Kultras Rondo

Izrāde – manifests par Dejas mājas nepieciešamību, tāds ir vēstījums horeogrāfes Rūtas Pūces jaunākajā laikmetīgās dejas izrādē „Iekšas”. Kāpēc joprojām esam laikmetīgajā dejā? Kāpēc esam šajā profesijā? – šādus jautājumus uzdod  izrādes veidotāji. Savukārt skatītāji uzzina, cik svarīga dejas kopienai būtu Dejas māja. Izrādē piedalās četras dejotājas, scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Līga Ūbele, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, skaņas dizainu veidojušas Alise Pieče un Rūta Pūce. Četras laikmetīgās dejas mākslinieces izrādi iesāk ar anatomisku sava ķermeņa izzināšanu. Ķermenis kā arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Citā brīdī laikmetīgās dejas māksliniece Agate Bankava skandē notikušu izrāžu nosaukumus un horeogrāfu vārdus. Šīs izrādes horeogrāfe ir Rūta Pūce, kuru interesē ķermenis kā pasaules izpētes rīks un sievietes – mākslinieces loma sabiedrībā. Šobrīd Rūta Pūce studē horeogrāfiju Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmā „Audiovizuālā un skatuves mā

Par jauno pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un sadarbību ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” pārrunājam Kultūras rondo studijā. Stāsta un iepazīstina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, kuratore, zīmola “Mammalampa” vadītāja, biedrības “Dizaina eksporta alianse” līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja un zīmola “Vaidava Ceramics” vadītājs Miks Balodis. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) šogad svin trīsdesmit piecu gadu jubileju, ko atzīmē ar pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, veidotu sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse”. Projekta iecere ir inovatīvā formātā atspoguļot aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā, integrējot tās muzeja 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums rod iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā, izceļot gan sezonai raksturīgo krāsu gammu, gan latviešu dizaina tra

Aktuālais starptautiskā vidē - seriāls "Ziemeļbriežu mazulis" (Baby Reindeer) straumēšanas platformā "Netflix". Vērtē Kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali.

30. aprīlī Āgenskalna tirgū ar devīzi "LALIGABA sabalsojas" notika "Latvijas Literatūras gada balvas 2024" (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika noskaidrotas labākās 2023. gadā izdotās grāmatas septiņās kategorijās, sveikti Mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji. Varam būt priecīgi, ka Kultūras rondo un Radio mazajā lasītava gada laikā arī darbus, ko novērtējusi žūrija, esam pamanījuši. Šodien saruna ar diviem laureātiem – tulkotāju Māru Poļakovu (atzinību guva viņas tulkojums no baltkrievu valodas Viktara Marcinaviča romāns „Mova” ) un dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu (viņš balvu saņēma par krājumu „Sirreālisms igauņu dzejā” Atdzejas kategorijā).

Kultūras rondo dodamies uz Krustpili pie rakstnieces, dzejnieces un atdzejotājas Margitas Gūtmanes, kurai šogad piešķirta mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā.  Margita Gūtmane nokļuva trimdā nepilna gada vecumā, mācījusies vācu skolās, beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju, studējusi Hamburgā  literatūrzinātni un  teātra vēsturi, Stokholmā – baltu valodas. Dzīvojusi Hamburgā, bet kopš 1996. gada – Latvijā. Ir vairāku dzejoļu krājumu un prozas grāmatu autore, atdzejojusi un tulkojusi latviešu autoru darbus. Tie ir tikai sausi fakti, taču saruna ar rakstnieci piešķir vārdiem saturu un dzīvīgumu – taču pāri visam trimdas problemātika. „Viņas sirdsgudrā, jūtīgā dzeja un proza veido un stiprina trimdas literatūru, kā arī met tiltu starp Latvijā palikušajiem un no tās aizbraukušajiem..” – tā mūža balvas piešķiršanu pamato ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ieva Melgalve.

Grāmatu glābēji, bibliotēku glābēji, iedvesmotāji… Tās varētu būt garas, sarežģītas sarunas, skatoties katras Latvijas vietas un katras bibliotēkas stāstu. Savulaik diezgan detalizēti esam runājuši par Jūrmalas bibliotēkām, būtu tagad jāpārbauda, kā tās strādā un vai iedzīvotāji ir apmierināti. Tikko aktualizēts arī jautājums par Limbažu novada bibliotēkām. Kultūras ministrija ir nosūtījusi oficiālu vēstuli Limbažu pašvaldībai, paužot aicinājumu ievērot Bibliotēku likumā noteikto un pirms pašvaldības iecerētās septiņu pagastu bibliotēku – Straumes, Stienes, Ārciema, Bīriņu, Vitrupes, Katvaru un Braslavas – reorganizācijas jautājumu izskatīt nākamajā Latvijas Bibliotēku padomes sēdē, kas nolikta š. g. 21. maijā. Studijā izvaicājam Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un Rolandu Laķi, kuram ir ideja par kopienu bibliotēkām Latvijas ciemos, kuros nav savu bibliotēku.

Izrāde “Marats/Sads” ir mēģinājums iztēloties un restaurēt vienu no šīm pshihiatriskajā klīnikā iestudētajām izrādēm – vērienīgu, muzikālu uzvedumu par revolucionāla un tautas drauga Žana Pola Marata pēdējo stundiņu – slaveno nāvi vannā. Kultūras rondo tiekamies un izvaicājam izrādes režisorus Rūdolfu Gediņu un Klāvu Melli.   

Venēcijā Anitas Cerpelloni galerijā „Paper Project Venice” skatāma Latvijas rotu dizaineres Annas Faniginas un Itālijas dizaineres Anitas Cerpelloni kopīgi veidota izstāde. Abas mākslinieces saista draudzība un mīlestība pret Japānu. Izstādes nosaukums „Tūkstoš jūdžu viens vējš” ir sena japāņu metafora mieram un harmonijai. 

Sakausējot labāko no pasaules kora skolu tradīcijām un Latvijas kultūrizglītības, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem tika dibināta Rīgas doma kora skola. Ar Rīgas doma zēnu kori kā pamatu tā savulaik atdalījās no Emīla Dārziņa mūzikas skolas un šais gados izaudzinājusi daudzus desmitus diriģentu, dziedātāju un citu jomu profesionāļu, laika gaitā paplašinot izglītību arī mūziklu un džeza mūzikas virzienā. Savu dzimšanas dienu skola svinēs 30.aprīlī ar koncertu Dailes teātrī.

Brīvība smagajā rokā un piemērītas identitātes, mainot papīra maskas – Latvijas Leļļu teātrī tapis Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94" iestudējums. Kultūras Rondo studijā režisors Mārtiņš Eihe. 

“Iekāres vārdā” ir izstāde, kas atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās. Par to iztaujājam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratori, žurnāla “Punctum” redaktori Lauru Brokāni, izstādes kuratoru, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, interneta žurnāla “Satori” redaktoru Igoru Gubenko, kā arī neklātienē – Rasu Jansoni par jaundarbu „Erotiskās kārtis”.  

Turpinot audiālās īsmetrāžas jeb ierakstu sēriju „Audiovizuālās īsmetrāžas”, Žulijens Nuhums Kulibali un Dārta Ceriņa aplūko divas sporta filmas – Šona Dērkina (Sean Durkin) "Dzelzs tvēriens" (The Iron Claw), kā arī Lukas Gvadaņino (Luca Guadagnino) "Sāncenši" (Challengers).    

Šonedēļ, 22. aprīlī, aprit 300. jubileja vienam no Eiropas svarīgākajiem domātājiem – vācu filozofam Imanuelam Kantam. Līdz ar visu pasauli to pieminam arī pie mums – Kanta dzīve un darbs ir cieši saistīts arī ar Latviju. Tieši Rīgā viņš publicēja savus nozīmīgākos darbus, to vidū "Tīrā prāta kritiku".  Viens no plašākajiem pētījumiem par Kanta morāles filosofiju, piedāvājot mūsdienīgi nozīmīgu un oriģinālu skatījumu uz cilvēka iedabas attiecībām ar tikumību, ir Elvīras Šimfas monogrāfija "Kanta antropoloģija", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds (2021). Ar viņu tiekamies Kultūras rondo studijā. Jautāta, vai filozofiem visā pasaulē būtu jāsvin Kanta dzimšanas diena, Elvīra Šimfa atbild šādi: "Filozofiem, protams, tie ir svētki. Ir jau atšķirība, sevišķi, kad cilvēks ir miris un ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš šīs nāves. Tā drīzāk ir tāda piemiņas diena. Es nezinu, vai svētki. Un tas ir atkarīgs arī no tā, kā jūs vērtējat Kanta mantojumu. Lūk, ja uzskatāt to par katastrofu [ka(n)tost

Kritikas minifestivālā "Tīri prātīgi", iedvesmojoties no Kanta, tapusi Kantastrofas programma, kuru Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar režisoru, minifestivāla kuratoru Evartu Melnalksni un filozofu, žurnāla "Tvērums" redaktoru Rūdi Bebrišu.  Evarts Melnalksnis skaidro: "Rīgā un Liepājā izdotās Kanta kritikas ievieto Latviju globālā kontekstā. Filozofa 300. jubileja kalpo par ierosinājumu palūkoties uz to, kā idejas caurstrāvo mūsu pasauli un kādas sekas – labvēlīgas un postošas – tās spēj atstāt uz sabiedrību, vidi, mākslu. Minifestivāla "Tīri prātīgi" pamatprincips ir pārskatīt vēsturisko mantojumu laikmetīgi kritiskā gaismā, runājot par mums šeit un tagad starpdisciplinārā veidā. Ir intriģējoši Kanta laikmeta idejas, piemēram, sastatīt ar viņa laikabiedra, Rīgā dzīvi pavadījušā Ziemeļvācijas komponista J. G. Mīteļa mūziku klavesīnistes Ievas Salietes izpildījumā, ko elektroniski pārradīs Platons Buravickis." Savukārt filozofs Rūdis Bebrišs papildina: "Šķiet jēdzīgi meklēt neakadēmiskas formas, kā mi

26. aprīļa vakarā notiks Dzejas slams – dzejas konkurss, kurā var piedalīties ikviens, kas raksta dzeju un vēlas to deklamēt auditorijas priekšā. Tomēr šoreiz tas būs īpašs – pirmkārt, tajā piedalīsies 20 (!) dzejnieku, otrkārt, tas notiks kinoteātrī “Splendid Palace”, bet, galvenais, kas šo slamu dara unikālu – pirmo reizi Latvijā uzstāsies pasaules, Eiropas, Latvijas, Dānijas, Norvēģijas, Igaunijas un Lietuvas čempionātu uzvarētāji. Pasākumu rīko "Totaldobže" mākslas centrs, tādēļ studijā saruna ar Dzejas slama rīkotāju Kasparu Lielgalvi un dzejnieku Tomu Treibergu, kurš būs viens no dalībniekiem. Dzejas slama dalībnieku priekšnesumus vērtē žūrija un auditorija, piešķirot balles no 1 līdz 10. Puse no pirmās kārtas dalībniekiem, kas saņēmuši augstāko vērtējumu, var deklamēt vēl vienu savu dzejoli otrajā kārtā. Bet finālā iekļūst tikai trīs otrajā kārtā augstāko vērtējumu saņēmušie. Dzejas slamos uzvar tie, kuru radītie teksti un pasniegšanas veids izsaucis skatītājos lielāko interesi, sajūsmu un cieņu. Pir

Jau trešo gadu kādam topošajam māksliniekam tiek pasniegta mākslinieces Aijas Jurjānes stipendija, kuru savas mammas, gleznotājas un pedagoģes piemiņai izveidojuši Kristīne, Ieva un Pāvils Jurjāni. Šogad stipendiju ieguvusi Jaņa Rozentāla mākslas skolas studente Alise Gaile. Stipendijas devējiem par prieku, labu pretendentu šoreiz bijis tik daudz, ka piešķirtas arī piecas veicināšanas balvas.  „Aijas Jurjānes stipendija ir caur un caur veltīta tam, lai turpinātu viņas misiju – atbalstīt jauniešus radošajā un nebūt ne vieglajā procesā,” stāsta Pāvils Jurjāns. „Šogad bija ārkārtīgi daudz vērtīgu iesniegumu – varēja just, ka šī vēsts par Aijas Jurjānes stipendiju sāk sasniegt cilvēkus, kas attiecas pret savu aicinājumu nopietni, kas vēlas sevi definēt mākslā un glezniecībā, kas meklē savu individuālo rokrakstu. Vēl vairāk nekā iepriekšējos divus gadus mēs ar Kristīni un Pāvilu jutāmies aicināti atzīmēt un uzaicināt vairākus no jauniešiem, kas ir piedalījušies. Jo jūs esat vesela paaudze, kas tālāk dzīvos, st

Aigara Lielbārža monogrāfijas “Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti” centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti. Vērienīgo grāmatu izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds. Kultūras rondo studijā tiekamies ar monogrāfijas autoru, LU LFMI pētnieku Aigaru Lielbārdi un grāmatas recenzentu, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru Andri Levānu.  "Buramvārdu krājums mums ir milzīgs," stāsta Aigars Lielbārdis. "Pētījumi par tiem notika arī starpkaru periodā, padomju laikā gan tikpat kā nenotika. Bet tad, atgriežoties un iesākot savu pētniecību divtūkstošo gadu sākumā, man likās, ka šī tēma ir gana interesanta, aizraujoša, arī neizzināta vai tajā brīdī neizzināma. Likās, ka tas varētu būt gan egoistiski interesanti man pašam, gan varbūt arī pienesums citiem." Kopumā buramvārdus var definēt kā rakstītas un verbālas for

Atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē. Tā māksliniece Amanda Ziemele ar ekspozīciju "O day and night, but this is wondrous strange... and therefore as a stranger give it welcome*" aicina izstādes apmeklētājus ieņemt "atvērtu un pieņemošu nostāju, lai pēc iespējas labāk sajustu viņas izvēlēto glezniecības oriģinālvalodu". Iespaidos par Venēcijā pieredzēto, kā Amandas Ziemeles būtnes no prāta telpas nonākušas Latvijas paviljonā, dalās Laima Slava. *O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota novelē "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions).

Kultūras rondo pieturas punkti, iepazīstot Rīgas Fotogrāfijas biennāli 2024, būs Cilvēks un dators un fotogrāfija, apzinoties šī brīža fotogrāfijas virzību, arī kritiski pārskatot līdzšinējos vēstures naratīvus. Par biennāli stāsta tās kuratore, māksliniece Inga Brūvere, vizuālā māksliniece un pētniece Kristīne Krauze-Slucka un antropoloģe, kuratore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde. "Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024" aizsākās pagājušajā nedēļā ar trīs izstāžu atklāšanu. "Rīgas Mākslas telpas" Lielajā zālē aplūkojama izstāde "Cilvēks-dators" Intro zālē - "Vamp(ire) Reality", savukārt RIXC galerijā – izstāde "Lūzuma punkts, smalka balansēšana". Visās trīs ekspozīcijās ar dažādiem paņēmieniem, tostarp ar tā saukto papildinātātās realitātes palīdzību, mākslas valodā tiek risināti jautājumi, kas skar cilvēka un digitālā laikmeta attiecības vizuālās kultūras kontekstā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle notiek piekto reizi un šogad pievēršas mūsdienu identitātes jautājumiem – gan cilvēka būtībai, gan attē

  Šajā nedēļā Kultūras rondo esam šķirstījuši un pāršķirstījuši Latvijas Literatūras gada balvai nominētos dzejas  un atdzejas krājumus, esam runājuši ar dzejniekiem, dzejnieki ir lasījuši savu dzeju. Tagad ir pienācis brīdis, kad mēs gribam runāt par dzeju ar LALIGABAs ekspertu komisijas priekšsēdētāju Ievu Melgalvi un literatūrzinātnieku dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kurš pagājušajā gadā saņēma balvu par savu krājumu "Jaunība". Šī gada Literatūras gada balvas laureātus uzzināsim 30. aprīlī.