K Labk Dzvot

Klāt tomātu ražas laiks, bet kā sasniegt izcilus rezultātus šo ogu audzēšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj tomātu audzētāji - tomātu kolekcionārs Valdis Pūliņš un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 16. līdz 20. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde, kurā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Līdzās tomātiem būs apskatāmi arī krāšņi un aromātiski garšaugi.

Mājokļa skursteņu tīrīšana primāri ir ugunsdrošības lieta, bet nedrīkst arī aizmirst - pareizi iztīrīts skurstenis  ekonomē apkurei paredzēto kurināmo. Par skursteņu tīrīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Iveta Uka. "Katru gadu līdz apkures sezonai noteikti jāiztīra skursteņi un dūmvadi. Ja tie nav darba kārtībā vai tehniskais stāvoklis nav atbilstošs, piemēram, skurstenis ir apdrupis, tas noteikti ir jāremontē un jālabo," norāda Iveta Uka. Arī apkures ierīcēm un iekārtām - krāsnīm un plītīm - jābūt sakoptām līdz apkures sezonas sākumam. Diemžēl skursteņi joprojām deg un ir arī ugunsgrēki, ko izraisījušas netīrītas apkures ierīces. 2022. gadā Latvijā reģistrēti 6700 ugunsgrēki, no kuriem 26% bija dzīvojamās mājās, savukārt 13 % no tiem izcēlās bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ. Pieaug izsaukumu skaits arī uz gadījumiem, ka deg sodrēji. Tas liecina par to, ka sk

Iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli un ieteikumi, kas jāņem vērā tagad un kas gaidāms nākotnē. Padomus raidījumā Kā labāk dzīvot sniedz mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš un "Latio" mājokļu nodaļas vadītāja, nekustamo īpašumu eksperte Evija Dzenīte.

12. augustā norisināsies Latvijas Dabas fonda rīkotais pirmais Pļavas festivāls. Par tā mērķiem, norisi un daudzveidīgo aktivitāšu klāstu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze un Latvijas Dabas fonda īstenotā pļavas produktu zīmola projekta vadītāja Inga Muižniece. "Festivāls ir veltīts pļavām, jo tās ir ekosistēmas, kas strauji izzūd. Tās veidojušās ilgstoši, cilvēkam saimniekojot dabā, un nespēj saglabāties bez cilvēka klātbūtnes. Tāpēc būtiski par to stāstīt, ja vēlamies saglabāt ziedošās pļavas, kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, vajag cilvēku izprati un līdzdarbošanos, zināšanas par procesiem, kas notiek pļavā un ko pļava var dot arī 21. gadsimtā," skaidro Rūta Sniedze. Savvaļas augu sēklu vākšanas meistarklase, kukaiņu ķeršana, pļavas produktu tirdziņš, radošas darbnīcas un lekcijas, ainavu tūre un mūziķes Keitijas Bārbales koncerts – tik daudzveidīga ir Latvijas Dabas fonda Pļavas festivāla programma. Festivāls notiks 12. augustā plkst.

Par mūsdienīgu pilsētvidi saistībā ar klimata neitralitātes mērķiem - kā būvēt energoefektīvākas mājas, kā ar pilsētas apzaļumošanu kompensēt pilsētā radīto piesārņojumu, kā pilsētas iedzīvotājiem sadarboties, lai sekmētu tīrākas un veselīgākas vides saglabāšanos pilsētā. Tāpat ļoti būtiska nozīme pilsētas plānošanā ir apzaļumotajām zonām, parkiem, kas pilsētniekiem ļauj atvilkt elpu steidzīgajā skrējienā un palīdz uzturēt labu mentālo veselību. Šo tematu pārrunājam kopā ar arhitekti Andru Šmiti, Rīgas pilsētas galveno dizaineri Evelīnu Ozolu, urbāno antropologu Matīsu Šteinertu un studijas "Arhis Arhitekti" arhitektu Raimondu Saulīti.

Kā saņemt ieroča atļauju? Kādos gadījumos šo atļauju nevar saņemt? Kā atļauju pagarināt? Kad ieroci drīkst lietot? Par ieročiem un to turēšanu ir tik daudz mītu un aizspriedumu! Kur sākas/beidzas tiesības uz savu aizsardzību un kādi ir pienākumi/atbildība pret mūsu kopējo drošību? Par to visu studijā runājam ar Latvijas Samariešu apvienības Ārstu medicīniskās komisijas vadītāju Inesi Vectirāni, Latvijas Mednieku savienības pārstāvi Jāni Baumani un sazināmies arī ar Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieku Andri Melkeru.

Kas mums jāzina par izmaiņām tiešo norēķinu kārtībā pēc tam, kad par jauno Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojektu darba grupa sprieda 1.augustā? Vai godprātīgus maksātājus tas pasargās no pakalpojumu atslēgšanas? Studijā iztaujājam "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītāju Gati Rozi un Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāju Vitoldu Peipiņu.

Zināt kas notiek maciņā, ir svarīgi gan jaunam, gan arī jau savu darba mūžu pavadījušam cilvēkam. Kas jauns par pensijām, to indeksāciju un citiem svarīgiem jautājumiem - skaidrojam kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāju Egitu Garo un vecāko eksperti Sanitu Letapuru.  

Dārzs vienmēr gaida mūsu uzmanību un rūpes, jo īpaši vasaras beigās, augustā, kad jāsāk domāt par to, lai dārzs būtu skaists un auglīgs arī nākamajā gadā. Studijā tiekamies ar Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku. Raidījumā izskan atbildes arī uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Ja esat izvēlējušies dzīvot pie ūdens, tā var būt pavisam īpaša dzīve ar saviem piedzīvojumiem un pienākumiem. Ūdens malas kopienas un to attīstība, jeb kā kopīgiem spēkiem sakārtot un attīstīt Latvijas gleznainās piekrastes, raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas biedrības "Ūdensmalu atīstībai" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta, Lucavsalas kopienas pārstāve Evija Zute, vides un plānošanas eksperts Gatis Pāvils un Daugavas muzeja direktore Inese Kupšāne.

Vai brīžos, kad notiek kas negaidīts, esam tam gatavi un zinām, kā jārīkojas. Kur, kad un kā meklēt palīdzību? Kā rīkoties katastrofas vai nelaimes gadījumā raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis un Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvā vadības centra vadītāja vietniece Diāna Tkačenko. Tālruņa numuri, uz kuriem zvanīt nelaimes gadījumā, vai kad cilvēks jūt apdraudējumu savai vai otra cilvēka veselībai vai dzīvībai, ir 112 vai 113. Numuru 112 jāizvēlas, ka ir jebkāds apdraudējums, 113 – ja nepieciešama medicīniskā palīdzība. Diāna Tkačenko skaidro, ka NMPD dispečeri, kas pieņem zvanus, noskaidro adresi, kas noticis un izvērtē, vai konkrētā gadījumā ir jānosūta NMPD brigāde. Ir algoritms, pēc kura izvērtē, jo nevar reaģēt uz katru zvanu, ir arī jārūpējas par resursiem.  Mārtiņš Baltmanis norāda, ka pamatlieta, kas jāatceras, zvanot uz palīdzības tālruni, ir pateikt, kur atrodamies. "Ja nezinām adre

Dažas valstis ir noteikušas stingru regulējumu dažādu augu ievešanai. Tam ir savs pamats, jo, atgriežoties no ceļojuma no kādas eksotiskas zemes, varam atvest kaitēkļus un slimības, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ekonomiku. Kāpēc tā un cik svarīga ir izpratne par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Kampaņa "Augu veselība - dzīvībai" pirmo reizi notiek visā Eiropas Savienībā. Tajā iesaistījušās 12 valstis. Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par augu veselību - kas tā ir kā tā var ietekmēt mūsu dzīvi. Pirmām kārtām, izglītot ceļotājus, kas dodas ārpus Eiropas, par to, kādu postu var izdarīt augi, ja tos ieved no trešajām valstīm nepārbaudītus. Slimības, ko var ievest,

Lai saglabātu augļus un dārzeņus ilgākam laikam un ziemas spelgonī sajustu vasaras garšu, vajadzēs ko vairāk par burciņām un glītiem vāciņiem. Ko un kā pareizi konservēt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse. Pirmais un galvenais, ķeroties pie konservēšanas, tīrība! "Esmu tik daudz reižu pārliecinājusies, runājot par šīm lietām, par "uzšautajām" burciņām, pārplīsušajām, kas tek pāri malām, vaino sāli, cukuru un vēl nezin ko. Bet cilvēki izpratne par tīrību ir ļoti dažāda un atšķirīga. Vairumā gadījumu lielākā kļūda ir netīrība, nevis precīzās sastāvdaļas un precīzie daudzumi," norāda Iveta Galēja. "Sterilizēšanai un pasterizēšanai cilvēki pievērš uzmanību, bet nepievērš tādām lietām, kā karote, ar kuru garšo zapti. Pagaršo zapti, pēc tam noliek uz paliktnīša, kur pirms tam bijusi zupa. Pēc tam karoti zaptē vai mērcē, kas vārās. Tur sanā

Pirmā palīdzība būtu jāzina un jāmāk katram, lai spētu palīdzēt sev un līdzcilvēkiem. Kas ietilpst pirmās palīdzības sniegšanā, kur un kā to iemācīties, raidījumā Kā labāk dzīvot, skaidro biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" Pirmās palīdzības un Ārkārtējo situāciju programmas pasākumu koordinators Roberts Puriņš un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis. Pirmo palīdzību var snieg jebkurš, gan cilvēks, kuram ir zināšanās medicīnā, gan bez zināšanām, izmatojot pieejamo ekipējumu.  "Jebkurš var snieg psiholoģisko atbalstu, kas arī ietilpst pirmajā palīdzībā, cietušo mierināt, ar viņu runāt, kaut vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tās ir pamatlietas, ko var darīt jebkurš," atzīst Roberts Puriņš. Pirmo var sniegt jebkurš, neatliekamā  – speciālistu ziņā. Ja pirmo palīdzību sniedz laikus, bieži ir situācijas, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība nav nepieciešama cietušajam.  "Var novēr

"Neesi SkrejKritenis!", tā sociālā kampaņa pastiprina ziņu, ka strauji audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. Cik nozīmīgi ierobežot skrejriteņu braucējus vispārējās satiksmes drošības labad un kā to izdarīt jau šodien, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis, Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un uzņēmuma "Bolt" pārstāvis Valts Marga. Elektroskrejriteņu vadītāji satiksmes negaidījumos šogad cietuši teju divkārt vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet četru gadu laikā šī statistika augusi pat 10 reizes. Juris Jančevskis norāda, ka 2023. gada pirmajā pusgadā bijuši 186 negadījumi, cietis 141 cilvēks, astoņi no viņiem cietuši smagi. Statistika rāda, ka pārkāpumu veids nemainās. Tie ir: braukšana pie luksofora aizliedzošā signāla; braukšana, pārvadājot pasažieri; braukšana reibumā. Par braukšanu reibumā šogad aizturēti vairāk nekā 120 vadītāji. "Ja ska

Mežs nav tikai koki. Bioloģiskā daudzveidība un tās izmantošana mežā mūs var pārsteigt ne tikai emocionāli. Kā ilgtspējīgi un saudzīgi domāt par mežu apsaimniekošanu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Rīgas Mežu" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, meža īpašnieks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks. Klausītājus satrauc situācija mežos Rīgā un Pierīgā. "Nav ne mazākā plāna, ka mēs taisāmies kaut ko nozāģēt pilnībā Rīgas pilsētas teritorijā lielos apmēros. Par to nevajadzētu uztraukties. Ja runājam par Rīgas pilsētu, notiek vienīgi kopšanas darbi, kas ir saistīti ar teritoriju sakārtošanu," norāda Jānis Ģermanis. "Kas ir ļoti būtiski, ja skatāmies uz mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā, it sevišķi uz priežu audzēm ap Rīgu, ļoti liela daļa ir viena vecuma viendabīgas audzes. Ja mēs gribam, lai mežs ilgtermiņā, ilgus gadu simtus tur paliek, ir nepieciešama jauno kociņu klātbūtne. Izretināšana vienlaidus vai grupās ir svarīgs apstāklis, kas dabisko meža ieaugšanu veicinā

Āfrikas cūku mēris Latvijas lauksaimniekiem rada gana daudz problēmu. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, tas ir neārstējams, pret to nevar arī vakcinēt meža vai mājas dzīvniekus. Kā ierobežot slimības izplatību un kā pasargāt savu saimniecību, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. "Neviens speciāli nenes mēri kūtī, protams. Ir jādzīvo visu laiku ar sajūtu, ka uz tevi glūn. Tiešām jau 10 gadus Latvijas cūkkopjiem ir jādzīvo ar apziņu, ka uz tevi glūn. Un ir tie periodi, kad glūn vairāk, kā tas ir šobrīd. Šobrīd vajag izziņot tādu trauksmi, lai cūkaudzētāji pat "neelpo" uz kādu pusotru mēnesi. Šobrīd ir ļoti tāds periods, ka ir jāpiesargājas," atzīst Kristīne Lamberga. Viņa skaidro, ka Āfrikas cūku mērim raksturīga sezonalitāte un vīruss ir izturīgs. "Katru gadu meža cūkām dzimst sivēni, tagad,

Došanās ceļā var būt vajadzīga dažādu iemeslu dēļ. Varbūt tikai tāpēc, lai vienkārši ietu, dažreiz - lai atrastu sevi. Latvijā izveidots Svētā Jēkaba ceļa maršruts. Par to vairāk plašāks stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone, komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa, kura ir gājusi piecus Santjago ceļa maršrutus - gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā, Carnikavas un Baltezera evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs, "Camino Latvija" krusttēvs Ivars Jēkabsons. No Valkas līdz Rīgai ir 280 kilometri garš posms, kas sadalīts 12 etapos. Vidējais etapa garums ap 25 km, un tad seši etapi no Rīgas līdz Žagarei vai no Rīgas līdz Skaistkalnei. Attālums Valka - Rīga prasa apmēram divas nedēļas, viss kopumā - kādas trīs nedēļas.Katrs iet ar savu redzējumu Ceļā var doties ikviens. "Nav būtiski, kādai ticībai piederi. Es arī sevi pieskaitu vairāk pie tiem, kas ir dabas ticībā

Aknu veselībai būtu jāpievērš vairāk uzmanības, jo tas ir viens no orgāniem, kurš spēlē solo mūsu ķermeņa orķestrī. Kāpēc tas būtu jādara un kā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente profesore, Rīgas Austrumu slimnīcas Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane. Runājot par aknu veselību un iespēju saslimt ar hepatītu, Jana Feldmane norāda, ka inficēšanās var notikt viegli, pietiek ar nelielu asiņu daudzumu. "Nereti runājam par invazīvām skaistumkopšanas procedūrām, kur Latvijā cilvēki ne vienmēr pietiekami izvērtē riskus, tāpēc gribu aicināt vienmēr nevis skatīties uz cenu, izvēloties pakalpojumus, kas ietekmē veselību, bet izvērtēt profesionālismu, ka pakalpojuma sniedzējs saprot, ko dara

Senioram būt ir cienījami – cilvēki šajā vecuma grupā joprojām ir atvērti komunikācijai un sabiedriskai dzīvei. Kā to veicināt un justies labi kopā dažāda vecuma cilvēkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu "Seniors un sabiedrība. Brīvprātīgi kopā" stāsta biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, projekta "Sarunas ar senioriem" vadītājs Žulijens Nuhums Kulibali un Sabiedrības integrācijas fonda darbiniece un projekta brīvprātīgā Elīza Laķe. Raidījuma viesi iepazīstina ar projekta pirmo posmu, kas notika sadarbībā ar aprūpes centru "Rūjienas senioru nams". Turp devas 20 brīvprātīgie. No tiem, kas bija pieteikušies, individuālās intervijās izraudzījās pēc iespējas dažādus cilvēkus ar un bez pieredzes. Vispirms projekta dalībnieki Annas Žabickas vadība apguva, kas ir novecošana gan fizioloģiski, gan arī kā sociāla parādība. Aprūpes namā brīvprātīgie pavadīja nedēļas nogales, lielākoties sarunājoties ar senioriem, mudinot viņus stāstīt par sevi.  Biedrība "Ascendum" publicējusi