K Labk Dzvot

Nav svarīgi, kas tu esi, ko tu dari un kāda ir tava forma, svarīgi ir kustēties, lai paliktu vesels. Kas īsti traucē vingrot, skriet, cilāt svarus un kā pārvarēt dažu labu sabiedrībā iesakņojušos stigmu? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā iespējams integrēt fiziskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu savā ikdienā, ja darba laiks un grafiks nav normēts, ir nestandarta vai diennakts darba laiks. Sarunājas privātais treneris Kārlis Matisāns, pediatre Dana Isārova, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes priekšēdētājs Gints Kuzņecovs un uztura speciāliste Laila Siliņa. Ir daudz stereotipu cilvēkiem par sporta zāli, par sporta zāles apmeklēšanu. Un tas nav saistīts tikai finanšu jautājumiem. Stigmatizācija ir, bet raidījuma viesi mudina to pārvarēt un pievērsties fiziskām aktivitātēm. Sevi pārvarēt un vispār pievērsties fiziskām aktivitātēm ir grūti, ja tā nav bijusi prioritāte jau no bērnības. Tomēr, kā mudināt cilvēkus vairāk sportot un kustēties? "Es, būdama slinka savā būtībā, man

Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Par ūdeņraža izmantošanu transporta un enerģētikas nozarē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs, "Latvenergo" pārstāvis, ūdeņraža projekta vadītājs Pēteris Lesničenoks, Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks. Sazināmies ar ZAOO pārstāvi Mārtiņu Niklasu. Nozares pārstāvji uzskata, ka ūdeņraža enerģija ir nākotnes enerģija, tāpēc septembrī Rīgā, Valmierā un Jelgavā notiks ūdeņraža – elektriskā autobusa testa braucieni. Ar ūdeņradi darbināmais autobuss atceļos no Lietuvas un tiks iekļauts Valmieras un Jelgavas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī vienu dienu tiks testēts Rīgas lidostas teritorijā. Savukārt lai diskutētu par ūdeņraža kā enerģijas nesēja ieviešanu enerģētikas, transporta un rūpniecības sektoros 19. septembrī, Rīgā, Rīgas

Noslēdzoties Labklājības ministrijas īstenotajam metodikas aprobēšanas pilotprojektam, sākusies informatīvā kampaņa par sociālo darbu kopienā "Savējais savējiem!". Par darbu ar neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un pilotprojekta rezultātiem, kā arī to, kādi ir galvenie šķēršļi un izaicinājumi, ar ko saskaras sociālie darbinieki kopienās, sarunājamies ar Ādažu novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālo darbinieci kopienā Gunitu Dzeni, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāju, Ventspils Sociālā dienesta vadītāju Unu Lapskalni, sociālantropoloģi Kristīni Rolli un Labklājības ministrijas projekta "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" vecāko eksperti Liesmu Osi. Gunita Dzene norāda, ka sociālais darbs nav tikai strādāt ar vienu konkrētu klientu.  "Ja es varu iziet kopienā, uzklausīt iedzīvotāju vajadzības, aktivizēt viņus, viņiem norādīt ceļu, kur iet, kā darīt, lai viņi sasniegtu vēlamos rezultātus," atzīst Gunita Dzene. Darbu ar kopienu raksturo arī Una Lapskalna no Ventsp

Muzejā "Andrupenes lauku sēta" Jūs nokļūsiet 20.gadsimta sākumā Latgales laukos, kur varēsiet apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus. Raidījumam pievienojas un "Kā labāk dzīvot" komandu laipni uzņem muzeja "Andrupenes lauku sēta" vadītāja Skaidrīte Pauliņa, Andrupenes skanīgā balss, Andzeļu Tautas nama vadītāja Karīna Beikule un muzeja darbiniece un Latgales Kulinārā mantojuma recepšu pārzinātāja Lilita Šatilova. 

Vai esam novērtējuši to, cik vienkārši ir dzirdēt un cik sarežģīti, ja dzirde tādu vai citādu iemeslu dēļ funkcionē citādi? Mums ir vienam otru jāsadzird un jāsaprot. Kas palīdz to izdarīt un par Latvijas vājdzirdīgo asociācijas jaunumiem spriedīsim raidījumā.  Ar dzirdi saistītos jautājumos mums palīdzēs iedziļināties Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna. 

Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Un tomēr - vai visos gadījumos mums būtu jāpaļaujas tikai uz atbildīgajām institūcijām? Šo un citus ar civilo aizsardzību saistītus jautājumus šķetināsim raidījumā. Viesos par tēmu runāt ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs. 

Pašvaldība paplašina atbalstu dzīvojamo māju līdzfinansējuma programmās un rudenī aicina uz informatīvajiem semināriem. Par tēmu uz sarunu aicinājām Rīgas Domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieci Irīnu Miķelsoni, Rīgas Apkaimju alianses pārstāvi Aliju Turlaju un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāju Māri Jansonu. 

Eksperti to jau prognozēja sen, ka agri vai vēlu krāpnieki, kas izmanto telefonu un internetu, lai veiktu savas pretlikumīgās darbības, sāks ar saviem upuriem runāt latviski! Nu tas ir noticis! Par to kā šobrīd no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāptas lielas naudas summas un kā neiekrist krāpnieku nagos? To uzzināsim raidījumā.  Saruna ar programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu un CERT.LV kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu.

Ziemai gatavot dārzu vēl ir par agru, bet kādi dārza darbi septembrī  darāmi, to uzzināsim sarunā ar Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Peldētprasme ne tikai attīsta labu fizisko formu un nodrošina veselību, bet tā var izglābt dzīvību. Kā iemācīties peldēt arī tad, ja šī prasme nav apgūta bērnībā un cik svarīgi tas ir, spriedīsim raidījumā kopā ar fizioterapeiti un ūdens aerobikas treneri Mariku Lūku, Rimi Olimpiskā centra peldēšanas treneri Juri Apteru un biedrības "Peldēt droši" peldēšanas un drošas uzvedības uz ūdens treneri Pāvelu Murānu. 

Latvijā gada laikā tiek diagnosticēti vairāk kā 1100 jaunu plaušu vēža gadījumu. Lielais vairākums no tiem tiek atklāts vēlīni! 60% gadījumu slimība  tiek  atklāta jau 3. vai 4.  stadijā.  Vai plaušu vēža skrīnings varētu uzlabot situāciju? Spriedīsim raidījumā kopā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekli dakteri Aini Dzalbu, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas antropologu un politologu Mārtiņu Dauguli, veselības datu eksperti Ievu Bikavu un radioloģi Ilzi Priedīti.  

Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 ir rakstīts, ka dzīvojamās mājas vizuālo apskati veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus. Vai šādas apskates tiek veiktas un kam tās jāveic?  Raidījumā sarunājamies ar asociācijas "Mājoklis" valdes locekli un Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi, "Latvijas namsaimnieks" klientu apkalpošanas vadītāju Agnesi Karlsoni, "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvi, valdes locekli Mārtiņu Pauru un "Jurisconsultus" vadītāju un juristu Jāni Uzulēnu.

 Veļas mazgāšanas, mīkstināšanas, universālais vannas istabas, trauku, logu un stiklu tīrīšanas līdzekļi ir atrodami teju katrā mājsaimniecībā. Sanāk pamatīgs ķīmisko savienojumu kokteilis. Skaidrojam, kā iztīrīt māju droši un kādu sadzīves ķīmiju var saukt par videi draudzīgu. Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un AS "Spodrība" direktors Renārs Smikersts.  

Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz vietām Latvijā, kam dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē. Šoreiz dodamies pie Igo uz mūzikas un mākslas centru "Ceplis". Tā ir vieta, kurai bija visi priekšnoteikumi pārvērsties par drupu kaudzi, bet notika bīnums. Lielupes krastā jau vairākus gadus veca ķieģeļu cepļa ēkās saimnieko mūziķis Igo. Interesējamies, kas īsti tapis vecā cepļa vietā. "Ļaudis, kas brauc uz šejieni, pa ceļam redz uz norādes arī Igo vārdu. Iespējams, ka tas ir ambiciozi, bet šeit tiek ieguldītas manas domas, līdzekļi, draugu ieteikumi, laiks un spēks un viss iespējamais, un tad ir jautājums, kāpēc to nesaukt par Igo mūzikas un mākslas centru "Ceplis"?" vērtē saimnieks. Par "Cepļa" tagadējo dzīvi un kādreizējo kā kaļķu dedzinātavai Mežotnē stāsta mūziķis Igo, māksliniece Gita Straustiņa un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks.

Ķīmiskais piesārņojums un neattīrīti notekūdeņi nenodara tik lielu ļaunumu Baltijas jūras ekosistēmai, kā tā saucamie „spoku tīkli”. Par „spoku tīkliem” un cīņu ar tiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore Astrīda Rijkure un Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. Spoku tīkli jeb ūdenstilpēs nozaudētie zvejas rīki kļūst par arvien bīstamāku ūdens ekosistēmas draudu. Pamestie tīkli pēc to atstāšanas ūdenstilpēs turpina nekontrolētu darbību, bezmērķīgi iznīcinot zivis un citas radības, kas sapinas spoku tīklos. Kādas ilgtermiņa sekas uz Baltijas jūras ekosistēmu atstāj spoku tīkli? Kādas iniciatīvas aktualizētas jau šobrīd, lai novērstu spoku tīklu radītās sekas? Vai un kā zvejas rīku neitralizācija palīdz risināt problēmu ilgtermiņā?

Mežā sēnes dažādas - vāveres un piepes! Vāveres un piepes liksim mierā, bet kas būtu jāzina sēņotājiem par Latvijas mežos augošajām sēnēm, to uzzināsim sarunājoties ar Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Dānielu, kā arī sazināmies ar "Mēness aptiekas" farmaceiti Jutu Namsoni. Šobrīd dažos Latvijas reģionos ir laba sēņu raža, bet nav liela sugu dažādība. Inita Dāniela norāda, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu grozos un par kuru visi jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas. Cilvēki arvien grib pārbaudīt, ko tad ir salasījuši. Tagad saziņa biežāk notiek sociālajos tīklos, uz muzeju vairs tik bieži nenes. Var izmantot arī lietotnes, tā var palīdzēt, bet nevajadzētu ar lietotnes palīdzību izvēlēties, ko ēst, ko neēst. Mikologi ir uzticamāki par lietotnēm.  "Ja jums ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad šī sēne nav ēdama jums konkrēti," "tviterī" noskatītu teicienu min Inita Dāniela. "Ja nezini, viņa tev nav ēdama. Viņa tev būs ēdama,

Viens no biežākajiem ugunsgrēka cēloņiem ir veca vai bojāta elektroinstalācija. Kāpēc deg elektrības vadi un kontakti un kā to novērst, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvais dežurants Jānis Grīviņš un AS "Sadales tīkls" Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats. Arī elektroinstalācija noveco, diemžēl daudzos namos tā ir veidota pirms vairākiem desmitiem gadu.  "Ja ekspluatējam elektroinstalāciju, kas ir vecāka par 30 gadiem, tā ir bumba ar laika degli," uzskata Artūrs Šmats. "Vadiem vai kabeļiem izolācijas spējas ar laiku būtiski samazinās. Izolācija kļūst trausla un tad nobirst, tad rogas izslēgumi, kas bieži ir pamatā, lai izceltos ugunsnelaime." Viņš aicina padomāt par elektroinstalāciju, ja veic remontu mājās. "Otra lieta, par ko ikdienā neaizdomājamies, bieži vien, veicot remontu, elektroinstalācija ir pēdējais, par ko padomājam. Galvenais, lai ir skaistas sienas, skaistas tapetes, griesti, apgaismojums, grīdas. Ja vecā elektroinstalāc

Droša satiksme attiecas uz visiem satiksmes dalībniekiem, arī uz velosipēdistiem. Kā veidot attiecības uz ceļa un kas nepieciešams, lai neviens no satiksmes dalībniekiem netiktu pakļauts nevajadzīgam riskam, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis, "Latvian Cycling Girls" pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, riteņbraukšanas treneris Māris Birzulis un satiksmes psiholoģe Inese Muzikante.

Pasaulē un Latvijā ir neskaitāmi daudz cilvēka rokām radītu vietu, kas savu laiku godam kalpojušas, bet tagad slīgst aizmirstībā un ir lemtas lēnai iznīcībai. Tomēr ir vietas, kam laimējas un tām tiek dota iespēja atdzimt jaunā kvalitātē, un tieši šādām vietām veltīts četru raidījumu cikls, kas startēs Cēsu novada "Maizes mājā". Raidījums Kā labāk dzīvot dodas uz Vidzemi, uz Cēsu novada Liepas pagastu, kur atrodas Maizes māja. Tajā, kā saka paši saimnieki, jau gandrīz 100 gadus cep maizi ar brīvības garšu. Saimniecības vēsture aizsākusies tālajā 1920. gadā, kad Dukuļu pusmuižas zemēs saimniecību sāka veidot Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Šedriks. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Krūmiņu mājās saimnieko Pētera mazmeita Aina ar vīru Daini. No 2004.gada saimnieki lauku sētā piedāvā izbaudīt un iepazīt latvisko gadskārtu ritumu. Skolēni, ģimenes, draugu un tūristu grupas Maizes mājā uz brīdi kļūst par saimes ļaudīm, piedzīvo un izbauda garšīgu, smaržīgu un aizraujošu ceļojumu laikā. To visu izbaudāim arī r

Ja ilgstoši trūkst viens vai vairāki zobi, pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, un pazeminot dzīves kvalitāti. Ko mūsdienās iespējams panākt ar zobu protezēšanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro speciālists zobu protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā Arnolds Bite un mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs. "Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norāda Arnolds Bite. Statistika rāda, ka kraukšķīgi un cietāki ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam. Bet ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu. Tomēr lielākai daļai tas ir dzīves kvalitātes kritums, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas.  Ārsts mudina apdomāt, vai izņemama protēze būs optimālais risinājums. Bet katrs gadījums ir