēlēšanām: kuri jautājumi pirms Saeimas vēlēšanām ir būtiski latviešu diasporai, ar kādām aktivitātēm disaporas organizācijas rosina pirmsvēlēšanu debatēs iesaistīties vēlētājus ārpus Latvijas un kādā veidā diaspora var ietekmēt Latvijā notiekošo? Diskutē: Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāve Kristīne Saulīte, kura arī vada projektu “Jābalso”, savukārt Elīna Pinto no Luksemburgas ir projekta “Caurlaide uz Saeimu” debašu satura kuratore, bet Jānis Skrebels no Londonas pārstāv Eiropas latviešu jauniešu biedrību, ir reģionālais koordinators.  

Atgriešanās šoks un atsvešinātība. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par reemigrantu emocijām un psiholoģisko stāvokli, atgriežoties Latvijā. Kā pārvarēt un pielāgoties jaunajai dzīvei, kāda ir ģimenes nozīme emocionālās labsajūtas radīšanā? Saruna ar klīnisko psiholoģi Ivetu Ozolu-Cīruli. Viņa šogad aizstāvējusi maģistra darbu Latvijas Universitātē. Tas veltīts pašai tuvai tēmai par reemigrantu psiholoģisko veselību un emocijām, atgriežoties dzimtenē. Arī pati Iveta Latvijā atgriezās pēc septiņu gadu prombūtnes Īrijā un Vācijā. Uzklausām arī dažādus pieredzes stāstus. Sarunā piedalās Elīna Dimante, IT speciāliste, fotogrāfe no Dublinas, kura šovasar Latvijā atgriezusies jau pa otram lāgam jūlijā. Lelde Burve-Alksne sarunai pievienojas no savām mājām „Vakres” Saldus pusē. Māju nosaukums liecina par četru bērnu ģimenes Norvēģijā nodzīvotajiem gadiem, un Lelde atzīst, ka Norvēģijai pieder viņas sirds. Savukārt Antra Priedniece raidījumā piedalās no Īrijas, kur atgriezusies otrreiz.  

Pēc Covid-19 pandēmijas radītā pārtraukuma, Latvijā šovasar atkal pulcējas jaunieši no visas pasaules. Informatīvais ceļojums "Sveika, Latvija", Eiropas vasaras skola "Olimpiskais kvants" - ar šo notikumu rīkotājiem šodien saruna par to, kā  diasporas jauniešus piesaistīt Latvijai un radīt interesi par šeit notiekošo? Kādā veidā atjaunot jauniešu kopā būšanu latviskā vidē – ceļojums, sports un vasaras skola? Kā mainījies programmu saturs, ņemot vērā pandēmijas divus gadus un karu Ukrainā?  Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas programmas - informatīvais ceļojums "Sveika, Latvija" vadītāja Kristīne Saulīte, Eiropas vasaras skolu pārstāve Luīze Bērziņa, kādreiz pati piedalījusies, tagad ir audzinātāja, Eiropas vasaras skolas vadītājs Pēteris Priedītis un Vidzemes vasaras skola "Olimpiskais kvants" vadītāja Jolanta Dukure.

Top laikmetīgs iestudējums par Melburnas latviešu kopienu Austrālijā. Tā idejas autore ir Austrālijā dzimusī un augusī māksliniece Brigita Stroda. Par iestudējumu, kas atspoguļos Austrālijas latviešu kopienas un Melburnas latviešu nama pastāvēšanas izaicinājumus, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Lai veidotu iestudējumu, fonda "Initium", kas īsteno ideju, pārstāvji kopā ar Brigitu Strodu pavasarī Austrālijā veica dzīvesstāstu pētniecību Melburnā, intervējot pārsvarā vecākās paaudzes latviešus, kas daļēji vēl pārstāv Otru pasaules karu pieredzējušos bēgļus, un pētīja kopienas un Melburnas latviešu nama mūsdienu pastāvēšanas izaicinājumus un sabiedriskās norises. Par to kādus izaicinājumus iestudējums sarūpējis tā veidotājiem, kā tas top un kāda šim projektam nozīme Austrālija latviešu sabiedrībā,  stāsta projekta idejas autore Brigita Stroda, fonda Initium radošā pētniece, dzīvesstāstu pētniece, folkloristikas maģistre Ilga Vālodze-Ābele, fonda Initium valdes priekšsēdētāja, projekta galvenā

Kā diaspora var iesaistīties Latvijas tēla veidošanā un veicināt Latvijas atpazīstamību pasaulē? Kas ir Latvijas valsts tēla vēstnešu programma, ar kuru Latvijas Investīciju attīstības aģentūra iepazīstināja iepazīstināja Minesotā XV Vispārējo dziesmu un deju svētku ASV laikā? Ko nozīmē būt vēstnesim, vai par tādu var kļūt jebkurš, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vecākā projektu vadītāja Marta Kaprāle, LIAA Valsts tēla nodaļas Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Gunta Līdaka, žurnālists Ansis Bogustovs un biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb #esiLV valsts tēla domnīcas vadītāja Ieva Jēkabsone-Bellomi.  

Vairāk nekā svētki. "Ir grūti izskaidrot, cik tie ir nozīmīgi latviešiem, daudziem amerikāņu sabiedrībā, kad runā par dziesmu un deju svētkiem – viņi domā, nu, būs kaut kāda mūzika, džeza festivāls vai koru sacensība, vai kaut kāds muzikāls pasākums, bet mums, latviešiem, dziesmu svētki ir daudz vairāk nekā tikai svētki, saistīti ar dziedāšanu. Tā ir mūsu identitāte, mūsu kultūra, tā ir mūsu valoda, un to kādreiz ir mazliet grūti izskaidrot amerikāņiem, cik svarīgi dziesmu svētki ir mums, latviešiem," šādus vārdus Amerikas dziesmu un deju svētkus raksturojot tiem velta to rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš. Svētki nule kā beigušies un mēs raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts svētku dalībniekiem neļaujot atiet no notikušā, aicinām raksturot svētku gaisotni, atklāt piedzīvoto un dalīties aizvadīto svētku vērtējumā.  Sarunai no Amerikas, Minesotā Sentpolā, rīta agrumā pieslēgušies Saulkrastu jauktā kora „Anima” mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva, Dziesmu svētku saviesīgo sarī