K Labk Dzvot

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā, no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām ir pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Vai un kas ir mainījies šo sešu mēnešu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, "Elektrum" pārstāvis Uldis Mucinieks un uzņēmuma "Latvijas gāze" valde loceklis Egils Lapsalis.

Augsta inflācija mūsu naudas uzkrājumus gluži neiznīcina, bet padedzina tās vērtību gan. Vai ar to var cīnīties? Eksperti saka, ka naudu jātur finanšu instrumentos. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli ir izdarīt?  Raidījumā Kā labāk dzīvot risinājumus iesaka Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un pūļa finansēšanas platformas „CrowdedHero” līdzīpašnieks Jānis Blaževičs. "Ja pirms gada studijā būtu runājuši par to, kā nauda stāv banku kontos, tas būtu viens scenārijs, šobrīd tas ir cits. Ir bankas, kas uz nakti arī norēķinu kontiem piedāvā kaut kādas procentu likmes. Nelielas un šobrīd neiet rokrokā ar kredītprocentu likmēm, bet kaut kādas iespējas ir arī šādā formātā, atzīst Aija Brikše. "Krājobligācijām ienākumu nodokļa nemaksāšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem iegādājoties krājobligācijas, noteikti ir ļoti nozīmīgs naudas izteiksmē, ja runājam par lielākām summām," turpina eksperte. Kaspars Peisenieks vērtē, ka var mēģināt iegu

Interneta krāpnieki. Par virtuālās pasaules zagļiem un viņu nedarbiem varam dzirdēt teju katru dienu, bet vai šis negatīvais fons ietekmē e-komercijas attīstību, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "NESS" pārstāvis Jānis Karāns, e-komercijas stratēģis Vilnis Dreimanis, interneta veikala "220.lv" pārstāvis Kārlis Ozols un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Aptaukošanās ir cieši saistīta ar sirds veselību. Kas par to jāzina? Pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar speciālistiem uzsākusi akciju “Viegli – BŪT!”. Vai viegli būt vieglam, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena. Inese Mauriņa atzīst, ka ar ilgtermiņa akciju “Viegli – BŪT!” biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas sāk uzņemt pandēmijas apmērus, tā ir aptaukošanās. "Virziens, kurā visi dodamies kā sabiedrība, to var salīdzināt ar komētas triekšanos pretī katastrofai. Labā ziņa ir tā, ka šo katastrofu iespējams novērst. To varam darīt paši. Ir daudz labas iespējas cīnīties ar šo sērgu," norāda Inese Mauriņa. Pētījuma dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 30 % ir liekais svars un 30% ir aptaukošanās.  "Tas nozīmē, ka gandrīz 60% procentiem cilvēku ir par daudz un daļai ir daudz par daudz," bilst Inese Mauriņa. Tāpēc vēlas runāt par šī liekā

Ar holesterīnu nav nekādi joki. Par ko liecina zema blīvuma holesterīna rādītāju izmaiņas un kas notiek, ja nekas netiek darīts, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Jautāta, kas varētu veicināt cilvēka veselības uzlabošanos, runājot par riskiem, kas saistīti ar holesterīna rādītāju izmaiņām, Alise Nicmane-Aišpure atgādina jau zināmas lietas, kas saistīti ar dzīves veida ieteikumiem - par kustībām, uzturu, pietiekamu miegu un arī stresa menedžmentu, kas var radīt ar hormonālas izmaiņas. "Tie ir tādi pamata ieteikumi, ar kuriem noteikti sākt. Ja pacientam pusgada laikā izdodas šos ieteikumus savā dzīvē ieviest un ievērot, un, kontrolējot holesterīnu atkārtoti pēc sešiem mēnešiem, redz, ka efekts ir pietiekošs, cilvēks var turpināt ieviestos paradumus uzturēt," atzīst Alise Nicmane-Aišpure. Tajā pašā laikā viņa piekrī

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2022. gadā  veica 25195 pirmreizējās invaliditātes ekspertīzes. Tomēr no traumas brīža līdz invaliditātes noteikšanai paiet ilgs laiks, kas cilvēkam bez finanšu uzkrājumiem, var izvērsties ļoti grūts. Kā šo laiku saīsināt, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Metodiskās vadības un kontroles nodaļas vecākais ārsts eksperts Roberts Rezgalis.  

Vai  jau pienācis laiks dārza ieziemošanai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kas veltīts novembrī dārzā darāmajiem darbiem. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Dārzkopju padomi: Rozes apgriež un noliec, kamēr vēl ir silts, lai kāts nesastingst. Segt nevajag, jo daudz par siltu un ir liels mitrums. Ja sasegs, tad pūs. Jāpadomā, ko augļu kokiem un dekoratīviem kokiem, sevišķi jauniem siet ap stumbriem kokam, lai pasargātu no sala un zvēriem. Jaunums  - cepamo papīru var veiksmīgi izmantot. Bet vislabāk parastos egļu zarus. Hortenzijas vēl segt pa agru. Jāgaida, kad nokritīs lapas. Šogad hortenzijām pāri nodarīja spēcīgās pavasara salnas. Jāķer mirkļi, kad vēl var nopļaut zāli, jo tā ir salīdzinoši gara. Bet jāatceras lapas pēc tam no nopļautā novākt, lai nepūst. Jāsāk stumbrus balsināt, to vajag darīt, jo nenokaļķoti koki kaitēkļiem ir viesnīca, tāpat pavasarī var plaisāt miza saulē.

Lai sāktu daudzdzīvokļu mājas renovāciju, ir nepieciešams ēkā veicamo darbu būvprojekts. Tā izstrāde nebūt nav viegla pastaiga un arī ne lēts process. Kā nonākt līdz saprātīgam būvprojektam, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "KasunK.Studija" valdes loceklis Kaspars Beitāns un "Jurisconsultus vadītājs" un jurists Jānis Uzulēns. Pieredzē dalās Ervins Arents no Rīgas.

Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Termini, kas bieži dzirdami, redzami un lasāmi medijos, bet vai gana apspriesti sabiedrībā? Varbūt plašāka diskusija nemaz nav iespējama, jo vienkārši mums trūkst informācijas, lai formulētu savu viedokli un nostāju tik svarīgos ar cilvēces nākotni saistītos jautājumos? Kā klimata pārmaiņas uztver sabiedrībā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa, organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics. Ierakstā uzklausām Liepājas ielās sastapto cilvēku domas par klimata pārmaiņām.

Vai un kā iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi? Kādas ir dzirdes traucējumu korekcijas iespējas un vai Latvijā tās ir tādas pašas, kā citur? Raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits, sertificēta audiologopēde Dina Tanberga, otorinolaringoloģe Ilze Sokolova un paciente dzirdes korekcijas līdzekļu lietotāja Jeļena Medvecka-Glinska.

Šīs sezonas ķirbji novākti, jāsāk gatavoties jaunajai sezonai. Par ķirbju, paprikas, meloņu un arbūzu audzēšanu un konservēšanu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta ķirbjaugu, paprikas un čili piparu audzētājas Saiva Pekuse no dārzniecības "Neslinko", un Maija Čerjaka. Saiva Pekuse iesaka vienkāršu ķirbju marinēšanas recepti: 1,5 kilogrami ķirbja, litrs ūdens, 400 - 600 grami cukura, 3 - 4 ēdamkarotes galda etiķa. Kā arī pievieno kanēļa mizu un krustnagliņas. Marinādi uzvāra, liek iekšā ķirbi. Atkarībā no ķirbja šķirnes tas būs jāvāra ilgāk vai mazāku laiku. Varbūt tikai jāuzkarsē. Ķirbjus pilda burkās un pēc vajadzības vēlreiz uzkarsē marinādi, lej virsū ķirbjiem. Burkas aizvāko un glabā līdz apēšanai. Ja vēlas marinēt, audzē vai pērk sulas ķirbi. Ieteikums: Ja iegūst īpašumā ķirbi, gribas iemarinēt, bet nav saprotams, vai tam paredzēts, vai neizjuks karsējot, vajag paņemt 3 -4 gabaliņus ķirbja, sagrieztus tādā izmērā, kādā vēlas marinēt, un katliņā ar parastu ūdeni uzkarsē, skatoties, pēc cik ilga laika sā

Netieši dati rāda, ka vegānu skaits Latvijā turpina palielināties. Vegāniska uztura piedāvājums arī. Tomēr bažas par to, ka šāds uzturs ir nepilnvērtīgs un ilgtermiņā var radīt problēmas cilvēka veselībai, nekur nav pazudušas. Vai bažām ir reāls pamats, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. "Piemēram, šobrīd aizvien vairāk runā par gaļas patēriņa samazināšanu, un tas varbūt simtprocentīgi neierakstās tajā idejā kā tādā, bet tas neizbēgami arī ir daļa no tā aicinājuma," par iespējamo motivāciju pievērsties vegānismam bilst Sandris Ādminis. "Sāksim ar to, ka paskatāmies, vai tas, cik mēs daudz apēdam tos dzīvniekus, tiešām atbilst tam, ko mums iesaka ārsti, veselības speciālisti, vai tiešām tas ir ilgtspējīgi vides mijiedarbības sakarā. Tas ir viens piemērs. Aicinājums varbūt ir kļuvis iekļaujošāks ar laiku, plašāks." Lai uzturs būtu pilnvērtīgs, varbūt risinājums ir mākslīgi audzētas gaļas produkti

Pareizi ir jāsaka un jāraksta - sociālās tīklošanās vietnes, sociālās saziņas (komunikācijas) platformas, arī sociālie mediji, bet ne sociālie tīkli vai soctīkli. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valodnieki: Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. "Sociālie tīkli ir, bet ieklausieties, ko stāsta mediju speciālisti, ka sociālie tīkli ir katram savi un tās platformas un vietnes, kur tīklojamies, kur nesam to visu uz āru, tie ir sociālie mediji," norāda Dite Liepa. "Nav iebildumu pret vārdu savienojumu "sociālie tīkli", ir runa par pareizu tā lietojumu. Tīkls ir man, tīkls ir jums, mums kaut kur tas tīkls un tad mēs tīklojamies, mums ir tā platforma, kur apmaināmies viedokļiem. Tā skaidro mediju speciālisti, tas nav šajā gadījumā tik ļoti valodas jautājums, ka es kategorijā pareizi - nepareizi runāju. Tas ir par izpratni, kā mums skaidro komunikācijas speciālisti." "Ir arī iebildums pret vārda mediji lietojumu, jo dau

Par biškopi var kļūt ikviens, pat ja jūsu īpašumā nav zemes gabala, kur novietot bišu stropus. Pietiks ar daudzdzīvokļu mājas jumtu, protams, iesākumā saskaņojot savas darbības ar mājas iedzīvotājiem. Vai bišu vešana uz pilsētas ganībām liepu ziedēšanas laikā arī ir urbānā biškopība? Vai tomēr par pilsētas bitēm varam saukt tās, kas visu gadu pavada savās pilsētu dravās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas ir urbānā biškopība un kā bites jūtas pilsētvidē. Raidījuma viesi: urbānais biškopis Valdis Janovs, Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs, biškopis Juris Šteiselis un pilsētplānotājs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš. "Bites dzīvo kur vēlas, ne tikai, kur cilvēks viņas noliek. Spiets var iespietot pilsētā un viņas kļūst par urbānām bitēm," atzīst Valdis Janovs.  Vai kļūt par urbāno biškopiir vienkārši? "Jā, uzliec bišu stropus uz jumta un dravo. Vai viņām ir ko ēst, jā Rīga ir zaļa pilsētā," pārliecināts Valdis Janovs. "Bites pilsētā ir ļoti socioloģiska lieta. Tas liek biškopim sa

Normālais darba laiks, summētais darba laiks, virsstundas, kad ko apmaksā, kad nē – tik daudz variāciju, ka var apjukt… Kā neapmaldīties darba laika uzskaitē un kā vispār uzskaita darba stundas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Ilgtermiņa laika prognozes liecina, ka Latvijā spēcīgu vētru vairāk nekļūs, bet tās arī nepazudīs.  Lielas vētras līdzi sev nes arī pamatīgus postījumus, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrosim, kas ir atbildīgs par vētras postījumiem, ja krītošs koks vai norauts jumts nodarījis zaudējumus kādas personas mantai vai veselībai. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks. Jānis Abāšins skaidro, ja cieš cilvēks vai īpašums no krītoša koka vai sniega, apdrošinātāji izmaksā atlīdzību. Apdrošinātājs paskatās, vai ir iespēja pret kādu vērst regresa prasību, bet ne vienmēr tas tiek darīts, jo reizēm darbs izmaksā dārgāk, nekā ir kompensācijas apjoms. "Modelēsim situāciju, ka ir kaimiņš, kuram aug bērzs pie robežas un šis bērzs vienu dienu vējā nokrīt. Ne visos gadījumos, kad šis bērzs nokrīt un uzgāžas automašīnai, un tiek nodarīti zaudējumi, ne vienmēr būs pamats vērst zaudējuma prasību," norāda Pauls Vasks. Jursists skaidro, lai varētu prasīt zaudējumu atlīdzin

Jaunākajā ES ziņojumā par to, kā dalībvalstīm ir klājies pēdējos desmit gadus digitalizācijas attīstības jomā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju sekmes digitālo pamata prasmju apgūšanā ir stipri viduvējas. Kāpēc Īrijā 70% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes, bet Latvijā tikai 49%, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē LIKTA prezidente Signe Bāliņa un uzņēmuma "Crayon Latvija" pārstāvis Agris Ivbulis. "Digitālās prasmes, gan termins, gan tas, ko šīs prasmes ietver, arvien mainās, jo tehnoloģijas nāk arvien jaunas klāt. Tagad pēdējais bubulis, no kura visi baidās, ir mākslīgais intelekts. Protams, tas ir arī saistībā ar drošību, ar kiberdrošību," vērtē Signe Bāliņa. "Kādreiz pietika, ka ieslēdzam datoru, saprotam, kas ir internets, ja mākam atbildēt uz e-pastiem, lieliski. Mūsdienās, ja tev nav sapratne par drošību digitālajā vidē, ja nav sapratne par to, kas ir mākslīgais intelekts vai kādas citas jaunas tehnoloģijas, kas nāk, mēs no viņām baidīsimies, neizmantosim." "Ja mans darba devējs mani

Interneta krāpnieki šogad no Latvijas iedzīvotāju kontiem nozaguši sešus miljonus eiro. Un gads vēl nav beidzies. Par jaunākajām krāpšanas metodēm un kā no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē programmētājs, tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš un "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. Elviss Strazdiņš norāda, ka krāpnieku darbības shēma parasti ir šāda: nozog identitāti, tiekot pie cilvēka Smart ID vai Mobile scan, kas nu kurai bankai. Pēc tam ar šo identitāti jau ņem kredītus vai nomaksas preces. "Ar pliku personas kodu neviens naudu nenozags," norāda Elviss Strazdiņš. Eksperti atgādina neveikt nekādus apstiprinājumus paziņojumiem, kur uzsvērts: nevienam nesakiet šo kodu! "Viņi izmēģinās visu. Ja redzēs, ka cilvēks ir tāds, kas varētu iekrist, viņiem ir smalka analītika, kur viņi skatās cilvēku profilus. Ja pēc vārdiem un tavu zināšanu līmeņa, dzimuma, intelekta līmeņa savelkas kopā, ka tu būtu tas, kurš varētu uzķerties uz šo, mēģinās vienu metodi, otru, trešo, ce

Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta  obligātās civiltiesiskās atbildības polise. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi par šādu problēmu, kas pastāv gadu desmitiem, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policija Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieks Arturs Smilga. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) un Valsts policija oktobrī aktualizējusi tēmu par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates un OCTA. Tas aktualizēts, jo aizvien ir ļoti liels to satiksmes dalībnieku skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgiem dokumentiem. 1-2% satiksmes negadījumu izraisa braucēji, kam nav izieta tehniskā apskate un arī iegādāta OCTA, skaidro Agris Daukšte. "Tas ir pietiekoši daudz, lai tās varētu radīt problēmas. It sevišķi problēmas tas radī

Kā izskatās nākotnes juridiskā konsultācija un cik sekmīga varētu būt mākslīgā intelekta lietošana, risinot reizēm ļoti sarežģītas problēmas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt labāk, efektīvāk apkalpot klientus, kā tas var palīdzēt efektivizēt notāra biroja darbu un vai kaut ko vajag reglamentēt arī ar likuma spēku. Vērtē Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle. "Lai kvalitatīvi apkalpotu klientu, nepieciešams apkopot informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs, manuāli tas aizņem laiku. Ja tajā varam piesaistīt mākslīgo intelektu (MI), kas daudz ko sagatavo, apkopo un iedod notāram kaut kādu analīzi, līdz ar to vairāk laika var veltīt klientam. Ir daudzas lietas, ko MI tāpat kā pie ārsta vai jurisprudencē nespēs izdarīt, jo ir vajadzīga empātija, subjektīvas lietas, ko mašīna.. Ja pat ir vienādas mantojuma lietas, ir skaidrs, bet subjektīvi apstākļi liek iesaistīties cilvēkam un mašīna  vismaz tuvāk