Rta Intervija

Arī pēc valdības nomaiņas jāturpina iesāktās reformas izglītības nozarē. Tā uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”. Viņa intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka rezultāti vispārējā izglītībā ir būtiski pasliktinājušies, tāpēc nepieciešams strādāt, lai šādu situāciju novērstu. Runājot par mācībām pilnībā tikai latviešu valodā, ministre norādīja, ka nekādu atkāpju par valodas zināšanām nebūs.

Jebkurš skandāls vai neizdarība rada neuzticību sabiedrībā, un ienaidnieks to vēlas, jo tādai valstij ir vieglāk uzbrukt. Tā Latvijas Radio sacīja bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tagad domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” (Northern Europe Policy Centre) direktors, politoloģijas doktors. Runājot par austrumu robežas izbūvi, Pabriks norādīja, ka arī pats vēlētos, lai tas žogs būtu.

Nepilnas divas nedēļas līdz jaunajam mācību gadam. Privātās skolas "Patnis" projektu vadītāja, bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, jautāta par skolu tīkla reformas kritērijiem Latvijas Radio, atzina, ka ir par to skeptiska. Viņa saskata problēmas attālākajos rajonos - gan satiksmes ziņā, gan ar vecāko skolēnu izmitināšanu un citas. Muižniece arī norādīja, ka nozarei nav pēctecības reformu ieviešanā.

"Vagner" grupējuma mēģinājums šķērsot Baltkrievijas - Latvijas robežu ir maz ticams, intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. "Baltkrievija ar Krievijas svētību ļoti iespējams, turpinās uzsākto nelegālo imigrantu bīdīšanu uz Eiropu, lai, iespējams, novērstu uzmanību no Ukrainas," atzina Jānis Slaidiņš. "Baltkrievija ļoti iespējams 1. septembrī uzsāks operāciju "Paisums", tā ir nelegālu imigrantu pastiprināta nogādāšana ES valstīs," komentējot situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, kad vienas dienas laikā Latvijā mēģinājuši iekļūt pat 100 migrantu," norādīja Slaidiņš. "Grupējums "Vagner" ir kļuvis par lielu bubuli," piebilda Slaidiņš, skaidrojot, ka algotņu grupējums "var tikt izmantots nelegālo imigrantu operācijās, bet reāla iebrukuma draudi ir zemi". Komentējot Latvijas un citu Baltkrievijas pierobežas valstu reakciju uz notiekošo, Slaidiņš pauda, ka "Polija ir parādījusi, ka "te nekas nebūs", pārdislocējot bruņoto spēku vienības uz savu Baltkrievijas pi

Rīgas domē šodien, 17. augustā, plāno ievēlēt galvaspilsētas mēru. Visticamāk, jaunveidojamā koalīcija virzīs pašreizējo vicemēru Vilni Ķirsi (Jaunā Vienotība). Ķirsis intervijā Latvijas Radio teica, ka, kļūstot par mēru, izvirzījis sev trīs prioritātes galvaspilsētas saimniecībā. Pirmkārt, pievērsties ielu, tiltu un pilsētas infrastruktūras sakārtošanai, kā arī jaunu mājokļu būvniecībai un investīciju piesaistīšanai un izglītībai. Radio Ķirsis arī uzsvēra, ka ar jaunās koalīcijas kolēģiem ir pavadīts ilgs laiks sarunās, meklēti kompromisi un panākta vienošanās, tāpēc šobrīd nav iemeslu neuzticēties tiem, kas apliecinājuši atbalstu.

Līdzšinējā valdība ir strādājusi efektīvi, tāpēc tas nav varējis būt iemesls, lai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” demisionētu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja „Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns. Šī esot labākā iespējama koalīcija, un visvienkāršākais tehniskais risinājums būtu bijis atrast nākamo premjeru un cilvēku, kas ieņemtu brīvo vakanci – ārlietu ministra vietu.

AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) saskata iespēju šoruden iesaistīties Ukrainas graudu pārvadāšanā. Šādu viedoklis intervijā Latvijas Radio pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks. Viņš minēja, ka iepriekš bija skeptisks par Ukrainas graudu pārvadāšanas iespējām pa dzelzceļu caur Latviju, taču tagad loģistikas tehnoloģijas un pārkraušanas iespējas ir attīstījušās tādā mērā, ka šobrīd ir iespējams izmantot daudz operatīvāk pārkraujamas vienības.

"Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu būt jaunās valdības kodols. Tā uzskata Kaspars Briškens, Saeimas deputāts, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs. Šīm partijām ir kopīgs redzējums par valdības darbu. Tas atklājies līdzšinējās sarunās, vasarā strādājot pie valdības prioritātēm. Briškens arī vērtē, ka koalīcija būtu stabilāka, ja valdībā būtu četras partijas.

Visas nedēļas garumā ierakstu sērijā „Pārmaiņas nozieguma ēnā” stāstījām par likumpārkāpējiem, kas maina savu dzīvi, noziedzīgo ceļu atstājot pagātnē. Varējām dzirdēt, kā Valsts probācijas dienests strādā gan ar bērniem, gan smagos noziegumos notiesātajiem, kas atstājuši cietumu. Probācijai Latvijā apritēs divdesmit gadi. Kā iestāde attīstījusies un uz ko vēl tiecas, par to stāsta dienesta vadītājs Imants Jurevičius.

Ar ministru rokādēm ir plānots izbeigt lēmumu pieņemšanas bremzēšanu, savukārt ar koalīcijas paplašināšanu varētu izvairīties no veto tiesību likšanas, ņemot vērā priekšā esošās smagās reformas veselības un izglītības nozarēs. Tā intervijā Latvijas Radio teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības. Ar jaunāko memorandu un ministru nomaiņu viņš gribot sapurināt savus koalīcijas partnerus, jo pašlaik daļa strādājot ar domu, ka viņiem nav konkurences. Kariņš kā nākamo ekonomikas ministru redzētu uzņēmēju Uldi Pīlēnu no "Apvienotā saraksta". Pašreizējos ministrus viņš kritizēt negribot. Valdības vadītājam šodien, 11. augustā, plānota tikšanās ar "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, lai uzklausītu koalīcijas partneru nostāju par premjera izvirzītajiem nosacījumiem šīs valdības pastāvēšanai. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" sola savu nostāju paust preses brīfingā, kas sasaukts īsi pirms tikšanās ar premjeru. Ja Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" būtu apmierināti

Premjerministra, "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa piedāvājums darbu turpināt esošajā koalīcijā, bet ar nosacījumu mainīt trīs ministrus, ir vērtējams kā ultimāts. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Nacionālās apvienības pārstāvis, kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kaut arī par dinamikas vajadzību politisku lēmumu pieņemšanā tiek runāts jau vairākus mēnešus, Puntulis uzskata, ka Kariņa piedāvājums ir nācis pārāk strauji. Jau vēstījām, ka premjers Nacionālajai apvienībai, tās pārstāvim Rihardam Kolam piedāvā ārlietu ministra posteni, bet grib atņemt pārvaldību pār Ekonomikas ministriju. Puntulis domā, ka ekonomikas ministre strādā labi.

Pavasara salnas Latvijas lauksaimniekiem radījušas 7–8 miljonu eiro lielus zaudējumus. Kā norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), salnu radītie zaudējumi ir pilnībā aprēķināti, bet tagad tiem jāpierēķina arī 7. augusta vētras un krusas radītie zaudējumi. To plānots izdarīt līdz 25. augustam. Eiropas Savienība (ES) iepriekš nolēma piešķirt Latvijas lauksaimniekiem kompensācijām nepilnus 8 miljonus eiro, ļaujot valstij no sava budžeta atvēlēt šim mērķim vēl divreiz vairāk naudas, līdz ar to, ja valdība izšķiries par šādu atbalstu, kompensācijām varēs atvēlēt nepilnus 25 miljonus eiro, stāstīja Šmits. Tā nav vienīgā atbalsta iespēja, uzsvēra ministrs. Arī vētras un krusas radīto zaudējumu aprēķināšana būs skrupuloza un detalizēta, jo stihija skāra faktiski visu Latviju, norādīja ministrs. Pēc zaudējumu aplēsēm valdībai būs jālemj par atbalstu un visiem lēmumiem jābūt labi izsvērtiem, pauda Šmits.

Pretēji iepriekš paustajam valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” šodien tomēr vēl nenāks klajā ar piedāvājumu par valdības paplašināšanu, to atliekot, visticamāk, par nedēļu – līdz Valsts prezidenta noliktajam termiņam. Valdības potenciālās jaunpienācējas – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis uzsver, ka divus mēnešus runāts par valstī būtiskām tēmām, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, darbaspēka pieejamību. Un tagad ir pienācis laiks premjeram sākt rīkoties, jo ir uzlikta ļoti augsta politiskās atbildības latiņa. Tātad no Kariņa gaidāmā paziņojuma Zaļo un zemnieku savienība drīzāk sagaida sarunu turpinājumu, kā īstenot premjera izvirzītās piecas prioritātes. ZZS viens no līderiem arī akcentēja, ka Kariņš attiecīgos piecus jautājumus pieteicis, jo uzskata tos kā ļoti svarīgus valsts izaugsmei, bet reizē valdības vadītājs neredzējis, kā tos pilnvērtīgi īstenot kopā tikai ar pašreizējiem koalīcijas partneriem. Valai

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ nāks klajā ar paziņojumu par koalīcijas paplašināšanās procesu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs, premjera partijas biedrs Arvils Ašeradens no "Jaunās vienotības". Kariņš pagājušajā nedēļā esot izvērtējis un apkopojis visu politisko sarunu rezultātus un "šonedēļ mēs varot gaidīt premjera paziņojumu par tālāko rīcību". Ašeradens piebilda, ka skaidrība par koalīcijas paplašināšanās procesu būs līdz 15.augustam. Valsts prezidents jau jūlijā sacīja, ka līdz augusta otrajai pusei sagaida skaidrību par to, kādā sastāvā turpmāk strādās koalīcija. Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas īsi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām sākās partiju sarunas par valstij būtiskām dažādām tēmām. Premjera mērķis esot izveidot plašāku koalīciju. Sarunās piedalījās "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Savukārt "Apvienotais sarakts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) šīs tikšanās boikotēja, jo neatbalsta pašreizējās koalīcijas - JV

Latvijas Nacionālā teātra direktors Māris Vītols neplāno jaukties šā gada teātra repertuārā. Kā intervijā Latvijas Radio solīja Vītols, sezona norisināsies Elmāra Seņkova un viņa radošās komandas zīmē. Jāatgādina, ka Nacionālā teātra 105. sezona sākās ar mākslinieciskā vadītāja Seņkova un viņa komandas aiziešanu no teātra. Vītols stāsta, ka jau tagad sākšot darbu pie aiznākamās sezonas repertuāra un cer, ka nākamā gada piedāvājums būs kvalitatīvāks par Seņkova piedāvājumu. Vītols gan atzīst, ka Seņkovs uzstādījis augstu kvalitātes latiņu. Pagaidām Nacionālais teātris kādu laiku strādās bez mākslinieciskā vadītāja. Par aiziešanu no teātra ir paziņojusi arī Seņkova vadītā mākslinieciskā komanda – galvenais mākslinieks Reinis Suhanovs, muzikālās daļas vadītājs Edgars Mākens un kustību māksliniece Elīna Gediņa. Par šādu soli paziņojis arī aktieris Arturs Krūzkops. Nacionālo teātri līdz šim vadīja direktors Jānis Vimba. 2023. gada februārī Kultūras ministrija lēma uz teātra vadītāja amatu izsludināt konkursu, k

Darba devēji sagaida konkrētas izmaiņas nodokļu sistēmā un viena no prioritātēm ir darbaspēka nodokļu sloga konkurētspēja, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma „Karavela” valdes loceklis, līdzīpašnieks Andris Bite. Tas motivētu uzņēmējus attīstīt eksportu, piesaistītu investīcijas un veidotu jaunas darba vietas, skaidroja LDDK prezidents. Ir jāpanāk, lai Latvijā darbaspēka nodokļi nebūtu lielāki par nodokļiem Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kas rada negatīvas sekas uzņēmumu attīstībai un veido pelēko ekonomiku, teica Bite un uzskaitīja arī citas prioritātes.  

"Runājot par kreditēšanu, nesagaidām, ka bankas šobrīd aktīvi audzēs savus kredītportfeļus, bet lai, nākot nākamajam ekonomiskās izaugsmes ciklam, bankas būtu gatavas finansēt ekonomiku," intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Viņa arī norādīja, ka aicinājums bankām Latvijā iesaistīties tautsaimniecības kreditēšanā ir saprotams un pamatots, taču ar to nevar steigties. Purgaile arī minēja, ka pie pieaugošajām ECB procentu likmēm jāseko līdzi, kas notiek ar banku izsniegtajiem kredītiem, vai maksātspēja klientu pusē saglabājas. Nodokļu reformas kontekstā virspeļņas nodokļa uzlikšana bankām varētu tikt piemērota, bet jāsaprot, kāds ir mērķis, sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece, piebilstot, ka tam "jābūt ilgtspējīgam un konkurētspēju veicinošam Latvijā".  

Krievijas grupējuma "Vagner" algotņu atrašanās Baltkrievijā netālu no Lietuvas un Polijas robežas nav tiešs apdraudējums, kas tuvākajā laikā varētu materializēties, intervijā Latvijas Radio sacīja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Igors Rajevs, no Apvienotā saraksta. Taču drošības jautājums ir palielinājies un arī Latvijai ir jābūt modrai, atzina Rajevs.

Latvijas Olimpiskā komiteja šodien, 31. jūlijā, saņems Starptautiskās Olimpiskās komitejas ielūgumu dalībai Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Latvijas komiteja ir gatava nodrošināt visu nepieciešamo mūsu sportistiem. To Latvijas Radio atzina Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks. Ja olimpiādei spēšot kvalificēties mūsu basketbolisti, Latviju spēlēs varētu pārstāvēt aptuveni 50 sportisti un esot cerība arī uz medaļām. Buks arī atgādināja, ka ielūgumus dalībai Parīzes Olimpiskajās spēlēs nesaņems kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija. Vasaras Olimpiskās spēlēs Parīzē notiks nākamgad no 26. jūlija līdz 11. augustam.

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša Igaunijas parlaments izlēma atļaut viendzimuma pāru laulības. Latvijā šajā jomā joprojām nav pat tiesiska partnerattiecību regulējuma. Par viendzimuma pāriem, kuri savai kopā būšanai vēlas juridisku ietvaru, katrā individuālajā gadījumā lemj tiesa. Pirmo šādu lēmumu tiesa pieņēma pagājušā gada maija beigās, bet nu to ir jau vairāki desmiti. Intervijā par šo sava darba virzienu stāsta Administratīvās rajona tiesas tiesnese Līga Biksiniece-Martinova. Varbūt varam sākt ar statistiku, cik pašlaik ir šādu spriedumu [par viendzimuma pāriem] un cik vēl pieteikumu? Līga Biksiniece-Martinova: Kopā Administratīvajā tiesā līdz šim brīdim ir iesniegti 63 pieteikumi par ģimenes attiecību konstatēšanu viendzimuma pāriem. 39 lietās no tām jau ir pieņemti spriedumi, kas lietās, kur pāris lūdz konstatēt ģimenes attiecības starp viņiem, arī ir jau stājušies spēkā, jo faktiski Ministru kabinets tos nav pārsūdzējis. Kāpēc Ministru kabinets? Līga Biksiniece-Martinova: Šajās lietās bija mazliet g