Rta Intervija

Septiņos gados Latvija izmantojusi 681 miljonu eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem. Valsts kontrole secinājusi, lai gan Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju rādītājus, politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas arī rada risku, ka nākamajos septiņos gados, kam piešķirti vairāk nekā septiņsimt miljoni eiro, netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Labklājības ministrija apsver iespēju ieviest pensiju indeksāciju divas reizes gadā, taču, lai to izdarītu šobrīd notiek izvērtēšana, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības:

Aizvadītajā naktī slēgti Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas punkti uz Latvijas un Krievijas robežas. Vēl vakar Krievijas puse uz robežas strādājusi ļoti gausi un bremzējusi robežas šķērsošanu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no Jaunās Vienotības. Kā norādīja ministrs, tas pierādot, ka Latvijas lēmums slēgt konkrēto robežpunktu bijis pareizs. Iekšlietu ministrs Kozlovskis arī teica, ka Vientuļu un Pededzes robežpunktos strādājušie robežsargi tagad novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur ir liels nelegālās migrācijas spiediens. Pagājušajā diennaktī atturētas 129 personas, kuras mēģināja nelikumīgi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas.

Krievijas paziņojums par iespēju turpmāk ukraiņiem no Eiropas šajā valstī pa sauszemi iekļūt tikai caur mūsu mazo Vientuļu robežpunktu ir vērtējams kā nu jau vismaz trešā Krievijas agresīvā vēršanās pret Latviju hibrīdkara apstākļos. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Viņš teica, ka tādā gadījumā pierobežā rastos drošības riski, tur koncentrētos tūkstošiem iedzīvotāju, radot draudus arī humānajai katastrofai. Valdības vakarvakara lēmumu robežpunktu Vientuļos slēgt Pujāts vērtē kā loģisku. Pujāts arī akcentēja, ka turpina augt nelegālo robežpārkāpēju skaits, kas pēdējā laikā pārsniedz simtu ik dienu. Turklāt jaunums esot tas, ka pārkāpēji kļūst agresīvāki, uzbrūk mūsu robežsargiem, tostarp tos apmētājot akmeņiem.

Saeimā šodien, 12. oktobrī, pirmajā lasījumā plānots lemt par likuma grozījumiem, kas paredz bankām uz laiku par 50% samazināt aizņēmuma procentu maksājumus daļai hipotekāro kredītu. Kredītprocentu likmju kāpuma dēļ būtiski mazinājies pieprasījums pat pēc tiem kredītiem, kam valsts dod garantijas. Iepriekš valsts atvēlētā summa tika visai drīz rezervēta, bet tagad garantijās aizņemti tikai ap sešdesmit procentiem naudas. Tā Latvijas Radio pastāstīja finanšu institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš gan atzina, ka ar 40 atbalsta programmām „Altum” nevar būt panaceja šajā situācijā, taču var nākt talkā riskantākajos gadījumos.

Strauji un mērķtiecīgi ir jāattīsta Nacionālo bruņoto spēku rezervistu sistēma. Tā ir secināts Valsts kontroles (VK) jaunākajā revīzijā. Rezerves karavīri ir Latvijas pilsoņi ar militāro pieredzi, savukārt rezervisti ir visi pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kā arī sievietes, kas pašas izteikušas vēlmi būt rezervistes. Mobilizācijas gadījumā abu kategoriju cilvēki iesaucami aktīvajā dienestā, taču kopš profesionālā dienesta ieviešanas valsts novārtā atstājusi darbu ar rezervistiem. Tā Latvijas Radio pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme. Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš revidentu ieteikumus vērtē kā palīgu darbā, lai būtu arī vieglāk runāt ar politisko vadību bruņoto spēku attīstīšanai. Kalniņš Latvijas Radio izteicās, ka līdz 2014. gadam un pat līdz šim par galveno rezerves sistēmu ir uzskatīta Zemessardze, turklāt pieeja bijusi liberāla. Turpmāk ar rezervistiem strādāšot vēl aktīvāk.

Bez Irānas atbalsta "Hamas"grupējums nebūtu varējis izvērst tik apjomīgu uzbrukumu Izraēlai. Turklāt Irāna bijusi dažu soļu attālumā no kodolieroču programmas palaišanas, pret kuru būtu jāreaģē Izraēlai. Un pašlaik esam tikai konflikta sākuma stadijā. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās politologs Kārlis Daukšts. Viņš gan nedomā, ka Izraēlas un Gazas joslas konflikta dēļ karš Ukrainā tiks atstāts novārtā.Daukšts arī vērtē, ka karš Izraēlā var atstāt iespaidu uz ASV nākamgad gaidāmajām vēlēšanām. Izraēlas aizsardzības spēki pilnībā atguvuši kontroli pār apdzīvotajām vietām, kurām uzbruka palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamas". Turpinās raķešu triecieni pret Gazas joslu. Aizvadītajās trīs dienās kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" uzbrukuma Izraēlai nogalināti vismaz 900 cilvēku Izraēlas pusē un vairāk nekā 2700 ievainoti. Nogalināto skaitā arī ASV un citu valstu pilsoņi. Savukārt Izraēlas raķešu triecienos Gazā nogalināti ap 600 cilvēku un ievainoti ap 3000, ziņo Gazas amatpersonas. Grupējum

Šajā reizē "Hamas" veiktais uzbrukums ir unikāls, jo tika kombinēts ar dronu uzlidojumiem, kaujinieku izlaušanos cauri robežmūrim, ķīlnieku saņemšanu un citām lietām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Izraēlā ilgstoši dzīvo ap pieciem tūkstošiem mūsu valstspiederīgo. 64 interesējušies par palīdzību, bet tie ir tūristi un darba lietās iebraukušie, turklāt vēstniecībā vēršas bez jebkādas panikas, teica Groza. Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamas" uzbrukumā Izraēlai kopš sestdienas rīta gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina Izraēlas armijas publiskotie dati. Vēl vismaz 2150 cilvēku ir ievainoti. "Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlnieku, kas nogādāti Gazas joslā. Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā. ASV Baltais nams apstiprinājis, ka palestīniešu kaujinieku uzbrukumā nogalināti arī vairāki ASV pilsoņi. Konkrēts skaits nav norādīts

Nelegālos robežšķērsotājus aiztur ne tikai uz robežas, bet arī jau Latvijas teritorijā – pēc pēdām un izmantojot operatīvās darbības metodes. Bēgļi arī ilgstoši slapstās mūsu teritorijā. Tā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība). Šonedēļ migranti aizturēti jau Pierīgā. 23 cilvēku grupa aizturēta mežā pie Olaines. Iekšlietu ministrs sacīja, ka Latvijā sabiedrība var justies droši, par spīti ziņām, ka migrantu spiediens uz robežas ir nemainīgi liels un ik dienu ap 100 cilvēkiem tiek atturēti no iekļūšanas mūsu valstī.

Šajos mainīgajos laikos ir svarīgi lēmumus pieņemt pārdomāti, taču politiskie dokumenti žurnālistu aizsardzībai kavējas. Tā Latvijas Radio sacīja "Media Hub Riga" vadītāja Sabīne Sīle. Sīle sacīja, ka demokrātija un nacionālā drošība nav iespējama bez vārda brīvības, bez žurnālistu darba un bez neatkarīgiem medijiem. Šodien un rīt Rīgā notiks starptautiska konference par vārda brīvību un žurnālistu drošību. Tiešraidē tā būs skatāma arī citviet pasaulē.

Mūsu cilvēkus ikdienas dzīvē visvairāk apdraud krāpnieku kampaņas - cenšoties izkrāpt naudu interneta resursos. Otrs aktuālākais krāpniecības veids ir paroļu un piekļuves datu izkrāpšana. Tā šorīt Latvijas Radio saistībā ar kiberdrošību stāstīja CERT.lv vadītāja Baiba Kaškina. Oktobris ir Eiropas Kiberdrošības mēnesis un Rīgā jau desmito reizi notiks starptautiskā kiberdrošības konference CyberChess 2023, piedāvājot iespēju mijiedarboties un vienuviet dzirdēt pasaules un Baltijas līmeņa kiberdrošības ekspertus.

NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts ir pārliecināts, ka pēc četriem gadiem vairs nebūs nozīmes, kādā valodā pamatā ir veidots saturs. Tā Sārts sacīja, jautāts par Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) šobrīd paredzēto – no 2026.gada 1.janvāra sabiedriskajos medijos pārtraukt izmantot saturu krievu valodā. Sārts uzsver, ka turpmāk būtiskākā būs satura kvalitāte, jo ar īpašu programmu palīdzību jau tagad ir iespējams manipulēt ar runātājiem un runāto. Vēl sarunā Sārts norādīja, ka Latvijā arī pieaug dažādu Krievijas specdienestu operāciju risks. Viņš uzsvēra, ka Krievijas interesēs esot arī visos veidos veicināt to, lai valstis atsakās no Ukrainas atbalstīšanas.

Eiropas Komisijas rīkotajā Baltijas jūras konferencē īpaša uzmanība pievērsta pēc Otrā pasaules kara jūrā nogremdētajai munīcijai. Apmēram 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas joprojām atrodas Baltijas jūras dzelmē, radot piesārņojumu un kavējot saimnieciskās darbības attīstību jūrā. Palangā, Lietuvā, šonedēļ pulcējās ministri no astoņām Eiropas Savienības valstīm, kas ieskauj Baltijas jūru. Arī jūras pētnieki aicina šo problēmu aktīvāk risināt. Par Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas vietām, apjomiem, piesārņojuma riskiem un jau radīto ietekmi plašāk sarunā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Andu Ikaunieci.

Šonedēļ radiostaciju tīkla "Euranet Plus" žurnālisti Briselē iztaujāja par Eiropas vērtībām un pārredzamību atbildīgo komisāri Veru Jourovu. Žurnālisti no vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm intervijas laikā meklēja atbildes uz jautājumiem par to, kad beidzot visas bloka valstis būs ratificējušas Stambulas konvenciju, cik veiksmīgi darbojas likuma varas un demokrātijas mehānismi Eiropas Savienībā, kā arī par to, kā veicināt eiropiešu līdzdalību vēlēšanās un uzticību Eiropas institūcijām.

Lai gan, būdama opozīcijā, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pērn divas reizes sniedza Saeimā priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli vairākiem pārtikas produktiem, tagad, nonākot valdībā, ZZS šī gada budžetā vairs šo priekšlikumu neuztur, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). "Mēs par to esam runājuši visu laiku, un mēs to rosinām gan attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, gan attiecībā uz citām lietām, bet tas būs kopīgs koleģiāls lēmums; ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, būtu tāda likme arī kādiem citiem produktiem; ja neizdosies to panākt, tad nebūs," sacīja Krauze. Krauze turklāt norādīja, ka, nākotnē spriežot par samazinātām PVN likmēm, būtu jāvērtē, "vai mēs ar šādām likmēm nepalīdzam importa produkcijai". Viņš neizslēdz, ka nākotnē varētu atgriezties pie kādreizējās partijas ieceres – atsevišķiem pārtikas produktiem pilnībā atcelt pievienotās vērtības nodokli. Savukārt, runājot, par iepriekšējā zemkopības ministra Didža Šmita no „Apvienotā saraksta” ro

Latvijas Pasts cer atrast risinājumu ar preses izdevējiem, lai cenu izmaksas neietekmētu preses piegādi lasītājiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pasta vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. Risinājums ir pārskatīt dienu skaitu preses piegādei. Rudens un gada nogale tuvojas vispirms ar preses abonēšanu, tad dāvanu sūtīšanu, tas nozīmē aktīvu darba cēlienu Latvijas Pastam. Par tā vadītāju augusta beigās kļuva Beāte Krauze-Čebotare.

Jaunā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības turpmāk plāno norobežoties no visa, kas var kaitēt Latvijas tēlam. Tā viņa izteicās intervijā Latvijas Radio uz jautājumu, vai turpmāk plāno komentēt Aivara Lemberga tiesvedību. Mieriņa arī ir pārliecināta, ka varēs sastrādāties ar "Jauno Vienotību", jo tā kritika, ko ZZS veltījis šai partijai atrodoties opozīcijā, ir bijusi konstruktīva un turpmāk sarežģījumiem nevajadzētu būt. Vienu no tuvākajiem izaicinājumiem Mieriņa min nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.

Teju vienlaikus ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā tapa arī labdarības organizācija "Ziedot.lv". Kāda bija ziedošanas kultūra Latvijā pirms 20 gadiem, kāds ir Latvijas ziedotājs uz citu Eiropas valstu fona, kā šī joma attīstījusies un kāda būs tās nākotne Eiropas Savienībā, par to sarunā ar "Ziedot.lv" vadītāju Rūtu Dimantu. "Ziedot.lv" ir apritējuši divdesmit gadi, kas teju sakrīt ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tie procesi, kas notika pirms iestāšanās ir kaut kā saistīti ar organizācija izveidošanu? Rūta Dimanta: Es teiktu, ka pēc okupācijas laikā mēs kā sabiedrība jau strauji virzījāmies Rietumu demokrātijas virzienā, NATO un ES virzienā. Un arī labdarība ir daļa no Eiropas vērtībām. Es domāju, tas ir ļoti likumsakarīgi, ka attīstījās šī došana kopējam labumam, jo, kas tad ir ES, tā ir vienošanās kopā dzīvot labāk, palīdzēt vienam otram un uzturēt šīs Eiropas vērtības, kā vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums. Ziedošana ir viena no tām vērtībām, kas veido sabiedrības, kāpēc vispār kopienas v

Nākamā gada veselības budžets būs lielāks nekā šī gada, savukārt trīs gadu laikā šai jomai plānots panākt divarpus miljardu eiro finansējumu. Tā intervijā Latvijas Radio teica veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības". Viņš domā, ka vairāk naudas izdosies panākt, jo viņa partijai ir gan Finanšu ministrija, gan valdības vadība. Īstermiņā Abu Meri iecerējis panākt zemākas medikamentu cenas un plašāku kompensējamo zāļu klāstu.

Latvijā milzīgu problēmu ar tiesu spriedumu izpildi nav, bet daži gadījumi, kas ir, saistīti ar politisko gribu. Turklāt runas par ilgajiem tiesas procesiem Latvijā ir mīts, intervijā Latvijas Radio norādīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Strupišs pauda, ka Eiropas Savienības kontekstā Latvijā tiesas procesi vidēji ir vieni no īsākajiem. "Mēs esam pirmajā trijniekā, četriniekā," teica Strupišs. Viņš norādīja, ka sabiedrība redz vien dažas, ilgi ievilkušās lietas no simtiem tūkstošiem, tāpēc rodas šāds priekšstats. Rīgā šodien, 21. septembrī, notiks Augstākās tiesas un Satversmes tiesas rīkota starptautiska konference par tiesu varas lomu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē. Šajā ziņā lielākās problēmas esot ar trešajām valstīm, piemēram, Krieviju, kad jāpiedzen uzturlīdzekļi. Savukārt pašu mājās tiesvedības neesot ilgas, ja salīdzina ar citām valstīm, apgalvoja Strupišs.