K Labk Dzvot

Neizbēgami laikam ritot mēs apaugam ar nevajadzīgām lietām, kas tiek paturētas tikai tāpēc, ka, iespējams, tās vēl kādreiz noderēs. Runā, ka ir cilvēki, kas spēj no šādām lietām tikt vaļā un iegūst mieru, mājā ieviešot kārtību! Vai atbrīvošanās no krāmiem var mainīt mūsu dzīvi? Atbildes mēģināsim noskaidrot kopā ar raidījuma viesiem - minimālisma piekritēju Andi Arnicānu un interjera dizaineri Ilzi Toli.  "Minimālisms ir praktiska filozofija, kuras pamatā ir atbrīvošanās no liekā, lai būtu vairāk resursu tam, kas patiesi ir svarīgi, dod prieku, enerģiju," stāsta Andis Arnicāns. Paskatoties uz lietām, kas atrodas telpā, var uzdot trīs jautājumus: Vai es šo lietu vispār izmantoju pēdējo 6 - 12 mēnešu laikā; Vai šī lieta man sagādā prieku, vai paņemot to rokās ir pozitīvas emocijas; Vai ja kaut kas notiktu ar šo lietu, piemēram, pazustu, vai man būtu impulss un vajadzību skriet uz veikalu un iegādāties jaunu? Ja nevar atbildēt ar "jā" uz nevienu no šiem jautājumiem, tad, iespējams, šī lieta mūsu mājās i

E-komercijas zvaigzne 2023, kas šogad norisinās jau trešo gadu, un šogad prioritāri tiks runāts par eksportu e-komercijā. Mums ir ar ko lepoties! Šogad balvu „E-komercijas zvaigzne pasniegs trešo reizi, īpašu uzmanību veltot tām iespējām, ko paver E-komercija eksportējošiem uzņēmumiem. Tam pievērsīsimies arī mēs raidījumā. Sarunā gan par eksportu, gan par balvu, gan, protams, e-komerciju iesaistās e-komercijas gada balvas "E-komercijas zvaigzne 2023" žūrijas priekšsēdētājs, digitālās aģentūras "Element" vadītājs Arnis Jēkabsons, interneta pētījumu vadītāja Latvijā un Igaunijā Linda Egle, "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. 

Gadu no gada maija beigās vai jūnija sākumā plašsaziņas līdzekļi sacenšas cits ar citu, lai paziņotu, ka tirgū ir pieejamas šogad pirmās Latvijā audzētās zemenes. Lai tik agri ogas būtu gatavas, to audzēšana būs jāsāk tagad. Kur un kā to darīt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.

17.marts ir Starptautiskā Miega diena. Tāpēc to sagaidot, raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par miega kvalitāti. Kādēļ kvalitatīvs miegs ir svarīgs - vai kvalitatīvs miegs tiešām palīdz uzlabot atmiņu, kas nepieciešams, lai kārtīgi izgulētos, un kas palīdzētu kvalitatīvu miegu nodrošināt? Plašāk skaidro miega speciāliste Una Purviņa un ārste psihiatre Natālija Bērziņa. "Miegs ir viena no fizioloģiskām cilvēka organisma funkcijām, kurai ir ļoti daudz dažādas nozīmes, tas ir ļoti svarīgs process, lai mēs varētu darboties," skaidro Natālija Bērziņa. "Notiek gan organismā atpūta, gan atmiņas konsolidēšanās, gan mūsu sagatavošana, gan augšana, īpaši bērnībā, gan imunitātes darbība, gan arī vispār organisma atjaunošanās, gan sirdsdarbības variabilitāti ietekmē, kas savukārt saistīts ar kardiovaskulāro veselību. Respektīvi, miegs ir fizioloģisks stāvoklis, kurā laikam mums mainās apziņas stāvoklis un organismā notiek dažādi fizioloģiskie procesi, kuru mērķis ir nodrošināt organisma ilgdzīvotspēju un izdzīvošanu."

Marta latviešu valodas stundā ciemosies ļoti īpašs viesis no Japānas - Daiki Horiguči, kas apguvis latviešu valodas pamatus, klausoties internetā raidījumu Kā labāk dzīvot. Kāpēc japāņi mācās latviešu valodu, uz šo jautājumu atbilde būs dzirdama raidījumā sarunās ar Kioto Universitātes asociēto profesoru Daiki Horiguči un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. Daiki Horiguči raidījumā Kā labāk dzīvot viesojās pirms trim gadiem. Šajā laikā viņš ir aizstāvējis doktora disertāciju par latviešu valodas darbības vārdu priedēkļiem. Šādu izvēli atzinīgi novērtē Dite Liepa. "Tas ir tik sarežģīts temats, turklāt vēl cilvēkam, kuram tā nav dzimtā valoda. Jo latviešu valoda ir bagāta ar daudzām darbības vārdu formām, laikiem, izteiksmēm. Ir ļoti daudz gramatikas kategoriju, pēc kurām var vērtēt un pētīti darbības vārdu. Zinot to, ka parasti visi, kas apgūst latviešu valodu, vienalga, kā otro vai trešo valodu, tie parasti sūdzas, ka tā jau varētu, bet tie darbības vārdi, laika maiņas, tagadne, pagātne, mija. Da

Ar gadiem mūsu dzirde, tāpat kā citas organisma funkcijas, turpina pavājināties, bet tas nenozīmē, ka šo procesu nevar palēnināt. Kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste - otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe. "Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, arī dzirde, diemžēl daba tā ir noteikusi. (..) Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, tas var novest pie vājdzirdības," norāda Sandra Kušķe. Statistika liecina, ka 25 - 40 % cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir vājdzirdīgi lielākā vai mazākā mērā. Dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē. "Bieži redzu cilvēkus, kas darbā strādā, rūpnīca zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņiem ir hobiji, tāpat ar dažādiem

Kopš 2009. gada Latvijā ir pieejamas daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas. Pa šiem gadiem ir uzkrājusies gan pozitīva, gan negatīva ēku renovācijas pieredze. Vai esam mācījušies no pieļautajām kļūdām un vai šai programmai ir jēga, raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes speciālists Arnis Lellītis, Rīgas Tehniskās universitāets Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors Agris Kamenders un "Jurisconsultus" vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns. "Noteikti ir jēga. Lielākais izaicinājums, kā nonākt līdz reālai atjaunošanai, jo parādās daudz dažādu jautājumu, gan tehniski, gan juridiski. Kā savstarpēji dzīvokļu īpašniekiem vienoties. Tie ir lielākie izaicinājumi," atzīst Agris Kamenders. Viņš arī norāda, ka ir divi galvenie ieguvumi no siltināšanas: ēkas ir jāsakārto tīri tehniski, jo tās ir novecojušas, inženiertehniskas komunikācijas ir novecojušas, otrs - enerģijas patēriņa

Var teikt, ka gandrīz katrs, kas sevi sirdī sauc par latvieti, dzied vai dejo. Tuvojoties Dziesmu svētkiem, pētām, kā tik liels un svarīgs notikums var veicināt sabiedrības līdzdalību un saliedētību, padarot Dziesmu svētkus vēl īpašākus. Raidījuma viesi biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece, biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga un Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers. Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir - „Kopā darām, radām, augam". Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi, bet mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi. Ar Vilces, Valgundes un Cenu pagasta iedzīvotāju pārstāvjiem Hugo Jakobi, Viktoru Kuļiku un Aiju Degaini tikās Daina Zalamane. Videga Strautniece un Līga Švānberga atkāj, kā darbojas biedrība un

Nieru veselības nodrošināšana ir būtiski svarīga, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā rūpēties par nierēm, kā pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā un kā efektīvi novērst nieru problēmas, jautāsim ekspertiem  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Kārlis Rācenis un RSU asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema.

Šogad Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas notāru konsultācijas visos zvērinātu notāru birojos Latvijā. Konsultācijas noritēs klātienē, un ikvienam būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Par Notāru dienas aktualitātēm stāsta notāri - Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle.

Latvijas Dabas fonds uzsācis dabiskās pļavas produktu zīmola izveidi un aicina pļavu saimniekus pieteikties kā sadarbības partneriem un potenciālajiem dabiskās pļavas produktu ražotājiem. Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt pļavu saglabāšanu. Šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā. Kā projektā iesaistīties, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Dabas fonda Komunikācijas un zālāju produktu koordinatore Laura Līdaka un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Dabiskās pļavas ir ekosistēmas, kas radušās daudzu gadu desmitu laikā, mijiedarbojoties dabai un cilvēkiem. Šobrīd dabiskās pļavas Latvijā ir uz izzušanas robežas. Latvijas Dabas fonds ir sācis  projektu, lai izveidotu zīmolu produktiem, kas nāktu no saimnie

Šobrīd Latvijā nav izlietoti apmēram četri miljoni privatizācijas sertifikātu. To darbības beigu termiņš ir noteikts 2026. gada 31.decembris. Ko iesākt ar neizmantotajiem sertifikātiem, kādās situācijās tos būtu nepieciešams iegādāties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" Finanšu departamenta Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kristaps Timpars.

Kas jau sējāms, kā sagatavoties lielajai dārza darbu sezonai stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Sazināmies arī ar dārzniecības "Neslinko" vadītāju Elgu Bražuni. Viņa aicina uz sēklu gadatirgu 5. martā.

Katram cilvēkam būtu jāpiedzīvo cienīgas vecumdienas. Dažos gadījumos tas prasa vairāk rūpju un tad var gadīties, ka nepieciešams pansionāts. Kā saņemt šādu pakalpojumu un ko vajadzētu zināt tuviniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas pilngadīgām personām galvenā speciāliste - eksperte Ludmila Ozola, privātā pansionāta "Rūre" vadītājs Kristiāns Dāvis, pašvaldības pansionāta "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča. Sazināmies ar Liepājas Sociālā dienesta direktori Diānu Meijeri. Ierakstā stāsts par to, kā darbojas sociālās aprūpes centrs Aizkraukles novadā. Sociālās aprūpes centrs "Nereta" atrodas Aizkraukles novadā, 4 km no Lietuvas robežas. Divstāvu ēkā savulaik bija Aizkraukles slimnīcas filiāle, bet pirms 14 gadiem tika izveidots sociālās aprūpes centrs. Sākumā tajā bija 15 iemītnieki, tagad - 34, bet gada beigās to skaits varētu sasniegt 50. "Stereotipi jālauž," uzskata Solvita Rudoviča. "Kādam nonākšana aprūpes centrā ir

Jau nākamgad visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Pagaidām gan mēģinājumi to darīt brīvprātīgi ir beigušies ar ne pārāk labiem rezultātiem. Vai būs problēmas, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, SIA "CleanLiving Trade" vadītāja un īpašniece Zanda Briķe, Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. "Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir viss, ko varētu apēst pats vai mana govs," populāri skaidro Mairita Lūse. "Vārdu sakot, tas viss, kas paliek pāri virtuvē - mizas, serdes, kauli, vecs ēdiens. Otrā daļa ir dārza un lapu atkritumi - lapas un zari." Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija pilotprojektu par bioloģisko atkritumu šķirošanu ir uzsākusi Cēsīs, un jau četrus mēnešus biokonteineri ir uzstādīti Cēsu pilsētas Leona Paegles ielas kvartālā un tā apkārtnē. Kā iedz

No 1. marta ikviens iedzīvotājs, kas Latvijā maksā ienākumu nodokli, Valsts ieņēmumu dienestā var brīvprātīgi iesniegt 2022. gada ienākuma deklarāciju. Daļai iedzīvotāju tā ir jāiesniedz obligāti. Kam tā jāiesniedz obligāti, bet kam brīvprātīgi, par attaisnotajiem izdevumiem un nodokļu pārmaksu, saruna  raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un atgādina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša. Kopš pagājušā gada īpašu izmaiņu nav attiecībā uz kategorijām, kam obligāti jāiesniedz ieņēmumu deklarācija. Vienīgi obligāti nav jāiesniedz ienākumu deklarācija tiem Latvijas rezidentiem, kas gūst algotus ienākumus kādā Eiropas Savienības valstī. "Ja gribēs citu iemeslu dēļ iesniegt deklarāciju, piemēram, čekus par attaisnotajiem izdevumiem, vai izīrē dzīvokli, viņam vajadzēs norādīt visus ienākumus, arī tos, ko guvuši kā algotus ienākumu

No februāra sākuma Latvijā rit informatīvā kampaņa „Droši par veselību”, kas domāta, lai atbalstītu cilvēkus ar retām slimībām, jo bez ierastajām veselības aizsardzības problēmām šiem cilvēkiem nākas saskarties ar krietni retākiem, tomēr šķēršļiem, lai tiktu līdz pilnvērtīgai diagnozei un ārstēšanai. Raidījumā plašāk skaidro Veselības ministrijas galvenā speciāliste Retajās slimībās, BKUS Medicīniskās ģenētikas klīnikas virsārste reto slimību jomā, RSU vadošā pētniece un docente medicīnas doktore Madara Auzenbaha, Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Juris Beikmanis un Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Sintija Bergmane. Ierakstā uzklausām Svetlanu Pavāri. Ruunājot par savu dzīvi, viņa saka, ka tā dalās divās daļās:  26 gadus viņa dzīvoja ar slimību, nezinot diagnozi, bet pēdējos četrus gadus – ar to pašu slimību, bet jau zinot diagnozi – hereditārā angiodēma. Tagad viņai ir zāles un dzīves kvalitāte ir pavisam cita.

Garas pastaigas ir vieglākais veids, kā turēt sevi apmierinošā fiziskā formā. Ja vēlaties  būt labā formā, tad rokās būs jāņem nūjas. Bet ar vai bez nūjām, viss jādara ar prātu un pareizi. Un kā tad ir pareizi? To raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova, staigātāja Ilona Andrejeva un nūjotājs Dāvis Stepāns. Ierakstos uzklausām arī aktīvus nūjotājus. Mārcis un Līga Krauzes no Talsiem ar nūjošanu nodarbojas divus gadus. Viņi regulāri piedalās nūjošanas nodarbībās trenera vadībā. Izolde Geižāne, Daina Liepiņa un Anita Markaine no Pūres nūjošanas pamatus apguva pirms pieciem gadiem. Tagad, ja vien laika apstākļi atļauj, viņas nūjot dodas gandrīz katru dienu pusdienlaikā. Kad sākas darbi dārzā, tad nūjošana nenotiek.

Viens nav cīnītājs. Sevišķi tad, ja cīņa ir grūta un reizēm pat biedējoša. Tomēr pat vismazākā un niecīgākā palīdzība tādās situācijās ir svarīga, nemaz nerunājot par lielākām lietām. Kādu atbalstu sagaida un novērtē pacienti, kuri cīnās ar vēzi, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Onkoalianses valdes loceklis, vēža pacients Edgars Āboliņš, uzņēmēja, biznesa un personālvadības konsultante, krūts vēža paciente, psiholoģe Ilva Lillmaa un Brasas apkaimes aktīviste, Rīgas domes deputāte Rita Našeniece. "Mēs noteikti nevēlētos dzirdēt vārdus - nu, tu cīnies, turies," atklāj Ilva Lillmaa sarunā par to, kā palīdzēt vēža slimniekiem. " Mēs saprotam, ka cilvēkiem ir grūti izprast, kā lai runā ar vēža pacientu. Kas mums ir bijis noderīgi šajā laikā un palīdzējis, ir prieks, atbalsts, spēks tuvinieku, darbabiedru acīs. Noteikti ne žēlums, ne asarainas runas. Un jautājums - kā tev ir, vai mēs varam kaut ko darīt kopā? Kas tev būtu nepieciešams, kā tev var palīdzēt." Kad cilvēks uzzina diagnozi, ceļš ir pakāpenisks, arī tu

Iespējams, ka pavisam drīz datorprogrammas spēs atrast un izlabot ortogrāfijas, interpunkcijas un pat stila kļūdas tekstā, kas rakstīts latviešu valodā, bet to, kā par mūsu valodu runā valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs, nespēs atdarināt neviena mašīna. Februāra latviešu valodas stunda raidījumā Kā labāk dzīvot.