Radio Maz? Las?tava

Stāsts par Melāniju Vanagu, kuru 4. septembrī atcerējāmies 115. jubilejā, nav tikai stāsts par Sibīriju, izsūtījumu, par  izdzīvošanu un spēju dzīvot pēc tam. Tas ir stāsts par izcilu valodu, darba spējām, Amatas novada mīlestību un cieņu pret savu dzimtu. Un tas viss domājot par tiem, kuri nāks pēc viņas. Varbūt noderēs. Radio mazā lasītava ceļo uz Amatas pamatskolu, kur Melānija Vanaga sāka iet 1.klasē. Tagad tur iekārtota  piemiņas istaba. Senajā klases telpā Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Melānijas Vanagas rokrakstu sējuma "Mūži un mirkļi" par viņas vecvecākiem. Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš atceras, ka reiz viņš ticies ar Melāniju Vanagu žurnāla "Avots" laikos, un stāsta par saviem par saviem tulkojumiem no somu un igauņu valodas. Fragmentus no viņa tulkotās Andrusa Kivirehka grāmatas „Tilda un putekļu eņģelis” lasa Gundars Āboliņš. Par Melāniju Vanagu stāsta muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, bet Andris Eglītis, kā viņš pats saka - Melānijas audžudēls, aizved uz zemnīcu, kas uzbūvēta līdzīgi ta

Gleznotājs, kritiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs Uga Skulme (gleznotāja un scenogrāfa Oto Skulmes jaunākais brālis) bija ne tikai Pablo Pikaso kubisma un neoklasicisma konsekventākais sekotājs pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, bet arī, iespējams, ražīgākais mākslas aprakstītājs neskaitāmos starpkara perioda izdevumos, tā krājuma "Uga Skulme. Raksti. 1921-1940" ievadā "Formālists jaunu apvāršņu meklējumos" raksta mākslas zinātniece Stella Pelše. Gleznotāja, kritiķa, mākslas vēsturnieka un pedagoga Ugas Skulmes (1895–1963) kritiskie raksti izdoti 14 burtnīcās, tie sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot ar 1921. un noslēdzot ar 1940. gadu. Rakstu krājumu "Uga Skulme. Raksti. 1921-1940" izdevis apgāds "Neputns". Raidījumu atbalsta:

Pēteris Pildegovičs grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" uzrakstījis dienasgrāmatas formā, viņš dalās ar saviem vērojumiem, kas radušies, gan strādājot par diplomātu Ķīnā, gan "Sjiņhua" aģentūrā, gan daudzajos ceļojumos pa Ķīnu, gan veidojot Lielo ķīniešu-latviešu vārdnīcu kopā ar sievu Gaļinu. Grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Raidījumu atbalsta:

"Radio mazā lasītava ceļo". Turpinām viesoties Latvijas rakstnieku muzejos. Šoreiz kopā ar Ingunu Baueri tiekamies ar lasītājiem Vecpiebalgā, Kārļa Skalbes "Saulrietos". Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Kārļa Skalbes darbiem un Ingunas Baueres biogrāfiskajiem romāniem.   Raidījumu atbalsta:

Latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekta "Es esmu" pirmais romāns - Andra Zeibota "Krauklis" par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku iznāca pirms diviem gadiem, 2020. gadā. Romānam dots žanra precizējums "Fantāzija vēsturiskā iesaistē". Pēc ārstēšanās Šēfelda klīnikā dzejnieks nosolās nekad vairs nelietot opiju. Viņš dodas pie māsas, lai Valmierā atgūtos no Rīgas trauksmainās dzīves. Opija murgi un dēmoniski kārdinājumi savijas ar 20. gadu Rīgas dzīves ainām un dzejnieka šaubām par savu talantu. Andra Zeibota romānu "Krauklis" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:

Alfrēds Stinkuls padomju gados bija brīvdomīgs hipijs ar gariem matiem, kuri kalpoja gan par pazīšanas zīmi, gan nepatikšanu sākumu varas izpratnē. Viņam izdevās nokļūt Rietumos. Tagad tapusi atmiņu grāmata "Mati sarkanā vējā" ar spilgti un brīvi radītu ainu par 70.-80. gadiem Latvijā padomju varas laikā un tā laika cilvēkiem, kuri visiem iespējamiem līdzekļiem mēģināja izzināt vēsturi, lasīt tobrīd nevēlamu literatūru, klausīties mūziku, pulcēties kafejnīcās, patverties laukos vai meklēt savus "skolotājus". Alfrēda Stikula grāmatu "Mati sarkanā vējā" izdevis kultūras menedžmenta centrs "Lauska". Radio mazajā lasītavā fragmentus lasa Gundars Āboliņš, stāsta - Daina Zalāne no centra "Lauska" un autors Alfrēds Stinkuls. Raidījumu atbalsta:

Būt neparedzams – to savā stāstu krājumā „Tīģeris” centies Jānis Joņevs, taču ne pašmērķīgi. Jānis Joņevs plašāk zināms kā godalgotā un jau vairāk nekā desmit valodās tulkotā romāna „Jelgava 94” autors. Savukārt 2014.gadā kopā ar Reini Pētersonu iznāca grāmata bērniem "Slepenie svētki". Nesen izdevniecībā „Dienas Grāmata” klajā nākusi viņa jaunākā grāmata „Tīģeris”, šoreiz tie ir stāsti. Un kā piebilst pats autors, grāmata ir arī aizstāvība stāstu žanram. Ir pagājuši septiņi gadi kopš pirmā darba iznākšanas, kas arī pārlapots Radio mazajā lasītavā. Raidījumu atbalsta:

„Rakstniekam ir milzīga vara, un viņš spēj lasītāju novests kādā noteiktā stāvoklī,” pārliecināts Pauls Bankovskis. Savā jaunākajā romānā „Pasaules vēsture” autors aicina lasītāju ienirt citā realitātē, tā ir ekskursija ļoti tālā nākotnē. Grāmatas lasītājs noteikti atradīs atsauces arī uz citu autoru darbiem, ko Pauls Bankovskis ievijis apzināti, sākot ar Rūdolfa Blaumaņa „Nāves ēnā” un Antuāna de Sent-Ekziperī „Mazo princi”. Rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis savā jaunākajā romānā „Pasaules vēsture” uzbūris nākotni, kura ir ļoti līdzīga pagātnei, teiksim 19. gadsimtam, ar viensētām, dabai pietuvinātu dzīvi un tradicionālām vērtībām. Grāmatas noslēgumā minēts datējums, tā uzzinām, ka Pauls Bankovskis šo darbu rakstījis piecus gadus no 2015. līdz 2019.gadam. Paula Bankovska romānu „Pasaules vēsture” klajā laidusi izdevniecība „Dienas Grāmata”. Tieši raidījuma skanēšanas dienā, 12.jūlijā, saņēmām skumju ziņu, ka Pauls Bankovskis devies mūžībā. Raidījumu atbalsta:

„Stingrs vīrs” - tā par mākslinieku Rihardu Zariņu saka viņa daiļrades pētnieki, paša mākslinieka atmiņas joprojām noder tiem, kas vēlas iedziļināties viņa daudzpusīgajā radošajā mantojumā. Apgāds „Mansards” laidis klajā „Richarda Zarriņa atmiņas” otro, papildināto izdevumu, kas arī bagātīgi ilustrēts. Mākslinieka autobiogrāfija ir aizraujoša lasāmviela vēstures cienītājiem un pētījumu lauks zinātkāriem lasītājiem, arī mākslas zinātniekiem. Kas saista pētniekus Zariņa daiļradē, atklāj pētniece Kristīne Ducmane. Latviešu grafiķis, poligrāfijas speciālists, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā, daudzu Latvijai svarīgu simbolu radītājs, arī pedagogs. Mākslinieka daudzpusība ir apbrīnas vērta, un to labāk izpratīsim, lasot viņa autobiogrāfiju. Par godu mākslinieka 150 tajai jubilejai apgāds „Mansards” 2019.gadā laidis klajā „Riharda Zarriņa atmiņu” otro, papildināto izdevumu. Riharda Zariņa nozīmīgumu Latvijas mākslas kopainā iezīmē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Zariņa atmiņu grāmata

Negara Džavadi ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore, pie mums iznācis viņas pirmais un jau daudzas godalgas guvušais romāns "Dezorientāliste". Savā pirmajā literārajā darbā autore meistarīgi savij 20.gadsimta Irānas vēsturi ar pašas senču aizraujošo hroniku. Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka uzsver, lai arī romāna tēma mums ir svešāda, tieši tāpēc ārkārtīgi interesanta. Raidījumu atbalsta:

Pateicība ceļam – tā rakstniece Kristīne Ulberga īsi formulē, kāpēc rakstījusi romānu „Kariete uz Santjago”. Šī ir Kristīnes Ulbergas sestā prozas grāmata. 2015.gadā rakstniece nostaigāja Santjago svētceļojuma 900 kilometrus, un šis ceļojums arī ir grāmatas sižeta pamatā. Turklāt rakstot Kristīne Ulberga ceļu izgājusi it kā otrreiz. Romāns iznācis izdevniecībā „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:

Elegants, intelektuāls kriminālromāns, slepkavības un augstākās matemātikas mikslis, lielisks spriedzes romāns, tā dažādos pasaules izdevumos raksturots argentīniešu rakstnieka Giljermo Martinesa romāns „Slepkavības Oksfordā”. Savukārt kāda lasītāja Latvijā interneta komentārā par šo grāmatu raksta: „Interesanta, bet daudz informācijas par matemātiku. Valoda laba, beigas ar pārsteigumu”. Šis kriminālromāns guvis gan lasītāju, gan kritikas atzinību, tulkots daudzās pasaules valodās. 2003.gadā par šo darbu autors ieguvis prestižo "Planeta Prize" balvu. 2007.gadā pēc šā darba uzņemta arī filma. Latvijā kriminālromāns apgādā "Zvaigzne ABC" iznāk atkārtoti, jo pavisam drīz sekos rakstnieka jaunākais darbs „Slepkava Alise” latviešu valodā, ko tulkojis Edvīns Raups un kurā turpina darboties jau iepazītie varoņi. Arī autora mīlestība pret literatūru un matemātiku ies roku rokā. Par Giljermo Martinesa darbiem stāsta apgāda "Zvaigzne ABC" redaktore Kristīne Kupce. Raidījumu atbalsta:

Grāmata "Livonijas debesis" ir tiešs apliecinājums Baltijas literātu sadarbībai. Divi atšķirīgi rakstnieki latviete Inga Žolude un igaunis Tīts Aleksejevs pastāsta katrs savu stāstu, tomēr tajos ir daudz vienojoša - Livonija, pirmie Bībeles tulkotāji, reālas personas. Grāmatā skarta arī tulkošanas tēma, tāpēc uzklausām ne tikai Ingu Žoludi, bet arī Tīta Aleksejeva stāsta "Adrians" tulkotāju Maimu Grīnbergu. "Livonijas debesis" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:

Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes interese par latviešu populāro mūzika ir noturīga un profesionāla. Tagad top latviešu populārās mūzikas vēstures grāmata, kuras 1. sējumā atainots laikaposms no 20. gs. 20. – 60. gadiem, no Alfrēda Vintera līdz Zigfrīdam Račiņam. Fragmentus no grāmatas „Melnbaltās dziesmas” lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumuu atbalsta:  

„Perfektā teikuma nāve” bija pirmais Reina Rauda romāns, kas iznāca latviešu valodā. Tagad – „Rekonstrukcija”. Pēc anotācijas spriežot, tas varētu būt detektīvromāns, Enns Patriks cenšas noskaidrot savas meitas nāves patiesos apstākļus. Vai tas ir detektīvs? „Radio mazā lasītava” sarunājas ar tulkotāju no igauņu valodas Maimu  Grīnbergu. Izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

Grāmata ir kas vairāk  par autobiogrāfiju, - tie ir ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas memuāri „Izaugt”. Baltā nama popularitāte, sieviešu tiesības, veselīgs un sportisks dzīvesveids… Droši vien varētu turpināt Mišelai Obamai svarīgo tēmu loku. Ko par Mišelu Obamu domā grāmatas tulkotāja Kārina Pētersone, par to klausieties „Radio mazajā lasītavā”. Mišelas Obamas memuārus „Izaugt” izdevusi „Zvaigzne ABC”.  Raidījumu atbalsta:

Režisoru Vili Lapenieku mēs zinām pēc filmas "Zvejnieka dēls" ar Pēteri Lūci centrā. Viļa Lapenieka dzīve bijusi ļoti raiba, mazmeita Sarma Lapenieks - Rosenberga stāsta, ka viņas "Papaps vienmēr strādājis un vienmēr atgādinājis, ka mākslas mērķis ir iedvesmot publiku uz labo un skaisto". Tagad apgāds "Madris" laidis klajā Viļa Lapenieka grāmatu "Dullā Daukas piezīmes". Par Vili Lapenieku runājam ar kinozinātnieku Agri Redoviču, bet piezīmes lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Šajā grāmatā - "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks" - autors Italo Kalvīno met vārdu cilpas un spēlējas ar lasītāju, apvienojot 10 romānu sākumu un liekot klāt vēl vienu ietvarromānu, kurā darbojas Lasītājs un Lasītāja. Gundars Āboliņš tiekas ar tulkotāju no itāļu valodas Daci Meieri. Izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

Vācbaltiešu autora Ernsta fon Menzenkampfa grāmatu „Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē” no vācu valodas tulkojis Pēteris Bolšaitis, kuram vācu valoda bijusi „mājas valoda”, bet profesija – ķīmiķis. Pēc aiziešanas pelnītā atpūtā viņš sācis tulkot vācbaltiešu literatūru – Fēgezaka romānus „Senči un pēcteči”,  kā arī „Baltiešu gredzenu”. „Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē” ir viņa jaunākais tulkojums, izdevusi „Laika grāmata”. Tiekamies ar tulkotāju Pēteri Bolšaiti, fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

„Radio mazā lasītava ceļo” uz  Džūkstes pasaku muzeju kopā ar tulkotāju Daci Meieri un Žaumes Kabrē grāmatu „Es atzīstos”.  „Es atzīstos” ir gara mīlestības vēstule, ko raksta kāds, kurš gadu gadiem bijis spiests dzīvot vientulībā starp senām grāmatām un neizsūdzētiem noslēpumiem. No katalāņu valodas to tulkojusi Dace Meiere, izdevis „Mansards”. Džūkstes pasaku muzejā satiksit arī muzeja vadītāju Ditu Silavu un Tukuma muzeja vadītāju Agritu Ozolu. Raidījumu atbalsta: