K Labk Dzvot

Kā nosiltināt Līvānu māju? Vai montāžas putas izturēs ilgāk par desmit gadiem un kā izvēlēties ilgtspējīgus izolācijas materiālus? Šī ir tikai neliela daļa klausītāju iesūtīto jautājumu, uz kuriem sniegsim atbildes raidījumā Kā labāk dzīvot, kad turpināsim sarunu par privātmāju siltināšanu. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Raidījumā Kā labāk dzīvot eksperti snieguši padomus arī iepriekš.  

Diemžēl, bet modernajā sabiedrībā pastāv tā saucamās “neredzamās” vecumgrupas. Tie ir cilvēki, kas ir par jaunu vai par vecu, lai pilnvērtīgi piedalītos valsts pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē. Kas tās ir par "neredzamajām" vecumgrupām un kā mazināt atstumtību, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē senioru projekta vadītāja Laura Zemvalde un Eiropas kustība Latvijā ģenerālsekretāre, jauniešu projekta pētniece Liene Valdmane. "Mēs baidāmies runāt ar citādiem. Lai piedabūtu vienu pieaugušo aiziet pastrādāt ar jauniešiem, tas nebūt nav tik viegli. Viņi mani nesapratīs, ko viņi par mani domās, ko viņi man pajautās. Mēs nez kāpēc sabiedrību sadalām tādās kastītēs un ar šitās kastītes cilvēkiem es nezinu, kā runāt. Nē, nē tas nav priekš manis," analizē Liene Valdmane. "Līdzīgi ir ar senioriem. Tajā brīdi, kad "Ascendum" uzrunā brīvprātīgos, nav jau tā, ka katrs no mums ir gatavs doties. Tās ir īpašas prasmes, tas ir laiks, kas ir jāvelta. Arī strādājot ar jauniešiem. Protams, tas ir atšķirīgi." "Mums ir ērti domāt

Kā jau iepriekš prognozēts, 1.maijs nebūs tā diena, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem obligāti kabatā būs personas apliecība, saukta arī par ID karti, ar noteikumu, ka personai būs derīga pase. Vai tas nozīmē, ka rindas pēc dokumentiem mazināsies, kā arī, kas būs ar atlaižu piemērošanu sabiedriskajā transportā, situāciju raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un valsts SIA "Autotransporta direkcija" sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis. "Personas apliecība ir vēlama visiem. Šobrīd vēl likums nav grozīts un ir spēkā prasība, ka līdz 1. maijam to iegūt, bet Saeimā notiek virzība un pāris nedēļu laikā varētu apstiprināt, ka personas apliecība (ID karte) būs jāiegūst tajā brīdi, kad būs beidzies derīguma termiņš tam personu apliecinošajam dokumentam, kas cilvēkam ir, vienalga, vai tā ir esošā personas apliecība vai pase," skaidro Uldis Apsītis. "Ja tai būs beidzies derīguma termiņš un jūs nāksiet uz Pilson

Kas tad īsti ir imūnā atmiņa, imūnais jeb imunitātes parāds? Kas ir hibrīdā imunitāte? Ko patiesībā nozīmē šie termini, cik un vai tie ir korekti formulēti un kā tos saprast, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Pediatrijas katedras docente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pārstāve medicīnas doktore, bērnu infektoloģe Liene Čupāne, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore Inese Mihailova.

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs. "Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama. Jānis Priede atzīst, ka šādu cenu pielāgošanu patē

Kuras varētu nosaukt par ideālām garšvielām? Tās, kas ne tikai spēlējas ar mūsu garšas kārpiņām, bet arī kalpo kā veselības uzlabotājas. Garšvielu pievienošana ēdienam ne tikai papildina tā garšu un smaržu, bet arī palīdz dziedēt organismu. Kādu labumu veselībai var dot regulāra un daudzveidīga garšvielu lietošana, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro veģetāra uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase un fitoterapeits Artūrs Tereško. Šobrīd mitrā un vēsā laikā jālieto sildošas garšvielas – kurkuma, kanēlis, pipari, kardamons, ingvers un krustnagliņas.  "Šīs garšvielas, dažādi darbojoties, silda organismu, paplašina asinsvadus, veicina vielmaiņu, iekšējo sildošo enerģiju un uzlabo imūnās sistēmas aktivitāti, tā pasargā mūs no saaukstēšanās, no mitra aukstuma, kas iet caur kauliem," skaidro Artūrs Tereško. "Ingvera tēja jau ir slavena ar savu spēju sasildīt, īpaši, ja ar pienu uztaisīsies, pavisam būs sildoša," atzīst Dita Lase. "Bet pietiek arī likt vienkārši pie ēdiena klāt, jo garšvielas lietojam mazos daudzu

Šobrīd Latvijā ir vismaz 400 radioamatieru, 150 no tiem ir aktīvi radioamatieri, kuri regulāri iziet ēterā, daļa no viņiem piedalās arī sacensībās. Radioamatierisms - profesija vai aizraujošs tehnoloģiju hobijs? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas SIA "Energoremonts Rīga" projektu vadītājs Andris Bruņenieks, radioamatierisma entuziasts Kristers Misa un VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts, ilggadējs radioamatieris Juris Vaļenieks.

Pat veicot visskrupulozāko izpēti par valsti vai valstīm, ko vēlamies apmeklēt kā tūristi, vienmēr būs kādas mazāk zināmas attiecīgo valstu īpatnības, kuras varētu izmantot noziedznieki, kas specializējas tūristu apzagšanā, apkrāpšanā un diemžēl arī aplaupīšanā. Vai iespējams laikus sagatavoties šādām situācijām un no tām izvairīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un ALTA prezidents Ēriks Lingebērziņš, portāla "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs un komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore Zane Eniņa. "Attieksme bieži vien nosaka, kāds būs ceļojums. Tas, ka ceļojot būs kādā brīdī nepatikšanas, to gandrīz varu apsolīt. Tad ir svarīgi, kā mēs tiekam ar to galā un cik smagi ņemam to pie sirds. Vai pieņemam to kā mācību un ejam tālāk," bilst Zane Eniņa. Ēriks Lingebērziņš norāda, ka drošības jēdziens tūrismā iet ārpus fiziskās drošības, kas skar ikdienas ceļojumos. Par

Vīrusi var radīt dažādas problēmas. Tie spēj mums pamatīgi bojāt arī nervus – burtiskā nozīmē. Kā vīrusi ietekmē nervu sistēmu un kādus neiroloģiskus traucējumus tie var radīt un kā šādās situācijās rīkoties, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs neirologs Jānis Mednieks un Centrālās laboratorijas vadītāja laboratorijas ārste Jana Osīte. Jānis Mednieks skaidro, ka dažādi vīrusi atšķirīgi var ietekmēt cilvēka nervu sistēmu. "Tur arī problēma, ka dažkārt veiksmīgi tiek pārdzīvots akūtais slimības periods, bet pēc tam nonākam situācija, ka cilvēki, kam bijusi ļoti laba dzīves kvalitāte, augstas darba spējas, viņi jūt, ka rupju traucējumu no neiroloģiskās puses nav, taču ir grūtības koncentrēties, grūtības apstrādāt informāciju tik ātri, cik tas bija iepriekš iespējams," atzīst Jānis Mednieks. "Ja cilvēks strādā augsti kvalificētu darbu, tas ietekmē viņa darba spējas

Pirmajā brīdī liekas, kas tur tāds sarežģīts, – nosiltināt piecdesmit un vairāk gadus vecu privātmāju? Apliekam ārsienas ar izolācijas materiālu, nomainām logus un lieta darīta! Vai tiešām viss ir tik vienkārši? Par privātmāju sagatavošanu siltināšanai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns. Būvēt no jauna vai atjaunot, restaurēt un siltināt labāk? "Ja tās ir mājas, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara, tiešām vēsturiskas, simts gadus un vairāk, viņām ir pavisam cita vērtība, tās ir labāk restaurēt un atjaunot," uzskata Harijs Tučs. "Tās mājās, kas ir pēc kara, situācija bija, ka vajadzēja meklēt mājokli, tad pieslēdzās kolosāls radošums, no kā pratām, no tā būvējām. Kas bija dabūjams." Pirms kara celtās mājas ir vienkāršas un loģiskas, tās bija būvētas, izejot no iepriekšējās pieredzes. Pēc kara mājas – gala rezultāts nebūt nav tāds, kā kādreiz esam būvējuši. "Visi kā viens esam gatavi eksperimentēt ar jauniem

Līdz maijam, kad personas apliecība jeb ID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, nav atlicis pārāk daudz laika. Tomēr, sabiedrībā valda zināms apjukums un neskaidrība saistībā ar ID kartes ieviešanu, un diemžēl dokumentu maiņa vai izgatavošana šobrīd rada problēmas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās rindas ir garas. Kas tad īsti pēc trīs mēnešiem mainīsies mūsu dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks. "Pasei mainīsies ierastā loma. Līdz šim pase bija primārais dokuments, jo iepriekšējā laikā kartes formāta dokuments nebija un varbūt joprojām liekas svešāds. Ar ID kartes ieviešanu pase iegūst otrā plāna lomu – ārzemju ceļojumiem, ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības," atzīst Uģis Bisenieks. Par ID kartes ieiešanu raidījumā Kā labāk dzīvot esam stāstījuši arī iepriekš.  

Zini savas tiesības un pienākumus. Par 2023. gada aktualitātēm darba samaksas jautājumos padomus dod praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko un jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Svarīgākās izmaiņas ar 2023. gadu ir minimālās algas pieaugums līdz 620 eiro, atzīst abi raidījuma viesi. Maija Grebenko atzīst, ka vis būtiskākās izmaiņas ir veiktas Darba likuma 40. pantā, kur aprakstīts darba līguma saturs. "Ideja - darbiniekam ir konkrēti jāzina un jāpaziņo laikus visi noteikumi, kādos viņš strādās. Kur viņš strādās, no cikiem līdz cikiem, cik viņam maksās un kāpēc viņam maksās. Beidzot likumā ir ieviesta norma (..) nepilnais darba laiks ar neparedzamu darba grafiku, norāda Maija Grebenko. "Darba devējs, ja pieņem mani darbā, viņam nav pienākumu nodrošināt ar normālu darba laiku, es esmu viņam vajadzīgs kā konkrēts speciālists pa laikam. Ir aprakstīta kārtībā, kāds pienākums ir darba devējam sniegt informāciju, kad jābūt darbā, no cikiem līdz c

Laiks sēt leduspuķes. Ne tās, kas aukstā laikā parādās uz loga, bet gan ilgziedīgās begonijas. Bet kā to pareizi darīt, kā arī par citiem februāra darbiem, kam būtu jāpievērš uzmanība dārzu kopējiem, stāsta dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne. Leduspuķu sēšanas laiks ir nosacīts dārzkopja sezonas darbu sākums. Leduspuķes sēj ļoti laicīgi, jo tām ir ilgs veģetācijas periods un turklāt leduspuķes ir diezgan kaprīzās. Ļoti uzmanīgi jāskatās substrāta kvalitāte. Tā nedrīkst būt dārza zeme, tai jābūt sterilizētai kūdrai specializētos iepakojumos. Turklāt tai jābūt smalkai kūdrai un to vēl vajadzētu izsijāt. Dienu pirms sēšanas iesaka piejaukt trihodermīnu, salaistīt, lai sasēžas. Un vēl viegli pieblietēt. Dārznieces iesaka iegādāties "pilētās" sēkliņas [apvalkā], kas ir nedaudz lielākas un labāk saskatāmas. Kad sēkliņas iesētas, tās var apsmidzināt. Dīgšanu un saknīšu veidošanos veicinās jūras aļģu ekstrakts. Jāatceras, ka begonijas, kas ir arī leduspuķes ļoti mīl siltumu, jābūt +22 - 23 grādiem. Tik

Sirsnīgi par sirdīm un sievietēm. Sievietes ir unikālas būtnes – dažādu iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka sirds darbības izmaiņas vai priekšvēstneši sirds problēmām sievietēm mēdz izpausties citādāk kā vīriešiem. Kā un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veselīga dzīvesveida eksperte, Sieviešu sirds veselības "GoRedForWomen" vēstnese Latvijā, kardioloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, izglītotu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu februārī organizē izglītojošu un informatīvu akciju “Sievietes Sirds veselības dienas”. Andrejs Ērglis raidījumā norāda, ka slodzes testiem, kardiogrammai un eho kardiogrammai ir jābūt regulai mūsu dzīves daļai. Līdzīgi

Jau labu brīdi Latvijas iedzīvotāji, mēģinot iegādāties aptiekā zāles, var palikt bešā, jo zāļu vienkārši nav. Problēmas saknes meklējamas patālu no Latvijas. Vai zāļu trūkums būs hronisks arī turpmāk un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute un ģimenes ārste, Ārstu biedrība prezidente Ilze Aizsilniece.

1. februārī apritēs gads, kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Kā liecina 2022. gada oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, depozīta sistēma ieņem arvien stabilāku vietu sabiedrības ikdienā. Aptauja rāda, ka  93% mājsaimniecību izmanto depozīta sistēmu. Kopumā sistēma darbojas labi, izņemot  depozīta punktus, kas atrodas mazos lauku veikalos. Vismaz tā apgalvo paši tirgotāji. Kāpēc tirgotāji vēlas mainīt sistēmu un vai tas ir iespējams, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē SIA "Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācija" pārstāvis, veikalu tīkla "Aibe" attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts, Latvijas Tirgotāju savienības valdes  priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. Sazināmies ar "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti. Ierakstos interesējamies, cik svarīga ir depozīta sistēma pircējiem Jelgavas novadā un kā to nodrošina nelielā veikalā Svētes pagastā.

Aptaujas rāda, ka vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Ārstniecības izdevumu kāpums pēdējos gadus ir bijis ļoti būtisks, kas nozīmē, ka polises prēmijas pat ar pamatpakalpojumu segumu nespēj vairs iekļauties valstī noteiktajā limitā. Kas sagaidāms veselības apdrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Ja vēlies sārtus tomātus savā siltumnīcā vasaras otrajā pusē, tad jau ir pienācis laiks veikt pirmos sagatavošanās darbus. Kad kuras sēkliņas labāk likt zemē, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj dārzkopes: Saiva Pekuse un dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Dārzkopju vēl var paslinkot ar rokām, bet jāsāk domāt, ko sēs, kad sēs, kur sēs un kā diedzēs. Tad jau par augsnes uzlabošanu siltumnīcas jādomā, varbūt pati siltumnīca jāpielabo. Stādus uz palodzes vēl nevar steigties sēt. Siltumnīcām, īpaši neapkurināmām, tomātus var sākt sēt marta sākumā. Agrajām paprikas šķirnēm  gan līdz 15. februārim jābūt iesētām.

Vīrusi ir dabas daļa un tie nepārtraukti evolucionē. Kā tas notiek un kāpēc ir tik nepieciešama precīza diagnostika, lai noteiktu, kāds vīruss mūs ir „apsēdis” kārtējo reizi, kā arī, cik ļoti vīrusu klātbūtne ietekmē veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA „Centrālā laboratorija" valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko un RSU Infektoloģijas katedras profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa. "Virusi ir brīnišķīgi iekārtojušies šajā pasaulē. Būtu nepareizi domāt, ka kaut kad būsim brīvi no dažādiem vīrusu paveidiem, visi būs laimīgi, priecīgi, veseli, nebūs nekādu mutāciju un hibrīdvariantu. Vēstures liecības jau parādījušas, ka ārkārtīgi lielā pielāgošanās māka jeb spēja, ja cilvēkam tāda būtu, problēmu būtu daudz mazāk. Mums būtu daudz ko mācīties no vīrusiem!" atzīst Angelika Krūmiņa. Antivīrusu preparātu atšķirībā no antibiotikām pasaulē nav daudz un regulāri tiek pārbaudīta vīrusu rezistence pret šiem preparātiem. "Pēc pēdēji

Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir sperti milzu soļi pārtikas drošības jomā, lai visa gana garā pārtikas aprites ķēde ražotājs - patērētājs visos posmos atbilstu augstākās kvalitātes prasībām Tomēr nekas nav perfekts. Par pārtikas drošumu un ar to saistītiem mītiem, kā arī iepakojuma nozīmi, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro inženierzinātņu doktore Tatjana Marčenkova, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava. Henriks Danusēvičs, runājot par pārtikas drošumu, atzīst, ka visa pārtika ir droša, atšķiras tikai kvalitātes lietas, kurai ir vairāk piejaukuma, kurai mazāk. Viņš norāda, ka valdības vilcināšanās samazināt PVN pārtikai ir nepareiza rīcība. "Plastmasa ir daudz, par daudz un ir jāmazina," atzīst Sandra Muižniece-Brasava. "Jautājums, nevis vienkārši visu paņemam nost. No zaļā kursa viedokļa būtu fantastiski, ja varētu plastmasu vispār nelietot, bet jāatceras, ka da