Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Baiba Vītoliņa ir grāmatizdevēja, grāmatu autore un arī trimdas arhīvu apzinātāja, kura atgriezusies Latvijā. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts ciemojas pie viņas Čiekurkalnā, sarunājoties gan par viņu pašu, gan arī par mūžībā aizgājušo Baibas vīru Andri Vītoliņu, fantastisku cilvēku latviešu kopienā trimdā, gan arī trimdas vēsturisko liecību apzināšanu un glabāšanu.  

Kā ģimenēs, kurās viens no dzīvesbiedriem ir ārvalstnieks, pieņem lēmumu par atgriešanos dzīvot Latvijā? Kādi apsvērumi tiek ņemti vērā? Ar kādām grūtībām jauktā ģimene saskaras jau atgriežoties un kā nelatvieši raksturo savas sajūtas esot mūsu vidū? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām kādas ģimenes pieredzi, kura februārī ieradusies no Austrālijas, izvaicājam pētījuma “Remigrantu ģimeņu ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem remigrācijas pieredze” autori un pārrunājam, kādas iespējas ir ģimenēm palīdzēt labāk iekļauties sabiedrībā. Raidījuma viesi Latvijas Universitātes socioloģijas maģistrante Zane Meļķe, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne, psiholoģijas doktore, ģimenes psihoterapeite Baiba Martinsone. Pieredzē dalās Kristovsku ģimene - latvietis Andrejs un viņa dzīvesbiedre austrāliete Alise Latvijā kopā ar četriem bērniem atgriezās februārī.  

Kopš 21. septembra latviešu diasporu visā pasaulē no valsts puses pārstāv Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar vēstnieci. Elitu Gaveli kopā ar raidījuma vadītāju izjautā arī kolēģi no diasporas medijiem: portāla “Baltic-ireland” galvenā redaktore Īrijā Laima Ozola, portāla "latviesi.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis, laikraksta "Latvietis” galvenais redaktors Austrālijā Gunārs Nāgels un sociāla projekta „Kopā” vadītāja Lielbritānijā Ineta Cukermane. Ārlietu ministrijā Elita Gavele strādā jau kopš 1991. gada, strādājusi Latvijas vēstniecībās Lietuvā un Krievijā, kā arī dažādos amatos Ārlietu ministrijā, vadījusi ārlietu ministra biroju, bijusi Latvijas vēstniece Gruzijā, nerezidējošā vēstniece Armēnijas Republikā, bet pirms stāšanās speciālo uzdevumu vēstnieces amatā bija ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Izraēlas Valstī. Strādājot vēstniecībās un pildot vēstnieces pienākumus, Elita Gavele veltījusi li

Kāda ir latviešu skoliņu pieredze pasaulē - kā pandēmija mainījusi skoliņu dzīvi un darbību, kādi risinājumi rasti, lai mācības turpinātos un cik būtiska ir kopā sanākšana skoliņās klātienē? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām Eiropas, Amerikas un Austrālijas skolotāju pieredzi. Diskutē Eiropas latviešu apvienības projektu vadītāja Aira Priedīte, Melburnas Latviešu biedrības (MLB) Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša, Ziemeļīrijas latviešu nedēļas nogales skolas "Zīļuks" vadītāja Vineta Makšus, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņūdžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere un Eiropas latviešu apvienības izglītības referents Māris Pūlis.  

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas trimdas latviešu vēsturiskās liecības apskatāmas virtuālā izstādē gan Nacionālā arhīva, gan Valsts arhīva interneta vietnēs. Kāda ir jaunā pieredze, lai šādu virtuālu izstādi sarīkotu un kā attīstās diasporas mantojuma digitalizēšana, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē vēsturniece Rūta Astra Jēkabsone, izstādes tekstu autore, Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa-Smita, izstādes iecers autore, Latvijas Nacionālā arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas arhīva eksperts Guntis Švītiņš, veido arhīva virtuālo izstāžu koncepciju un saturisko daļu, un Eiropas Latviešu apvienības bibliotēku un arhīvu lietu referente no Īrijas Sandra Bondarevska, izstādei izraudzījusies materiālus par Īriju.  

26.septembrī Eiropas latviešu apvienība (ELA) tiešsaistē pulcējās uz savu 26. kongresu. Kā apvienība sevi pozicionē diasporā, kādus uzdevumus tā izvirza saviem biedriem un kādos virzienos Eiropas latviešu apvienības aktīvisti redz sadarbību ar Latviju, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Kongresā pulcējās 26 biedrības no 19 Eiropas valstīm, kā arī sadarbības partneri no Turcijas, Izraēlas un citām ārvalstīm. Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto Latvijas Radio skaidroja, ka sapulcē pārrunāti dažādi aktuāli jautājumi, tostarp uzsvērta nepieciešamība aktīvi strādāt pie diasporas likuma izveidošanas. Raidījumā par aizvadīto tikšanos diskutē portāla “ Latvieši.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis, Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdes vietniece, ELA prezidija locekle Justīne Krēsliņa, asociācijas Latvija-Luksemburga pārstāve, ELA Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Valda Liepiņa, ELA priekšsēdētājas vietnie

Kā veiksmīgāk sadarboties valsts iestādēm un ierēdņiem, lai sekmīgāk varētu risināt dažādas ar reemigrāciju saistītus jautājumus? Kāda ir valsts politika, kā attīstīt informācijas plūsmu un tīklojumu par jautājumiem, kas skar reemigrantus? Cik tālu ir pavirzījies jautājums par nacionālā kontaktpunkta izveidi un kāda loma ir diasporas konsultatīvajai padomei, lai šos jautājumus sekmīgāk risinātu, vērtējam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto, reemigrācijas koordinators Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza un organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs.

Kā veiksmīgāk dažādām latviešu kopienas organizācijām un biedrībām Vācijā pārstāvēt latviešu intereses Eiropā? Vai būtu jāveido kopīgā platformā Vācijas mērogā? Kāpēc jaunā paaudze neiesaistās vēsturiskajās trimdas latviešu struktūrās? Varbūt vajadzīga jumta organizācija, kas būtu sociāli un politiski atbildīga par latviešu kopienu Vācijā un būtu tās lobijs, jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē organizācijas “Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekššēdētājs Indulis Bērziņš, latviešu kultūras biedrības "Saime" valdes vadītāja Štutgartē Laura Putāne, interešu kopas “Latvieši Oldenburgā” pārstāve Aļona Šefnere un Latviešu kopības Vācijā valdes priekšsēdētājs Nīls Ebdens.   -  

Pārcelšanās no valsts uz valsti, no vietas uz vietu ir  izaicinājums vecākiem un bērniem.Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kāpēc viena trešdaļa, kuri reemigrējuši, pēc laika dodas atkal prom no Latvijas un kā šo visu varētu mainīt iecerētā psiholoģiskā rokasgrāmata vecākiem un bērniem. Latvijas Radio studijā diskutē psiholoģijas studente Iveta Ozola-Cīrule, kura pēc septiņu gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā, bet attālināti sarunā piedalās Rīgas reģiona reemigrācijas koordinatore Daina Šulca, trīs bērnu mamma no Ženēvas Daira Januša un siguldiete Rasa Upmale, kura kopš decembra ar ģimeni uz laiku dzīvo Latvijā.  

Zinātnieki no Latvijas Minsterē pēta un digitalizē Latviešu kopības Vācijā Minsteres arhīvu; Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina dāvināt nozīmīgus latviešu trimdas organizāciju notikumu ierakstus; Amerikas Latviešu apvienība mudina apzināt un “savest savas mājas kārtībā”. Par to, kā noris trimdas arhīvu pētniecība un saglabāšana, raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālās lasītavas galvenā bibliogrāfe Maiju Zvejnieci un Amerikas latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma biedrības pārstāvi Dairu Rutu Morusi studijā. Attālināti sarunai pievienojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Māra Grudule un Eva Eglāja-Kristsone.  

Tuvojas 1.septembris un šogad tas pienāks ar pavisam citām sajūtām.Iespējams, kāds to nepavisam negaida, jo sapratis, ka attālinātā mācīšanās ir tieši tas, kas viņam vajadzīgs un atgriešanās skolā klātienē nāks ar papildu pārbaudījumiem, bet kāds tieši pretēji ir nocieties un ļoti vēlas atkal izbaudīt mācību procesu klātienē. Un skaidrs, ka šis noteikti būs pirmais mācību gads arī kādam, kurš vispār uzsāks mācības jaunā vietā un vidē, iespējams, tā būs pirmā mācību pieredze Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām vecāku un skolotāju pieredzi, kā dažādās valstīs skolas palīdz emigrantu bērniem labāk iekļauties jaunajā izglītības sistēmā. Idejas, kā veiksmīgāk veidot atbalstošu un iekļaujošu vidi ikvienam skolēnam arī Latvijā. Studijā diskutē Ņujorkas latviešu skolas “Jonkeros” direktore, divu bērnu mamma, kuras bērni sāks mācības klātienē Latvijā Liene Vidze un projekta “PuMPuRS” vecākā eksperte Māra Liepniece. Attāli sarunā piedalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas inst

Nesen veiktais diasporas pētījums atklāj, ka jaunieši nesteidz iesaistīties ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu rīkotajās aktivitātēs.  Tomēr ir dibināta Eiropas latviešu jauniešu biedrība, kas rīko dažādus pasākumus. Tāpēc šodien  raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” tiksimies ar aktīvistiem, lai uzzinātu, kādi notikumi plānoti un uzklausītu viņu idejas par to, ko jaunieši vēlas un kā aktīvistu pulku padarīt arvien kuplāku.  Sarunā studijā aicināta biedrības pārstāvji Rasa Jansone, Zane Dravante un Rozīte Katrīna Spīča, attālināti uzklausīsim ar Ernestu Baronu un Kārli Svilānu.      

{module widgetid="63" id="media" action="liveblock" live_id="24" layoutid="0" layout="" static=""} Pēdējos mēnešos novērojama jauna tendence – ārvalstīs dzīvojošie latviešu profesionāļi, izmantojot attālinātā darba iespējas, ko īpaši veicinājusi Covid-19 ietekme, dzīvo un strādā Latvijā, un arvien aktīvāk interesējas par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kā darbojas valsts piedāvātās programmas - kas noticis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grantu atbalstu programmu, kāda ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, strādājot ar uzņēmējiem, pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā? Uzklausām arī uzņēmēju pieredzi. Raidīuma viesi: sietspiedes darbnīca “TingPrint” valdes priekšsēdētāja Zane Babre un Valmieras attīstības aģentūras valdes locekle Līga Vecā. Attālināti diskusijā iesaistās Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova un Lauris Vidzis no ASV.

Vai ir atšķirība, cik aktīvi vecās diasporas un jaunās diasporas pārstāvji iesaistās kopienas dzīvē ārpus Latvijas un saglabā saikni ar Latviju? Kas motivē cilvēkus ārpus Latvijas piedalīties diasporas dzīvē?  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veicis pētījumu "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas". Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts interesējamies, kā atšķiras vecā un jaunā diaspora, ko vispār saprotam ar vārdiem vecā un jaunā diaspora, cik aktīvi viena un otra iesaistās ārpuslatvijas latviešu dzīvē un kā saglabā saikni ar Latviju. Arī par to, kas  kas motivē cilvēkus ārpus Latvijas piedalīties diasporas dzīvē un kā  atšķiras līdzdalības diasporas organizācijās un pasākumos atkarībā no vecuma, izglītības, ģeogrāfiskās vietas? Un vēl izrādās, ka skaidrojot par līdzdalību diasporas dzīvē, pētnieki atklājuši pretrunas diasporas kopienā. Sarunai par šo tematu esam aicinājuši ekspertus gan klātienē gan attālināti. Raidījuma viesi studijā: Latvi

Vasaras pilnbriedā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts runājam par tūrismu, nozari, kas līdz ar viesmīlību smagi cietusi Covid-19 ietekmē. Sarunas galvenais uzsvars uz to, kā mainījies ceļojumu klāsts klientiem, kuri tikai vasaras sezonā dzīvo Latvijā. Kas ir darījumu tūrisms un cik tas ir pieprasīts Latvijā? Kādu kopainu varam zīmēt, runājot par to, kā diaspora izmanto veselības tūrisma pakalpojumus un ko par iespējām Latvijā saka globālajā tīmeklī? Diskutē Latvijas Investīciju Attīstības Aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, bloga Lifeinriga.com veidotāja Lelde Beņķe un Veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele.  

Latvijā gatavojas svinēt svētkus mazliet citā noskaņojumā, šoreiz izpaliek plašie svinētāju pulki vērienīgos pasākumos. Mums visiem labi zināmu iemeslu dēļ. Neiztrūkstoša ir svētku svinēšana arī latviešu kopienās ārpus Latvijas. Raidījums Globālais latvietis. 21 gadsimts šoreiz uz sarunu aicinājis tautiešus, lai runātu par to, kādu jaunradi saulgriežu svinēšanā ieviesis Covid-19. Vai tiešām iztiks bez līgotnēm un vainagu vīšanas? Nebūt nē, izrādās ir tapušas dažādas programmas tiešsaitē, piemēram, Anglijas "Bērzes strazdi" rīko Jānu festivālu, bet biedrība "Saime" Vācijā parūpējusies, lai notiktu otrais “Latviešu vakars” tiešsaistē visā pasaulē, savukārt Beļģijas latvieši aicina uz kūku cepšanu. Bet latvieši Jaunzelandē līgošanai gatavi Hamiltonā klātienē. Par svinēšanu un gatavošanos svētkiem stāsta Avita Odonnela no Lielbritānijas, Gita Meiere-Nestecka no Jaunzēlandes, Laura Putāne no Štutgartes Vācijā un Ieva Brinkmane no Briseles Beļģijā.   

Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts stāsts par Krēsliņu dzimtu, kuras pārstāvji no Eiropas 1949. gada 1. maijā devās pāri okeānam uz Jauno pasauli. Bet viņu bērni - Zuze Krēsliņa-Sila, Māra Krēsliņa un Jānis Krēsliņš ir atgriezušies Eiropā. Ar viņiem arī sazināmies, Zuze Krēsliņa, kura bijusi arī raidījuma viešņa klātienē, šobrīd atrodas Vācijā un ilgus gadus bijusi Minsteres latviešu centra administratore, bet Māra un Jānis - Zviedrijā. Māra Krēsliņa savulaik aktīvi darbojusies Viduszviedrijas Latviešu biedrībā, šobrīd saka, ka ir tās biedre. Bet Jānis Krēsliņš juniors ir Stokholmas karaliskās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs pētniecības jautājumos. Kavējamies atmiņās par skolas gaitām Ņujorkas Bronksas kvārtālā, vaicājam par pēctecību un kam bijusi būtiska loma latvietības kopšanā ģimenē. Kā arī skaidrojam, kas mudinājis tomēr atgriezies atkal Eiropā.  

Izskan brīdinājumi, ka Covid-19 seku dēļ var veidoties jauns emigrācijas vilnis. Tāpēc šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts  par to, kādas prasmes ir jāapgūst cilvēkiem dīkstāvē vai bezdarbniekiem, lai spētu ātrāk pielāgoties jaunajai situācijai, būtu konkurētspējīgi un nevajadzētu meklēt darbu ārpus Latvijas?  Kuras būs tās kritiski svarīgās prasmes, kas būs vajadzīgas Latvijas ekonomikai pēc krīzes? Vai esam gatavi ieviest jaunu prasmju apgūšanas modeli, kas atbilstu digitālajai ekonomikai un kā top jaunais pārkvalifikācijas plāns, kam valdībā ir lēmusi piešķirt ievērojamus līdzekļus? Interesējamies arī, kā Latvijas darba tirgum piesaistīt darbiniekus ar aktuāli nepieciešamām zināšanām, tostarp arī skatoties uz potenciālajiem darbiniekiem diasporas vidū. Par šiem jautājumiem diskutē Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle Renāte Strazdiņa, Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma “Erda” dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, Nodarbinātības valsts

Divi zinātnieki - Sandra Martinsone no Londonas un Andis Graudiņš no Melburnas. Viens pēta sociāli ekonomiskos procesus, otrs - klīnisko toksikoloģiju. Ko pandēmija izgaismo, vērtējot sociāli ekonomiskos procesus, un kāda ir notiekošā sasaiste ar mūsu patēriņa un peļņas kultu un klimata pārmaiņām? Kā vērtēt dažādos mītus par vielām, kas varot palīdzēt pret Covid-19 un kāds ir skats no malas uz neatliekamās palīdzības darbu Latvijā un Austrālijā. Sarunājamies arī par to, kas ir ilgspējīgs redzējums, analizējot tālākās attīstības iespējas.  

Kultūra nepadodas, ar šādu nosaukumu izsludināts semināru un sarunu cikls par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem, saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos kā diasporā, tā Latvijā atcelti klātienes kultūras pasākumi. Saruna par to, kā neierastajos apstākļos veidojas jauns saziņas un informācijas apmaiņas veids starp tautiešiem visā pasaulē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāja no Īrijas Sandra Bondarevska un Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Līga Ejups. Piemērojoties darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad tiek atcelti klātienes kultūras pasākumi kā diasporā, tā Latvijā un informācijas apmaiņa notiek attālināti, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), iesaistot citus sadarbības un informatīvos partnerus valsts un s