Rta Intervija

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa no “Jaunās Vienotības” lidojumi ar privātajām lidmašīnām bija dzīres uz nodokļu maksātāju rēķina, tā intervijā Latvijas Radio pauda opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Partijas mērķis esot apturēt šādus nelietderīgus tēriņus nākotnē. Tavars domā, ka valstij radīti zaudējumi. Kamēr partija bija valdībā, šī informācija no viņiem esot slēpta. Pagaidām, gan nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par lielajiem tēriņiem, bet atbildīgie jāatrod, piebilda Tavars. Viņš noraidīja, ka “Apvienotā saraksta” interese par šo jautājumu būtu daļa no partijas kampaņas pirms Eiroparamenta vēlēšanām.

„Izbraukt var visur, bet ar zināmiem apgrūtinājumiem”, tā par situāciju ar sabiedrisko transportu galvaspilsētā Latvijas Radio sacīja „Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Viņa norādīja, ka nākamgad biļešu cenas nav plānots paaugstināt, lai gan atalgojuma paaugstinājumu vajadzētu gan „Rīgas satiksmes” darbiniekiem, gan citām vajadzībām.

Pagaidu pamiers un daļējā ķīlnieku krīzes risināšana Izraēlas un Gazas joslas kara apstākļos liecina, ka diplomātijai šajā konfliktā ir liela nozīme. Tādu vērtējumu Latvijas Radio pauda Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka. Viņa norādīja, ka Izraēla un tās galvenais sabiedrotais ASV vēl nav tik tuvu plānam, ka iznīcināt „Hamās”. Galvenais panākums ir tas, ka sarunas ar teroristisko organizāciju ir sākušās, teica Broka. Pamiers karadarbībā Gazas joslā un teroristiskā grupējuma „Hamās” sagrābto ķīlnieku atbrīvošana tomēr sāksies ne agrāk par piektdienu. Tā šonakt paziņojušas Izraēlas amatpersonas.

Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas var secināt, ka mācības mūsu valsts guva pārāk lēni, jo pat būvniecības normatīvu uzlabojumi bija jāgaida vairākus gadus. Tā secina labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte Inese Voika, kas traģēdijas laikā bija sabiedrības par atklātību „Delna” padomes priekšsēdētāja. Viņa Latvijas Radio atzina, ka tiesvedība liek domāt par trūkumiem būv-uzraudzībā, un tie arvien nav novērsti. Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo un cietušo tuvinieki nekad nepiekritīs nu jau divu tiesas instanču vērtējumam, ka veikala sabrukšanā ir vainojams tikai inženieris Ivars Sergets, jo viņš varbūt pieļāva aritmētisku kļūdu, taču milzīgos trūkumus būvniecībā ir pieļāvusi sistēma ar daudz vairāk atbildīgajiem. To šorīt Latvijas Radio atzina biedrības „Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele. Viņa arī kritizēja ilgstošo tiesas procesu. Šodien, 21. novembrī, aprit 10 gadi, kopš Zolitūdes traģēdijas, kad 2013. gada 21. novembrī, sagrūstot lielveikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmit

Spānijas parlaments vakar, 16. novembrī, atbalstīja sociālistu Pedro Sančesu valdības vadītāja amatā. Ir sagaidāms, ka šodien viņš dos zvērestu Spānijas karalim un brīvdienās izvēlēsies valdības ministrus. Lai nokļūtu šajā krēslā Sančesam bija nepieciešamas arī divu Katalonijas neatkarības kustības partiju balsis. Apmaiņā tās pieprasīja amnestiju visiem, kas bija saistīti ar 2017. gada Katalonijas neatkarības referendumu, kā arī izvirzīja citas prasības, tostarp atzīt kataloniešu, galisiešu un basku valodu par oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Gaidāmā amnestija ir aizsaukusi plašus protestus Madridē. Mūsu korespondents Briselē Artjoms Konohovs šonedēļ uz sarunu aicināja Katalonijas ārējās darbības un Eiropas Savienības jautājumu ministri Meritselu Seretu, lai dzirdētu kāpēc amnestija ir tik būtiska neatkarības kustības aizstāvjiem.

„Opozīcijas priekšlikumiem budžetā paredzams tikai politisko debašu liktenis, ļoti nemākulīga energo resursu pārvaldība, mūsu ekonomika ir niecīga un kosmiskā ātrumā atpaliek no kaimiņvalstīm,” – šādu vērtējumu valdības un Saeimas darbam šorīt pirms Saeima sāks skatīt budžeta jautājumus, izteica deputāts Vilis Krištopans no Latvija pirmajā vietā. Viņš uzsvēra, ka opozīcijai faktiski nav iespēju kaut ko mainīt šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus secinot, ka sabiedrībai jācieš, ja nemāk ievēlēt neko labāku. Jautāts, ar ko lepojas šajā svētku nedēļā, Krištopans atbildēja, ka tie varētu būt mūsu sportisti. Saeima šodien, 16. novembrī,  konceptuāli pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Kopējie budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība) plāno virzīt grozījumus likumā, lai turpmāk nerastos situācija, kāda šobrīd izveidojusies Rēzeknē, kur jau divas domes sēdes kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Ceturtdien, 16. novembrī, gaidāma nākamā sēde, kas, visticamāk, arī nenotiks, un tas nozīmē, ka šo domi varētu atlaist par nespēju pildīt pienākumus. Atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs neslēpj, ka tāds ir viņa partijas "Kopā Latvijai" mērķis – panākt ārkārtas vēlēšanas un nākamajā gadā ar uzticīgo vēlētāju atbalstu atgriezties domē un iespējams arī mēra krēslā. Ministres Bērziņas ieceres gan nerisina pašreizējo situāciju Rēzeknes domē.

Latvija pirmo reizi ir pieteikusi savu kandidatūru uz nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē. Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkevičs piedalījās priekšvēlēšanu kampaņas atklāšanas pasākumā, kurā runāja arī par mūsu valsts prioritātēm, ja Latviju ievēlēs ANO Drošības padomē. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) skaidro, ka politiķiem un diplomātiem vēl ir jāiegulda liels darbs.

Pēc milzīgas intereses par pievienošanos Zemessardzei pērn, šogad pieteikumu skaits nedaudz samazinājies, bet tagad Zemessardzes galvenais uzdevums ir pienācīgi sagatavot šos brīvprātīgos, Latvijas Radio pastāstīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns. Tomēr interesentiem joprojām ir jāgaida rindā uz pieteikumu izvērtēšanu. Atzīmējot Latvijas armijas izšķirošo uzvaru Latvijas Neatkarības karā, Nacionālie bruņotie spēki organizē akciju "Lepojos būt sardzē par Latviju", kuras laikā zemessargi šodien un rīt aicināti ierasties darbā formas tērpā. Akcijas mērķis ir demonstrēt Latvijas sabiedrības gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā un mudināt vēl neizlēmušos Latvijas iedzīvotājus pievienoties Zemessardzei.

Lai pacienti Neatliekamo palīdzību neizsauktu nepamatoti, ir jāiegulda skaidrojošajā darbā un arī jārada alternatīvas palīdzības formas, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņa minēja citu valstu piemērus un norādīja, ka arī tas prasa papildu naudu. Lai atslogotu neatliekamās palīdzības dienestu situācijās, kas nav nepārprotami neatliekamas, kā veiksmīgs risinājums Cipules skatījumā būtu iespēja zvanīt uz konsultatīvo tālruni, kas strādātu visu diennakti. Tā pacientu zvani būtu sadalīti divās plūsmās un Neatliekamā palīdzība nodarbotos ar akūtiem gadījumiem.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nodokļu iekasēšana valstī piedzīvoja lielus izaicinājumus dažādu noteikto atvieglojumu dēļ. Taču šobrīd vērojama pozitīva dinamika, kas nav liela, bet tomēr pastāv. To intervijā Latvijas Radio norādīja Tetjana Kirijenko, Ukrainas Valsts nodokļu dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja. Kirijenko pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā un piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta organizētā starptautiskā konferencē. Latvijas Radio iztaujāja Kirijenko par situāciju nodokļu sistēmā un izaicinājumiem nodokļu iekasēšanā Ukrainā Krievijas īstenotā kara laikā.

Vajadzības vienmēr ir lielākas par iespējām, bet, lai katra nozare neplosītu budžetu un beigās visi nepaliktu bešā, par nākamā gada budžeta prioritātēm ir izvēlēta drošība, veselība un izglītība. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības. Premjere Siliņa arī solīja, ka tuvāko darbu plānā būs birokrātijas mazināšana ārvalstu investīcijām. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības šodien, 3. novembrī, valsts budžeta likumprojektu nogādās izskatīšanai parlamentā. Nākamgad budžeta izdevumi plānoti 16,2 miljardi eiro, bet ieņēmumi 14,5 miljardi.

Pēc aizvadītājā vasarā notikušās ieslodzītā izbēgšanas no Rīgas centrālcietuma, kad ieslodzījuma vietu pameta un tajā pašā dienā tika notverts par slepkavības mēģinājumu apcietināts vīrietis, izmeklēšana par notikušo vēl nav noslēgusies. Tā Latvijas Radio atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Dienesta pārbaudē konstatētas arī cietuma darbinieku kļūdas, par ko turpinās pārbaudes.

Nākamā gada valsts budžets ir adekvāta mūsu valdības un sabiedrības atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem. Tā intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības. Par nākamā gada valsts maku ārkārtas sēdē šodien. 1. novembrī, lems valdība. Ašeradens uzsvēra, ka nākamā gada prioritāte būs papildu tēriņi drošībai, kā arī iepriekš nebijis naudas pielikums izglītības un veselības nozarēm.

Latvijas pieeja alkohola patēriņa mazināšanai būs līdzīga Lietuvas rīcībai. To Latvijas Radio atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības. Šodien, 31. oktobrī, parlamenta komisijā turpinās skatīt grozījumus „Alkohola aprites likumā”, un Bērziņš informēja, ka galvenās izmaiņas būs minimālajā vecumā, kad alkoholu drīkst pirkt, tirgošanas atļautajā diennakts laikā un arī jaunos reklāmas ierobežojumos. Tāpat varētu gaidīt izmaiņas alkohola dzērienu taras marķējumā.

Jaunā realitāte ir tāda, ka draudi ir visapkārt un pasaulē vairs nav noteikumu. Tā intervijā Latvijas Radio pašreizējo situāciju pasaulē vērtēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš gan teica, ka, par spīti kara apstākļiem un neparedzamajai nākotnei, mēs nevaram ļauties trauksmei un panikai, kaut arī neuzticība Latvijas cilvēkos pēdējā laikā aug.

Vācijas un Eiropas interesēs ir, lai Ukraina atgūtu Krimu, jo tas nozīmētu beigas Putina režīmam, tāpēc nav saprotama atsevišķu valstu vilcināšanās piešķirt ukraiņiem modernākos ieročus. To sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra bijušais Vācijas Bundesvēra virsnieks un tagadējais Bundestāga deputāts Roderihs Kīzeveters no opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības. Kīzeveters aizvadītajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Putina režīms sekmīgi apiet Rietumu sankcijas un ir atradis jaunus tirdzniecības partnerus Āzijā, kas pagaidām ļauj novērst Krievijas ekonomikas sabrukumu, taču šāds ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs. To sarunā ar Latvijas Radio norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un viens no tuvākajiem Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija sabiedrotajiem Vladimirs Milovs. Viņš pirms dažiem gadiem bija spiests pamest Krieviju un pašlaik dzīvo Viļņā, kur turpina veidot raidījumus savam „YouTube” kanālam, ko regulāri skatās simtiem tūkstošiem cilvēku Krievijā. Milovs pagājušajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Eiropas Komisija šobrīd noslēdz darbu pie Mediju brīvības akta, kas paredz vairākus stingrus nosacījumus nacionālajām valdībām. Tā Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība). Viņa uzsvēra, ka lielākajai daļai Eiropas valstu ir augsti riski ar mediju plurālismu.

Rīts Izraēlā aizvadīts mierīgi, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Ir zināms, ka kultūras piedāvājuma dēļ šī valsts piesaista tūristus arī šobrīd, un ir aviokompānijas, kas joprojām pārvadā pasažierus uz Telavivu. Nākamnedēļ sākas skolēnu brīvlaiks, un Groza pieļāva, ka daļai cilvēku varētu būt kārdinājums doties ceļojumā, taču nestabilās drošības situācijas dēļ Groza iesaka nedoties ne uz Izraēlu, bet arī tās kaimiņvalstīm, tostarp Ēģipti.