Š?s Dienas Ac?m

No cikla „Satumsums”: notikumi Rietumeiropā Otrā pasaules kara sākumposmā – „Savādais karš” un mazo valstu likteņi. Saruna ar vēsturnieku Valdi Kuzminu (Kara muzejs). Attēlā: vācu armijas parāde Varšavā 1939. gadā.

Ciklā „Satumsums”: Kauja Stompaku purvā (tagad Balvu un Viļakas novados) 1945. gada 2. un 3. martā bija lielākā visā nacionālo pretpadomju partizānu kustības vēsturē. Studijā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis.

Saruna par 1919. gada martā dibināto ziņu aģentūru LETA – tās rašanos, attīstību un lomu dažādos laikos. Sarunbiedrs – mediju eksperts Ainārs Dimants.

Jaunā Latvijas valsts Eiropas kartē – Latvijas Republikas līgumattiecības ar kaimiņvalstīm pēc neatkarības iegūšanas 1920. gadā. Saruna ar vēsturnieku Aināru Lerhi. Sarunas otrā daļa.

1945. gada 13. februāris ir datums, kas iezīmīgs Vācijas vēsturē ar vienu no Otrā pasaules kara noslēguma lielākajām traģēdijām – Sabiedroto aviācija sākot ar šo datumu divas dienas bombardē Drēzdeni. Cilvēku upuri ir desmitiem tūkstošu. Šī bombardēšana tiek uzskatīta par vienu no apšaubāmākajām bombardēšanām, ko veikuši Otrā pasaules kara uzvarētāji pret tobrīd jau faktiski jau sakauto Vāciju. Ar vēsturnieku Kasparu Zelli saruna, kā veidojusies Vācijas likteņu uztvere un attieksme vācu nācijā pret visu to situāciju, kādā Vācija nonāk Otrā pasaules kara beigās.  

Jaunā Latvijas valsts Eiropas kartē – Latvijas Republikas līgumattiecības ar kaimiņvalstīm pēc neatkarības iegūšanas 1920. gadā. Saruna ar vēsturnieku Aināru Lerhi. Sarunas 1. daļa.

Grūti atcerēties līdzīgu vēstures situāciju, kad trīs paveci vīri uz desmitgadēm izlemtu desmitiem miljonu cilvēku likteni. Tieši tā notika 1945. gada 4.–10. februārī, kad padomju diktators Josifs Staļins, ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un britu premjerministrs Vinstons Čērčils tikās sarunās netālu no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē. Par Krimas konferenci un tās sekām saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes profesoru Inesi Feldmani.

Piektā saruna par „latviešu saknēm”: lībieši, vendi, sāmsalieši, igauņi, voti jeb krieviņi – mūsu senču somugriskā daļa. Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors vēsturnieks Arnis Radiņš un valodniece Ilga Jansone.

Vācu pasažieru laineris „Wilhelm Gustloff”, padomju zemūdenes torpēdu trāpīts, nogrima Baltijas jūrā 1945. gada 30. janvārī, aizraujot nāvē ne mazāk kā 9300 cilvēku, no kuriem, iespējams, vairāk nekā puse bija bērni. Saruna par „Wilhelm Gustloff” traģēdiju un karadarbību Baltijas jūrā Otrā pasaules kara izskaņā ar vēsturnieku Valdi Kuzminu.

Ceturtā saruna par „latviešu saknēm”: no kuršiem līdz kurzemniekiem. Studijā arheologs Jānis Ciglis un valodnieks Ojārs Bušs.

Vai vajadzēja pietiekami pieklājīgi uzaicināt Krievijas prezidentu Putinu uz Osvencimas atbrīvošanas gadadienas svinībām? Vai 9. maija svinēšanu var atdalīt no staļinisma attaisnošanas un Krievijas imperiālo ambīciju forsēšanas un kā vispār mums raudzīties uz Otrā pasaules kara Eiropā noslēguma kārtējo gadadienu, saruna ar vēsturnieku un žurnālistu Igoru Vatoļinu un vēsturnieku Iļju Ļenski.

Vēl viena saruna par „latviešu saknēm”: senie sēļi. Par sēļiem allaž min, ka par viņiem maz ziņu. Sēļi ir kā baltais plankums Latvijas senās vēstures kartē, arī cilts, par kuras nonākšanu vācu krustnešu atkarībā, ir visskopākās ziņas. Tomēr par sēļu klātbūtni liecina izloksnes, kuras joprojām saucam par sēliskām, un joprojām tiee vākti arheoloģiskie materiāli. Stāsta arheologs Jānis Ciglis un valodnieks Ojārs Bušs.

Cikla „Satumsums” raidījums. Vislas–Oderas operācija 1945. gada janvārī – Sarkanās armijas izšķirošais izrāviens uz „fašistu zvēra midzeni”. Nepieredzēti plašais un jaudīgais uzbrukums pāris nedēļās samala vācu spēkus Polijas vidienē un atsvieda fronti līdz Berlīnes pievārtei. Otrais pasaules karš Eiropā nepārprotami tuvojās finālam. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Turpinām sarunas par „latviešu saknēm”: senie zemgaļi – latviešu nācijas lingvistiskais mugurkauls un Zemgale kā Latvijas „kausējamais katls”. Studijā arheologs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un valodnieks Ojārs Bušs.

Piektais gads – Krievijas revolūcija, kas sevišķi spēji uzbangoja Baltijā. Par revolūcijas sākumu Latvijā kļuva asiņainie notikumi Rīgā 1905. gada 13. janvārī. Studijā vēsturniece Līga Lapa.

Saruna par „latviešu saknēm”: senie latgaļi un viņu pēdas Latvijas zemē un latviešu valodā. Studijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors arheologs Arnis Radiņš  un valodniece Anna Stafecka.

1989. gadā PSRS satelītvalstīs Austrumeiropā „samtainās revolūcijas” noveda pie komunistisko režīmu nomaiņas ar nekomunistiskām valdībām. Izņēmums bija Rumānijas Sociālistiskā republika, kur diktators Noklae Čaušesku tika gāzts ar asinsizliešanu un tūdaļ arī nogalināts līdz ar dzīvesbiedri Elēnu Čaušesku. Par notikumiem Rumānijā 1989. gada nogalē saruna ar vēsturnieku Ilgvaru Butuli.