Zinmais Nezinmaj

Varam tikai iztēloties, cik fantastisks izskatījās Piena ceļš, kad naktīs pasaule ietinās tumsā, nevis laternu, reklāmas stabu un ēku apgaismojumā. izgaismotā pasaule mums sniedz drošības sajūtu un komfortu arī pēc saules rieta, bet diemžēl padara mūsu debesis arvien blāvākas. Kā mākslīgais apgaismojums uz Zemes ietekmē astronomiskos novērojumus un kā dzīvās būtnes, piemēram, putnus migrācijā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams. "Tā saucamais gaismas piesārņojums tiem, kuri interesējas par astronomiju, nav nekas jauns. Jau vairākus gadu desmitus ir pieejamas kartes, kur var apskatīties, kurās vietās ģeogrāfiski ir gaišākas vai tumšākas debesis. Tas parasti ir veidots kā tāds matemātisks modelis, izejot no tā, cik liela ir pilsēta, ir pievienoti arī satelīta attēlu novērojumi. Viens tas, ka observatorijas jābūvē tālāk no apdzīvotām vietām, tas ir jau kā likums.

Raidījumā bieži esam runājuši par to, ko cilvēkam un dabai sniedz daudzveidība, taču ne reti neatbildēts paliek jautājums, vai bioloģiskā daudzveidība un veselīgas ekosistēmas dabā ir savienojamas ar cilvēka saimniekošanu un peļņu. Kā maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām – tie ir bioreģioni. Teritorijas, kurās robežas nosaka nevis administratīvais iedalījums, bet bioloģiski daudzveidīga ekosistēma. Kā darbojas šādi bioreģioni pasaulē un vai mums tādi ir arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis un biedrības "Green fest" pārstāve Lāsma Ozola. Slīteres dabas parka un Šlīteres bākas vēsture Šlīteres bāka, ko varam meklēt Slīteres nacionālajā parkā senāk palīdzējusi ne tikai kuģotājiem. Pēdējos gados bākā izveidotas dabu izzinošas ekspozīcijas, bet šis gads ir īpašs gan pašai bākai, no jauna verot vaļā durvis pēc rekonstrukcijas, gan visam Slīteres nacionālajam parkam. Sagaidot Slīteres Nacionālā parka simtgadi, Dabas ai

  Cilvēka attiecības ar literatūru ir bijušas ārkārtīgi dinamiskas kopš cilvēce radīja rakstību, tajā redzama gan sabiedrības noslāņošanās, gan ievērojamu vēstures pagriezienu ietekme uz cilvēku prasmi lasīt. Taču grāmata vienmēr bijusi kā durvis uz citu pasaule, kas ne visiem ir sasniedzama. Kā grāmatas cilvēki lasīja pirms divsimt gadiem: par ko tajās rakstīja un kādas izmaiņas sabiedrībā bija novērojamas, ienākot plaša patēriņa literatūrai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro literatūrzinātnieki -  Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija. Kāds teksts labāk iegulst atmiņā - lasītais vai dzirdētais? Vienkāršus tekstus vieglāk ir uztvert klausoties, savukārt sarežģītus un enciklopēdiskus tekstus labāk ir lasīt. Tomēr nav vienas konkrētas atbildes uz jautājumu, kāds teksts labāk iegulst atmiņā - lasītais vai dzirdētais. Kā cilvēks izprot un uztver tekstu? "Skatot uz  cilvēka att

Aizvadītajā gadā beidzot tika sekvenēts cilvēka genoms - tas ir tikai viens no atklājumiem medicīnā, kas no jauna parāda, cik maz izpētīts un pārsteigumiem bagāts ir cilvēka organisms un tajā notiekošie procesi. Medicīnas nozare sprintā steidz izprast gan dažādu slimību cēloņus, gan meklē zāles kaitēm, kuras tuvākajās desmitgadēs kļūs arvien aktuālākas. Ko medicīnas nozarei nesis aizvadītais gads? Jaunas tehnoloģijas, tostarp, mākslīgā intelekta jomā un attālinātajā aprūpē, jauni atklājumi neiroloģijā, unikāli notikumi transplantaloģijā. Par pagājušā gada būtiskākajiem atklājumiem medicīnā un to, kā tie ietekmēs pētniecību arī šogad, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ramona Valante un uzņēmuma "Longenesis" līdzdibinātājs, medicīnas tehnoloģiju eksperts Emīls Sjundjukovs.  Svarīgākie 2022. gada pētījumi bioloģijā Sintētiskā šūna, lielākā baktērija, izpratne par to,

Nebūtu melots, sakot, ka pasaule sastāv no ūdeņraža. Tas ir pirmais elements ķīmisko elementu tabulā un tas ir izplatītākais elements. Tāpēc nav pārsteigums, ka pētnieki jau labu laiku lauza galvas, kā šo elementu izmantot savā labā, ražojot enerģiju. Izplatītākais elements visumā solās būt arī nākotnes degviela un apkures elements. Taču līdz tam vēl daudz izaicinājumu, viens no tiem - kā iegūt ūdeņradi videi draudzīgā, bet arī efektīvā veidā. Te ir idejas arī pašmāju pētniekiem. Kāda šobrīd izskatās ūdeņraža nākotne enerģētikā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Andris Šutka, RTU vadošais pētnieks Mārtiņš Vanags un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Ļesničenoks. Dažas idejas, kā elektrību varētu radīt arī cilvēka organisms Dejošana, riteņbraukšana un svīšana - šie ir tikai daži no enerģijas avotiem, kas potenciāli varētu radīt elektrību. Vai tiešām cilvēks ar kinētisko enerģiju, ko rada, varētu uzlādēt telefonu un cik ilgi būt

Ir iegūti jauni un izskatā, ne sevišķi iepriecinoši dati par putnu populācijām Latvijā. 17 gadu dati par dienas putniem liek secināt, ka daudzu sugu populācijas pie mums sarūk. Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos. Kāpēc tā, kuri ir lielākie cietēji un ko darīt, lai situācija mainītos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. "Ir iegūti dati par apmēram 120 sugām, tās ir parastākās ligzdojošo putnu sugas. Tie rāda, ka 19 sugām ir būtiska populācijas samazināšanas šajā laika periodā. 36 sugām populācija ir stabila un 26 ir bijusi pieaugoša," norāda Ainārs Auniņš. "Jebkuras sugas populācijas samazināšanās ir nevēlama. Tas, kas ir sugas, kurām populācija palielinās, nav

Smagi dzelži, straujas kustības, robustums un saziņas kļūdas ar cilvēku - pieļauju, ka visai daudzi šādi iztēlosies robotu industriālā vidē. Taču šobrīd pasaulē straujiem soļiem uz priekšu iet kobotu izstrāde - robotu, kuri apmācīti darbam ar cilvēku.  Latvijā. Elektronikas un datorzinātņu institūtā, tapis robots, kas mazina lielo plaisu starp aukstu dzelzi - robotu un dzīvu cilvēku. Tas ir robots, kurš sajūt cilvēka pieskārienu un saprot ar žestiem rādītas cilvēka komandas. Vai tas nozīmē, ka nākotnē varam gaidīt humanoīdu izstrādi arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Elektronikas un datorzinātņu institūta vadītājs vadošais pētnieks Modris Greitāns, kā arī šī institūta pētnieks Jānis Ārents un zinātniskais asistents Pēteris Račinskis. Vai roboti nākotnē spēs arī paši sevi salabot? Cilvēki izstrādā robotus, lai atvieglotu sev darbu, taču arī roboti kādā brīdī var nolietoties vai sabojāties. Tad rodas jautājums - kas notiek tālāk? Vai šāda robotizēta iekārta vienkārši tiek izmesta ārā, vai arī

Aizvadītājā nedēļā Rīgas Zooloģiskajā dārzā pulcējās zinātnieki, lai kopā ar ar zoodārza darbiniekiem spriestu, kā barot dzīvniekus, kuri nonākuši nebrīvē no tuvākām un tālākām zemēm. Tas var šķist vieglāk, nekā ir patiesībā, jo šādu dzīvnieku barošana prasa ne tikai ievest dažādus pārtikas produktus, bet arī precīzi tos dozēt. Kā zināt, cik un kas jādod ēst nebrīvē dzīvojošai žirafei, un kā nodrošināt, ka tīģerim ierobežojumā vēl ir vēlme medīt? Par to, cik, kā un ko dod ēst dzīvniekiem zooloģiskajā dārzā, raidījumā stāsta Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvji - saziņas līdzekļu koordinators Māris Lielkalns un dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola. Konferences notiek regulāri reizi divos gados, tajās apkopo jaunāko informāciju un dalās pieredzē par nebrīvē dzīvojošu dzīvnieku barošanu. "Zināšanas par barošanu mainās strauji. (..) Mūsdienu tehniskās iespējas paver iespējas uzzināt vairāk un precīzāk par dažādu dzīvnieku barošanu. Arī par to, kas nepieciešams tik populāriem zooloģiskā dārza iemītni

Nelāgs mantojums no padomju laikiem ir piesārņotās vietas. Pagājušajā gadsimtā vides aizsardzība un atkritumu apsaimniekošana lielā mērā balstījās uzskatā - prom no acīm, tātad likvidēts. Šodien droši varam apgalvot, ka nekas dabā nepazūd un noteikti tās ir vielas, kuru ķīmiskā uzbūve neļauj tām sadalīties ne 10, pat ne 100 gadu laikā. Cilvēkus satrauc, kur paliek šis vēsturiskais piesārņojums, kāds ir tā ceļš gruntsūdeņos un ko ir plānots ar to iesākt? Rūpniecība, sadzīves atkritumi, militārās bāzes - vai šis piesārņojums tiek savākts un kā tas ceļo pazemes ūdeņos un augsnē? Plašāk skaidro Valsts Vides dienesta projekta "Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija" administratīvā vadītāja, sanācijas projektu eksperte Madara Zingere un ģeologs, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andris Kalvāns. Vai cilvēka organismam vajadzīga palīdzība cīņā ar toksīniem? Detokss ir kļuvis par modes vārdu, kuru nekautrējas lietot ne pārtikas un uztura bagātinātāju ražotāji, ne influenceri. Tie sola pal

Visi kaķu saimnieki ir redzējuši savu mīluļu zaļās acis, kas spīd tumsā, bet suņu īpašnieki lieliski zina, ka suņa deguns pamana gardumu daudz tālāk nekā acis. Dzīvnieku redze tiešām ir unikāla un ir grūti iztēloties, kā pasauli sev apkārt redz dzīvnieki. Kā pasauli redz kaķi, suņi, zirgi un citi dzīvnieki - šo jautājumu uzdevuši neviens vien pētnieks. Skaidrojam dzīvnieku redzes īpatnības un interesējamies, ar kādām acu kaitēm nākas saskarties mājdzīvniekiem. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta profesore un vadošā pētniece Līga Kovaļčuka. Kukaiņi redzes īpatnības Kukaiņu pasaules iemītniekiem pārsvarā ir saliktās acis, kas sastāv no tūkstošiem "mazu acu" jeb redzes elementu. Tikpat daudzveidīgi, cik ir kukaiņi, ir viņu redze. Ir pavisam akli alās mītoši insekti un tādi kā spāres, ko var dēvēt par kukaiņu redzes čempioniem. Kā var noteikt kukaiņu krāsu redzi un kāpēc aklo dunduru, kurš nemaz nav akls, tā dēvē? Pārsvarā  tiem kukaiņiem, k

Kopš "Twitter" kļuva biezi apdzīvots, savu stabilu vietu šajā sociālajā tīklā atrada arī zinātnieki. Sociālo tīklu platformas iesniegušas pētniekiem, akadēmiskiem žurnāliem un institūcijām unikālu iespēju stāstīt sabiedrībai par pētījumiem. Līdz šim nekās tāds nav bijis iespējams. Taču kā tas ir šobrīd, kad šīs platformas kļuvušas par karsto diskusiju vietu, kur apspriest Covid-19, karus, vēsturi, klimata pārmaiņas un citus jautājumus. Zinātnieki pasaulē pauž bažas, ka algoritmi "Twitter", "Youtube" un citās platformās nav labvēlīgi zinātnieku saziņai ar sabiedrību.  Vai sociālo tīklu troksnī var dzirdēt zinātnes kluso balsi, vai tā vairs atskan tikai šaurā burbulī, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, vēsturnieks Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs. Šis laiks

Cilvēces vēsturē bija laiks, kad cilvēki bija gatavi gadu desmitus pavadīt, būvējot milzīgas pārsteidzošas celtnes, godinot savus dievus un valdniekus. Daļa šo ēku ir saglabājušās līdz mūsdienām ne tikai kā apliecinājums aizgājušo laiku pasaules uztverei, bet arī kā unikāli arhitektūras pieminekļi, pārsteidzot ne vienu vien mūsdienu speciālistu. 47. gadsimtus - tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas un grieķu tempļi, šie pamatīgie veidojumu spējuši izturēt karus, postījumus un laika zobu. Bet vai šis celtnes spēs izturēt izmaiņas klimatā? Kā būvnieki pirms vairākiem tūkstošiem gadu spēja radīt tik pamatīgas būves un kā tās saglabāt nākamajām paaudzēm, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela. Valda Segliņa monogrāfija ļauj tuvāk iepazīt slavenā pareģa Nostradama dzīvi Vai Nostradams tiešām bija apveltīts ar

Kur cilvēks, tur diemžēl arī sāpes. Mūsu spēja just kairinājumu, gan iekšēju, gan ārēju, mūs neviļus padara arī par ļoti trauslu organismu, kur diskomfortu izjūtam caur sāpēm un instinktīvi vēlamies no tām atbrīvoties. Droši vien jautājums, kā mazināt sāpes, bijis mūžam aktuāls cilvēkiem. Kā sāpēs mazināja laikā, kad aptiekās nevarēja nopirkt efektīvus un drošus pretsāpju medikamentus? Kad radās pirmās pretsāpju tabletes un kā cilvēki atviegloja sāpes pirms tam, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Gada atklājumi arhoeloģijā un senvēsturē Turpinot uzskaitīt pagājušā gada arheoloģiskos atklājumus un pētījumus gan Latvijā, gan pasaulē, uzzinām par labi saglabātu kuģa vraku Antarktīdas ūdeņos un kolhoza kartupeļu bedrēm, meklēto lībiešu senkapu vietā. Turpinot apskatu par 2022. gada arheoloģiskajiem atklājumiem pasaulē, arheol

Iepazīstam tuvāk šī gada dzīvnieku - ķirzaku. Par 2023. gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies divas Latvijā sastopamas ķirzaku sugas - pļavas ķirzaku un Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā iekļauto sila ķirzaku. Kāpēc un ko zinām par ķirzakām Latvijas dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Elīza Skutāne, Latvijas Nacionāla dabas muzeja vecākā muzejpedagoģe, un zoologs un bioloģijas zinātņu doktors Andris Čeirāns. Ķirzakas ir rāpuļi, un to āda klāta ar ragvielas zvīņām. Briesmu gadījumā ķirzakas nomet asti, kas ataug, bet ir mazāka. Tām raksturīga šķelta mēle, kas kalpo kā garšas, ožas un taustes orgāns. Ķirzakas savstarpēji sazinās, izmantojot vizuālos un smaržas signālus. Vidējais dzīves ilgums ir 5–6 gadi. Abas ķirzakas pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt kukaiņiem, zirnekļiem, nelieliem gliemežiem un sliekām.  Ķirzakas ir aukstasiņu dzīvnieki – to ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Ziemā tās nevar būt aktīvas aukstuma un barības trūkuma dēļ u

Ja pirmās automašīnas bija tehnoloģiju sniegums un gadsimta inovāciju simbols, tas mūsdienās auto ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Satiksme ir kļuvusi par tādu kā cilvēces asinsriti un auto drošības aprīkojums pārpildītās ielās un šosejās ir svarīgāks nekā jebkad. Drošības jostas, gaisa spilveni, automātiskās bremzēšanas sistēmas un ziemas riepas - bez tām drošu braukšanu satiksmē šodien iedomāties nevaram, taču ilgu laiku cilvēki brauca krietni bīstamākos braucamrīkos un ceļi bija sliktāk regulēti. Kad un kāpēc ienāca šie drošības noteikumi un tehnoloģijas satiksmē, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas gidi Sabīne Puste un Oskars Osītis. "Ja runājam par pašiem autobūves pirmsākumiem 19. gs. beigās - 20 gs. sākumā, tad pašos sākumos kā drošības aprīkojums ir lietas, ko mēs uzskatām mūsdienās par pilnīgi pašsaprotamām," atklāj Oskars Osītis. "Piemēram, vējstikli arī ir sava veida drošības aprīkojums, kas pirmajām automašīnām pat nebija. Automašīnas taisot aizvien ātrākas, b

Lai arī Latvijai nav sava astronauta, mums ir lieliski inženieri, kuri jau šobrīd izstrādā iekārtas liela mēroga kosmosa projektiem gan tuvajā orbītā, gan Saules sistēmas vistālāko nostūru izpētei. Nesen raidījumā atskatījāmies uz 2022. gada notikumiem kosmosa jomā un daudz runājām par lielām misijām Saules sistēmā, šoreiz pievēršamies tālā kosmosa izpētei, runājam par to, ka Latvijas pētnieki palīdz tapt svarīgiem instrumentiem, kas ļaus iepazīt komētas noslēpumainajā Orta mākonī. Kas paveikts un kas vēl notiks, skaidro Tartu Universitātes asociētais profersors Andris Slavinskis, Ventspils Augstskolas lektors uzņēmuma "BitLake Technologies" līdzdibinātājs Jānis Šate. Latvijas uzņēmums “Allatherm” ir radījis unikālu tehnoloģiju - ksenona degvielas sūkni Latviju mēs parasti nesaucam par kosmosa industriju lielvalsti, tomēr pamazām arī šajā nozarē esam sākuši spert nozīmīgus soļus. Vietējais uzņēmums "Allatherm" ir radījis ksenona sūkni, kas nodrošinātu degvielu kosmosa stacijai. Šādu staciju jau pēc dažiem

Tikpat būtiski kā atklājumi par dzīvo dabu un lietu kārtību, ir pētījumi par mums pašiem - mūsu domām, emocijām, uzvedību un uztveri. Cilvēka prāts un uzvedība ir gana sarežģīta, kur nu vēl prognozējama, tāpēc ikviens liels pētījums šajā jomā ir solis dziļākai izpratnei par mums pašiem. Neirozinātnieki teic, novērojuši, ka smadzeņu šūnās formējas atmiņas, bet psiholoģijas zinātnē arvien aktuāli pētījumi par pandēmijas radīto ietekmi. Kādi vēl interesanti atklājumi par mūsu prāta uzvedību emocijām nākuši klajā pagājušajā gadā, raidījumā vērtē Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers. Gada arheoloģiskais piemineklis - Svētupes lībiešu upurala Apkopojot pagājušā gada notikumus senvēsturē un, konkrēti, arheologu atklājumus un pētījumus, arheologs un vēsturnieks, Latvijas ar

Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2023. gada dzīvotni pasludinājis kritalu. Latvijas dabas ainava ir kā milzīga puzle un katrā no šiem puzles gabaliņiem ir mazs visums ar saviem iemītniekiem, specifiku, procesiem, kuri mūsu acīm ir slēpti vai dažkārt šķiet nesvarīgi. Tieši nesvarīgs varētu būt pirmā asociācija, kas daudziem saistītos šī gada Latvijas Dabas fonda izvēlēto dzīvotni.  Cik aktīva dzīve valda kritalās un ar ko tās ir nozīmīgas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Daugavpils Universitātes pētniece un doktorante Evita Oļenhoviča un Latvijas Dabas fonda pārstāvis ornitologs Jānis Ķuze. Kritala ir mežā guļošs, atmiris koks. LDF norādīja, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem dabiskas meža struktūras elementiem, kam ir neaizstājama loma dzīvības daudzveidības nodrošināšanai mežā. Ar kritalām saistīti vairāki simti jeb gandrīz katra ceturtā mežā dzīvojošā suga.  Atmirušo koksni izmanto sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi – kritala tiem ir gan dzīves, gan barošanās vieta. Arī putniem un zī

Turpinot atskatīties uz 2022. gada notikumiem zinātnē, noteikti nevar ignorēt tehnoloģiju jomu - šūmēšanās ap metaversu, mākslīgais intelekts apgūst jaunas prasmes, izaicinājumi kiberdrošībā - tie ir tikai daži no aizvadītā gada notikumiem tehnoloģiju jomā. Kādas problēmas spēs risināt tehnoloģijas un kādu jaunu kārtību diktēs jau tuvākajā nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālists Aigars Jaundālders un tehnoloģiju apskatnieks, raidījuma "Digitālās Brokastis" veidotājs Artis Ozoliņš. Pasaulē ātrākie datori Superdatori pasaulē tika ieviesti 20. gadsimta 60. gados. Tos izmanto bioloģijā, astronomijā, meteoroloģijā, kā arī citu sarežģītu uzdevumu atrisināšanā. Cik liela jauda vajadzīga, lai darbinātu šādas mašīnas un ko tās spēj risināt? 2022. gada jūnijā Somijā, Kajani pilsētā, tika atklāts Eiropā jaudīgākais superdators LUMI. Tas ir ātrākais superdators Eiropā un trešais ātrākais pasaulē – tā skaitļošanas jauda ir vairāk nekā 550 petaflopi sekundē, jeb tas veic 550 miljonus operāciju sekund

Aizvadītais gads bijis daudzsološs un arī pārsteidzošs daudzās zinātnes nozarēs, tostarp arī fizikā un ķīmijā. Videi draudzīgāka ķīmija, izrāviens kodolsintēzes jomā un pārsteidzošas atklāsmes daļiņu fizikā - pievēršamies aizvadītā gada spilgtākajiem pētījumiem fizikā. Analizē Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, ķīmijas doktors Eduards Baķis. Vai kosmosu var arī sadzirdēt? Klausoties skaņās, kas skan sižeta ievadā, varētu likties, ka zinātnes raidījumā netīšām iemucis kādas šausmu filmas skaņu celiņš. Bet tālu no patiesības neesam. 2022. gada augustā Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA savā “Twitter” kontā publicēja šo audio klipu, un tas, ko mēs dzirdam, ir viens no neparastākajiem Visuma veidojumiem – melnais caurums, precīzāk, skaņas viļņa svārstības karstajā gāzē ap melno caurumu. Te gan jāpiebilst, ka NASA uztvertā skaņa daudzkārt pastiprināta un sa