Kultras Rondo

Liepājas radio teātris sākās pandēmijas laikā, bet turpinās radoši un bez jabkādiem piespiedu apstākļiem. 20. un 21. aprīlī Latvijas Radio ēterā skanēs Liepājas radio teātra iestudējums – Noras Ikstenas „Besa”. Sazināmies ar aktrisi un režisori Karīnu Tatarinovu pa ceļam Rīga - Liepāja.

Melnās pirts karstumā vispirms nāk ārā fiziskie netīrumi, pēc tam – emocionālās sāpes un traumas, ko nēsājam sevī. Ar mērķi caur pirts tvaikiem uzrunāt arī kino skatītājus igauņu režisore Anna Hints pirms septiņiem gadiem ķērās pie savas pirmās dokumentālās filmas, kas tagad kļuvusi par vienu no spožākajiem pēdējo gadu notikumiem Baltijas kino. Bet pašai režisorei filma „Melnās pirts māsība” kļuvusi arī par negaidītu dziedināšanas pieredzi. Filma nesen bija nominēta arī LUX Eiropas skatītāju balvai, un Briselē ar Annu Hints tikās Māra Rozenberga. „Melnajā pirtī dziedināšana notiek arī caur dziesmu, tāpēc tagad mēs visi padziedāsim,” tā savu uzrunu Eiropas Parlamenta LUX filmu balvas pasniegšanas ceremonijā noslēdza igauņu režisore Anna Hints. Šī ir viņas tradīcija, uzrunājot festivālus visā pasaulē. „Aitüma” setu un veru valodā nozīmē „Paldies”, paskaidro Hints, un savā spēcīgajā etnomūziķes balsī uzņem meldiņu, aicinot atkārtojumā dziedāt līdzi.   Šī tautasdziesma nav izvēlēta nejauši. Tā skan arī Annas Hi

Audiālās īsmetrāžas par kino – šoreiz biogrāfiskās drāmas par Salvadoru Dali un Eimiju Vainhausu. Kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali aplūko biogrāfisko drāmu "Back to Black," Filma vēsta par 2000. gadu sākumā spoži uzmirdzējušo, bet pāragri mirušo dziedātāju Eimiju Vainhausu (Amy Winehouse, 1983-2011). Filmas režisors ir Sems Teilors-Džonsons (Sam Taylor-Johnson). Eimijas Vainhausas lomu spēlē aktrise Marisa Abela. Otra filma ir rotaļīga, filozofiska un reizē absurda franču komēdijas meistara Kventina Dipjē filma "Daaaaaalī!" par slaveno sirreālisma gleznotāju Salvadoru Dalī. Filma stāsta par to, kā franču žurnāliste cenšas tikties ar kulta mākslinieku Salvadoru Dalī, lai uzņemtu grandiozu dokumentālo projektu par viņa dzīvi un daiļradi. Kā un vai vispār tas ir iespējams?

Kultūras rondo interesējamies par "Baltic Village" – Baltijas ciemu lielākajā Eiropas džeza izstādē "jazzahead!", kas katru gadu aprīlī notiek Brēmenē, Vācijā. Šogad Baltijas valstis tajā veidoja savu "ciematu". Pirmoreiz uz festivālu devās saksofoniste Inga Vamze, bet dziedātāja Santa Šillere tur prezentēja savu debijas albumu. Tiekamies ar abām mūziķēm un Latvijas mūzikas informācijas centra pārstāvi Aleksandru Lini. Astoto reizi pēc kārtas Latvijas Mūzikas informācijas centrs pārstāvēja Latvijas džeza nozari lielākajā Eiropā džeza izstādē "jazzahead!". Šogad izstāde norisinākās no 11. līdz 13. aprīlim.  

Venēcijas mākslas biennāles trīs pirmsatklāšanas dienas un Latvijas paviljons tajā. Stāsta Laima Slava. Latvijas paviljonu Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē atklās šodien, 18. aprīlī. Tā ir mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija "O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome*". *O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota noveles "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions).

Vakar, 16. aprīlī, Briselē pasniegta LUX balva filmai, par kuru nobalsojuši Eiropas Parlamenta deputāti un skatītāji. Balvu ieguvusi vācu filma ‘’Skolotāju istaba” (Das Lehrerzimmer). Vairāk telefonsarunā no Briseles stāsta Māra Rozenberga. Balvai bija nominētas piecas filmas, kuras ir iztulkotas visās Eiropas Savienības valstu valodās un tās rāda arī katrā no dalībvalstīm. Latvijā gada sākumā varēja noskatīties gan balvu ieguvušo filmu "Skolotāju istaba", gan arī četras citas filmas. Viena no tām bija igauņu dokumentālā filma "Melnās pirts māsība". Tāpat varēja noskatīties somu kinoklasiķa Aki Kaurismeki filmu "Kritušās lapas", kā arī mazāk zināmos darbus - franču dokumentālo filmu "Uz Adamanta" un arī spāņu spēlfilma "20000 bišu suga". Balvas ieguvēja - vācu filma "Skolotāju istaba" ir stāsts par jaunu, ļoti ideālistisku matemātikas un fizkultūras skolotāju Karlu, kura kļūst par liecinieci zādzībām skolā. Viņa nolemj tās izmeklēt un, atklājot vainīgo, nokļūst ļoti sarežģītu ētisku izvēļu priekšā, kur, var

Kādu ainu par mums pašiem un amatierteātri veido Latvijas amatierteātru skates rezultāti? Par to saruna Kultūras rondo ar teātra zinātnieci Līgu Ulberti, kura redzējusi 71 izrādi dažādās Latvijas vietās, pirmoreiz arī videoversijās – diasporas teātru izrādes. Viesos arī Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra režisore Aija Treija. Laikā no 11. februāra līdz 30. martam žūrija izvērtēja 71 izrādi. Žūrijas sastāvā darbojās teātra zinātniece Līga Ulberte, aktieris, scenogrāfs Andis Strods, aktieris, režisors Mārtiņš Gailis, režisors, drāmas terapeits Viesturs Roziņš, aktrise Sandija Dovgāne, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Juris Jonelis, dramaturģe Aiva Birbele, režisore Paula Pļavniece, aktrise Karīna Tatārinova un aktieris, režisors, Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru nozares eksperts Jurģis Spulenieks. Skates “Gada izrāde 2023” finālam izvirzītas augstāko vērtējumu ieguvušās izrādes: Ērihs Emanuels Šmits JŪTU TEKTONIKA | Ā.Alunāna Jelgavas tautas teātris Inese Tālmane PUMPURS – CEĻŠ UZ LĀ

Dzejnieks Marts Pujāts lasa dzeju no sava krājuma "Dāma baltos džinsos", kas izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai. 

Broņislavai Martuževai veltītais pirmatskaņojums koncertuzvedumam "Topi stipra, sirds" aizvadītajā sestdienā izskanējis Latgales vēstniecībā "Gors". Muzikālo stāstu, kas vēstīja par Broņislavas gara, mūzikas un dzejas neizsīkstošo spēku, klausījās  kolēģe no Latgales multimediju studijas Guna Igavena. Aizvadītaja sestdienā, 13.aprīlī, Latgales vēstniecībā "Gors"izskanēja Broņislavas Martuževas simtgades svinībām veltītais pirmatskaņojums koncertuzvedumam "Topi stipra, sirds".  Koncertuzveduma muzikālo stāstījumu VEF Kultūras pils sieviešu kora "Dzintars", diriģente Airas Birziņa, instrumentālās grupas – Mārtiņš Zilberts (klavieres), Indulis Cintiņš (vijole), Ainārs Paukšēns (čells), Laima Jansone (kokle) un Valdis Zilveris (akordeons), solistes Ievas Paršas izpildījumā caurvija Broņislavas Martuževas dzeja aktrises Baibas Brokas lasījumā. Nedaudz vairāk kā stundu garais muzikālais stāstījums bija viens no pirmajiem dzejnieces jubilejas gada pasākumiem, kas pulcēja gan tos, kam Broņislavas personība un daiļr

19. aprīlī plkst. 19.00 galerijā “Istaba” notiks rakstnieces, režisores Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas grāmatas “Vēlas turpmāk saukties” prezentācijas pasākums un pop-up izstāde. Kultūras rondo saruna par jauno kabatas grāmatu sēriju “Mazās Strāvas”, kurā arī iznāk Kristīnes Želves un Ekstas grāmata. Iepazīstina sērijas redaktore Elvīra Bloma un grāmatas viena no autorēm Kristīne Želve, telefonsarunā par savu darbu stāsta fotomāksliniece Vika Eksta. Grāmatā “Vēlas turpmāk saukties” apkopoti Kristīnes Želves periodikā, internetā, sociālajos tīklos un pastaigās atrastie teksti, kas, kopā ar Vikas Ekstas arhīvos atrasto attēlu ar MI palīdzību veidotajām savdabīgajām kolāžām, atklāj neparastu Latvijas sabiedrības portretu. Abas autores grāmatā īsteno kopēju principu – jaunrade ir nevis tieša, bet slēpjas atlasē, šādi realizējot konceptuālisma “neradošās rakstniecības” (uncreative writing) principu. Grāmatas nosaukums “Vēlas turpmāk saukties”, kas aizgūts no stāsta par latviešu uzvārdu maiņu 193

Klausāmies Ilmāra Šlāpina dzeju no krājuma "never", kas izvirzīts Latvijas literatūras gada balvai.

Operetes teātrī Sonora Vaice veido kamerversiju Artura Maskata operai „Valentīna”. Kultūras rondo saruna ar komponistu un Operetes teātra māksliniecisko vadītāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku.  VEF Kultūras pilī 17. aprīlī notiks Operetes teātra jauniestudējuma – multimediālās monooperas "Valentīna" – pirmizrāde. Tas ir starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pilnformāta operas jauns traktējums kamerversijā. Titullomu Latvijas kultūras leģendas – kinozinātnieces Valentīnas Freimanes – mīlas stāstā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī topošās izrādes režisore. Pasaulē ir uzrakstīts ļoti daudz monooperu, bet, kad toreiz noskatījos "Valentīnu" un pēc gadiem pati iestudēju monooperu "Cilvēka balss. Telefons", sapratu, ka "Valentīna" ir tas, ko vēlos iestudēt pati un, protams, arī nodziedāt – tā saka Sonora Vaice, runājot par operu "Valentīna", kas tagad skanēs kā monoopera.

„Tekstilmāksla ir ļoti brīva māksla, ļaujas eksperimentiem,” atzīst tekstilmākslinieki un ar aizrautību sarīko kopīgu izstādi  vienā no Rīgas centra  galerijām. Ar daudzveidīgām tekstilmākslas tehniku interpretācijām skatītājus priecē izstāde „Saknes”, kas kopš 11.aprīļa skatāma Rīgā, galerijā „MuseumLV”. Savus darbus izstādē rāda 13 dažādās šķiedras mākslas jomās strādājoši Tekstilmākslas asociācijas mākslinieki.

Labākās dzejas grāmatas, kuras izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai, šajā nedēļā būs uz Kultūras rondo galda, un tās vaļā vērsim kopā ar dzejniekiem, ieklausoties viņu izvēlētajās dzejas vārsmās. Šodien dzejniece Ērika Bērziņa lasīs dzeju no krājuma  „Ardievas bohēmai!”

Klajā nācis Ulda Rudaka grāmatas „Rokupācija” (2008) jauns izdevums. Tās ir liecības par redzēto, dzirdēto, izjusto, pārdzīvoto, pazaudēto un izsapņoto. Šī grāmata ir gan dokumentāls romāns, gan neparasta latviešu rokmūzikas vēsture — vēstījums caur tajā iesaistīta cilvēka pieredzi. Kultūras rondo tiekamies ar Uldi Rudaku. Grāmatu izdevis apgāds "Dienas grāmata".

Vidzemes koncertzālē „Cēsis” nedēļas nogalē notiks jau septītais komponista Pētera Vaska mūzikas festivāls, kura centrā šogad īpašs notikums – pasaules pirmizrāde diviem baleta viencēlieniem ar Vaska mūziku, ko radījis Ukrainas horeogrāfs Radu Poklitaru, bet uz skatuves izdejos Kijivas Modernā baleta solisti. Kā veidojusies Ukrainas mākslinieku draudzība ar Pēteri Vasku un kādas sajūtas viņi izdejo caur Vaska „Vientuļo eņģeli” un Otro čellkoncertu? Pēc gara ceļa no Kijivas ar vilcienu līdz Varšavai un tad lidmašīnu līdz Rīgai jau nākamajā rītā Radu Poklitaru un pieci dejotāji intensīvi mēģina uz skatuves koncertzālē „Cēsis”. Sākumā bez mūzikas, pēc tam jau – ar. Horeogrāfu Radu Poklitaru ar komponistu Pēteri Vasku saista sena draudzība. Viņi iepazinās Rīgā pirms gandrīz 20 gadiem, kad Poklitaru iestudēja baletu Latvijas Nacionālajā operā un apmeklēja Vaska mūzikas koncertu Lielajā ģildē. Pirmajā no diviem viencēlieniem, kas sestdien, 13. aprīlī, Cēsīs piedzīvos pasaules pirmizrādi, Radu Poklitaru izvēlēj

Šonedēļ tikāmies ar daudzsēriju filmas „Dumpis” radošo komandu, bet ciklā "Audiovizuālās īsmetrāžas" uz klāja ir kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali, lai vētītu Andreja Ēķa vēsturisko fikciju „Dumpis”.

Noasa plūdu stāstu radījuši Rīgas 6.vidusskolas koris un simfoniskais orķestris, iestudējot B. Britena operu bērniem "Noasa šķirsts". Kultūras rondo studijā tiekames ar projekta vadītāju Irinu Švarcbahu, māksliniecisko vadītāju Artūru Švarcbahu, režisori Daci Micāni-Zālīti, kā arī Noasa lomas atveidotāju Emīlu Giluču. Kad dzīvnieki, putni un cilvēki ir pasargāti – Noasa plūdu stāsts atgādina šodien par IESPĒJAMU cilvēka un dabas pasaules harmoniju košās varavīksnes krāsās. Bērniem un jauniešiem saprotamā un gleznainā valodā ar teicamu humora izjūtu skan sprigani dzīvīgā komponista Bendžamina Britena mūzika, kas ar spilgtu vizuālo dramaturģiju, horeogrāfiju un režiju, un mums izstāsta seno Bībeles leģendu. Artūra Švarcbaha diriģenta zižļa vadīts bērnu orķestris, koris un solisti vienradža kuģī ved mūs ceļā brīnuma piepildījumam. Šī ir izrāde, kurā bērni darbosies ne tikai uz skatuves, bet arī orķestrī un skatītāju zālē. Ar saliedētību, pieņemšanu, kopīgu mērķi darīsim pasauli labāku! 

Luga „Ugunsseja” darbs, ar kuru ievērojamais mūsdienu vācu dramaturgs Mariuss fon Maienburgs deviņdesmito gadu beigās kļuva pazīstams starptautiskā līmenī. Ar skaudro stāstu par paaudžu nespēju sadzirdēt vienam otru un vēlmi sadedzināt pasauli, kas šķiet sveša un nesaprotama, Nacionālajā teātrī debitēs jaunais režisors Henrijs Arājs. Kad Mariuss fon Maienburgs sarakstīja lugu „Ugunsseja”, viņam bija divdesmit pieci. Tikpat, cik tagad režisoram Henrijam Arājam, kurš šo darbu izvēlējies debijai Nacionālajā teātrī. Režisoru ļoti personīgi uzrunājis Maienburga notvertais pusaudžu izmisums. Maienburga luga ir apzināti provokatīva: tās centrā ir ģimene, kurā neviens nespēj veidot emocionāli veselīgas attiecības. Un Evijas Krūzes un Ulda Anžes atveidotie vecāki ilgstoši nepamana savu bērnu arvien tumšāko apsēstību ar uguni un seksualitāti. Pusaudži Kurts un Olga, ko spēlē Igors Šelegovskis un Jana Ļisova, izmisīgi baidās kļūt līdzīgi saviem vecākiem un meklē patvērumu viens pie otra. Incests, greizsirdība, piromā

Kāpēc nevajag fiksēt katru saulrietu un kā savaldīt mirkli tā, lai no tā taptu lielformāta mākslas fotogrāfija, kurā pēc tam var vērties bezgalīgi? Par šo un daudz ko citu, kas sastopams fotomākslinieka realitātē, Kultūras rondo stāsta fotogrāfs Jānis Deinats, kura izstāde "Masas no 11. aprīļa līdz 11. maijam būs aplūkojama "Māksla XO" galerijā. Personālizstādē "Masas" eksponētas 10 jaunākās lielformāta fotogrāfijas – fragmenti no fotosērijas "Masas", kurās Jānis Deinats pēta vizuālo masu tipoloģiju, kuru veido vispārīgā, idealizētā modeļa (masas) un atsevišķā indivīda vai kompozīcijas detaļas savstarpēji daudznozīmīgās attiecības, brīžam groteski saasinātā skatījumā. "Pirmkārt, iespējamo izstādāmo attēlu ir vairāk, otrkārt - telpas ietilpīgums. Trešām kārtām, projekts vēl turpinās. Angliski pieņemts teikt "work in progress". Kāpēc tieši šīs desmit? Šinī brīdi bija šāda sajūta. Tikpat labi pēc laika varētu būt cita sērija," stāsta Jānis Deinats. Kas ir "Masas"? Jānis Deinats atbild ar frāzi no Šekspīra: "V