Š?s Dienas Ac?m

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par cilvēku, kura radošais darbs ir cieši saistīts ar visu, ko mēs jūtam un domājam Latvijas brīvības idejas un Latvijas brīvības būtības sakarā. Tas ir tēlnieks Kārlis Zāle (1888.-1942.), Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriāla autors. Stāsta mākslas zinātniece Ruta Čaupova. 1918. gadā Kārlis Zāle nav Rīgā, viņš darbojas Petrogradā jaunās padomju valdības, Ļeņina valdības izveidotajā monumentālās tēlniecības programmā, kas ir viens no pirmajiem šīs valdības propagandas pasākumiem, ceļ pieminekļus 19.gadsimta liberāldemokrātiskiem domātājiem. Taču šoreiz saruna vairāk par to, kāpēc tik būtiski Kārļa Zāles vārds saistās ar Latvijas neatkarību, viņa mākslas patoss lielā mērā saistās ar pirmreizīguma izjūtu, “nulles” izjūtu.

Iznākusi jauna grāmata “1920.-1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”. Pirmais sējums veltīts 1920. līdz 1922. gadam. Saruna ar grāmatas veidošanas darba grupas dalībniecēm Līgu Peinbergu, grāmatas projekta vadītāju un Valsts kancelejas departamenta vadītāju, un Irinu Zeibārti, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā. Šis izdevums, kurš plānots trijos sējumos, ir turpinājums pirms pieciem gadiem iznākušajai grāmatai “1918.-1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”. Pirmajā sējumā “1920.-1922. gads” ietverti valdības sēžu protokoli, kas tapuši laikā no 1920. gada 14. jūnija, kad darbību sāka pirmais Satversmes sapulces apstiprinātais Ministru kabinets K.Ulmaņa vadībā, līdz 1922. gada 18. jūlijam, kad notika Z. A. Meierovica vadītās valdības pēdējā sēde. Apjomīgais un faktogrāfiski bagātais izdevums, kas laists klajā par godu Latvijas simtgadei, stāsta par mūsu valsts jauncelsmi pēc uzva

Latviešu sociāldemokrātija – pirmā īstā lielā latviešu partija, Raiņa partija, Latvijas tautas priekšpulks 1905.gadā. Latviešu sociāldemokrāti ir pirmais īsti formulētais latviešu spēks, pirms tam tās ir bijušas vairāk kustības, kurām ir kulturāla, saimnieciska, nācijas pašapziņas celšanas programma. Sociāldemokrāti ir pirmā īstā partija, un tajos laikos īsta partija nozīmē nelegāla partija, jo runa ir par Krievijas impēriju. Atšķirībā no sociāldemokrātiem Krievijā, latviešu sociāldemokrātijā nenotiek radikāla šķelšanās starp boļševikiem un meņševikiem. Kāds ir šīs partijas liktenis brīdi, kad nobriest Latvijas valstiskā neatkarība, skaidro vēsturnieks Artūrs Žvinklis.

25. oktobrī pirmizrāde jaunai režisora Dāvja Sīmaņa filmai “Tēvs Nakts”. Filma ir veltīta nu jau leģendārajam ebreju glābēja holokausta laikā Žanim Lipkem, kura līdzdalība šajos apstākļos ir palīdzējusi izdzīvot vairākiem desmitiem cilvēku. Saruna ar vienu no filmas scenārija autoriem – Matīsu Gricmani. "Filmas nosaukums bija ļoti daudzu strīdu objekts tieši tā iemesla dēļ, ka pamata materiāls, ar ko mēs strādājām, bija Ineses Zanderes topošais romāns, un vienu daļu no tā viņa jau ir izdevusi. Saucās "Puika ar suni".  Ar šo nosaukumu arī es ļoti ilgi sadzīvoju, man arī liekas, ka kaut kādā ziņā tas bija ļoti atbilstošs," filmas nosaukumu skaidro Matīss Gricmanis. "Bet vienā brīdī tieši scenārija rakstīšanas fāzē mēs sapratām, ka mums centrālais varonis tomēr ir Žanis, nevis viņa dēls Zigis, kā mēs to bijām paredzējuši sākumā, un tāpēc arī šis nosaukums it kā iezīmē šo mūsu vēlmi tieši izcelt Žani Lipki jeb Jāni Lipki, viņa personību notikumos, kas risinājās Latvijas vienā tumšākajā vēstures lappusēm. K

8. oktobrī apritēs 30. gadskārta, kopš 1988. gadā tikai dibināta Latvijas Tautas Fronte, organizācija, kas konsolidēja trešās atmodas kustību un īstenoja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Atzīmējot šo notikumu Dailes teātrī notiks konference “Par neatkarīgu un demokrātisku Latviju”. Raidījumā Šīs dienas acīm sarunas ar vairākiem konferences priekšlasījumu autoriem, sniedzot ieskatu viņu aplūkotajos tematos. Politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs konferencē aplūkos Latvijas Tautas Frontes dibināšanu starptautiskā kontekstā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu Latvijas Tautas Frontes politiskā platforma un liberālisma apsolījums. Tiesību zinātnieks Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps aicināts runāt par neatkarības atjaunošanu no juridiskā viedokļa, no konstitucionālo tiesību viedokļa. Tas ir jautājums par valstisko nepārtrauktību.

Laiks pirms 50 gadiem – 1968. gads – ir notikumiem un satricinājumiem bagāts ne tikai Austrumeiropā, kur risinās “Prāgas pavasaris”, bet arī Eiropas rietumos un citviet pasaulē. Notikumi 1968. gadā briest zināmā laika periodā, vai šobrīd vēsturniekiem ir skaidrs, kas izraisa šo kreisās ievirzes viļņošanos Rietumos un kas notiek 1968. gadā Francijā un citur pasaulē stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda.

70 gadi mūs šķir no laika, kad Korejas pussala sadalīta dienvidu un ziemeļu daļās, kļuva par divām atsevišķām valstīm. Dienvidos izveidojās Korejas Republika, ziemeļos – Korejas Tautas demokrātiskā republika. Korejas liktenis 20. gadsimta pirmajā pusē ir dramatisks, valsti jau 1910. gadā okupē Japānas karaspēks un šī teritorija tāpat kā viss reģions jau kādu laiku iepriekš ir cīņas arēna starp Japānu, kā topošu Austrumāzijas impēriju, un Eiropas koloniālajām nācijām – Krieviju, kurai ir īpašumi Tālajos Austrumos, protams, Lielbritāniju, tobrīd arī Vāciju. Pie apvāršņa jau vīd arī ASV kā nozīmīgs Klusā okeāna spēks. Koreja izrādās kā salīdzinoši maza un arī mazattīstīta valsts faktiski šīs spēles objekts. Lai starp abiem pasaules kariem Japāna uzskata Koreju par savu teritoriju, Tikai pēc Japānas zaudējuma Otrajā pasaules karā parādās jautājums, kas tālāk notiks ar Koreju. Ar lielvalstīm raksturīgo aroganci PSRS vadītājs Josifs Staļins un ASV prezidents Franklins Delano Ruzvelts novelk ietekmju sfēru robežu p

Raidījumā Šīs dienas acīm ielūkojamies mūsu aizjūras kaimiņvalsts Zviedrijas vēsturē. Latvijā Zviedrija tradicionāli uzlūkota kā miera un pārticības zeme, kas šo savu stāvokli uzturējusi, lielā mērā distancējoties no apkārtējiem politiskiem un militāriem procesiem. Visumā šis priekšstats ir pamatots, taču vēsturiskā realitāte ir daudz niansētāka. Saruna ar Zviedrijas aizsardzības pētījumu institūta aizsardzības analīzes nodaļas direktora vietnieku izpētes jautājumos doktoru Robertu Dalšjo veltīta Zviedrijas ārpolitikai un drošības politikai attiecībās ar Padomju Savienību un Krieviju laikā pēc Otrā pasaules kara.

9. septembrī Zviedrijā notiek parlamenta Riksdāga vēlēšanas. Tas ir iemesls, lai raidījumā Šīs dienas acīm ielūkotos šīs mūsu aizjūras kaimiņvalsts vēsturei. Latvijā Zviedrija tradicionāli uzlūkota kā miera un pārticības zeme, kas šo savu stāvokli uzturējusi, lielā mērā distancējoties no apkārtējiem politiskiem un militāriem procesiem. Visumā šis priekšstats ir pamatots, taču vēsturiskā realitāte ir daudz niansētāka. Ieskatu Zviedrijas pēdējā gadsimta vēsturē sniedz sarunas, kas tapušas šī gada sākumā Stokholmā. Saruna ar vēsturnieku Stokholmas Sēderternas universitātes profesoru Pēru Bolinu veltīta Baltijas valstu un Zviedrijas attiecībām 20. gadsimtā. Saruna ar Zviedrijas aizsardzības pētījumu institūta aizsardzības analīzes nodaļas direktora vietnieku izpētes jautājumos doktoru Robertu Dalšjo veltīta Zviedrijas militāri stratēģiskai situācijai pēc Otrā pasaules kara un līdz mūsdienām.

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par cilvēku, kurš nenodzīvoja dažus mēnešus līdz Latvijas valsts pasludināšanai – par pulkvedi Fridrihu Briedi. Stāsta Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītāja Ilze Krīgere un Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Ja kādam pusaudzim uz ielas jautātāju, kas ir Fridrihs Briedis, viņa atbilde varētu būt, ka Neatkarības cīņu komandieris, jo F. Briedis ir trīskārtējs Lāčplēša ordeņa kavalieris, viņa vārdā nosaukta iela Rīgas centrā, arī vidusskola. Varētu domāt, ka tas ir cilvēks, kam ir tiešs sakars ar Latvijas neatkarības izcīnīšanu. Diemžēl tas tā nav, jo viņa liktenis traģiski aprāvās 1918. gada naktī uz 28. augustu čekas Butirku cietumā Maskavā pēc attiecīga ārkārtējās komisijas lēmuma par viņa vainu pret jauno boļševiku varu Krievijā. Tāpēc rodas jautājums, kāpēc pulkvedim Briedim ir ierādīta tik liela vieta Latvijas varoņu galerijā?

Pirms 50 gadiem, 1968. gada naktī no 20. uz 21. augustu, Čehoslovākijas robežas šķērsoja apmēram 300 tūkstošus liels Padomju Savienības un dažu citu Varšavas līgumvalstu karaspēks. Tā PSRS režīms reaģēja uz Čehoslovākijas vadības tā brīža īstenoto politiku, kas ieguvusi Prāgas pavasara nosaukumu. Šajā padomju armijas kontingentā neizbēgami bija visu padomju republiku armijā iesauktie jaunie cilvēki. Arī šī raidījuma Šīs dienas acīm viesi – Valdis Berhnards un Leons Undzenko.

1918. gada 8. augusts ir pirmā diena Amjēnas kaujai – Antantes valstu armiju uzbrukums Rietumu frontē un arī iesākums tā sauktajai simts dienu ofensīvai, kas ir Pirmā pasaules kara pēdējā aina. Stāsta Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš. 1918. gadā pirmie mēneši Rietumu frontē paiet izmisīgā Vācijas pēdējā spēku sasprindzinājumā, mēģinājumā, pārsviežot divīzijas no Austrumu frontes, kur karš ir faktiski beidzies, uz Rietumu fronti, pēdējo reizi mainīt pasaules kara gaitu sevi par labu. Vāciešiem tas īsti neizdodas. Antantes valstu starpā 1918. gada vasarā nebija lielas vienprātības, ka lūzuma punkts ir tik tuvu. Daudzi virsnieki un politiķi uzskatīja, ka karu varēs pabeigt labākajā gadījumā 1919. gadā

Spāņu gripas epidēmija, viens no vai nāves gadījumu ziņā lielākais epidēmijas  uzliesmojums cilvēces vēsturē. Tas notiek 1918. gada otrajā pusē. Kas bija spāņu grupa, kā tā skāra pasauli un kāda bija vispār epidemioloģiskā slimību situācija pasaulē un arī Latvijā pirms simts gadiem, ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā stāsta vēsturniece Inna Gīle. Par Spāņu gripu runā kā par grandiozu epidēmiju, kura, kā tiek lēsts, skar 500 miljonus cilvēku visā pasaulē un arī letālo iznākumu skaits, kur gan statistika svārstās ļoti plāšos apmēros, tiek runāts par 50 līdz 100 miljoniem. Ja ir patiess tas lielākais skaitlis, tas ir vairāk nekā bojā gājušo skaits abos pasaules karos kopā. Paradoksāli, ka šīs epidēmijas uzliesmojums paliek pasaules notikumu otrajā plānā, jo risinās Pirmais pasaules karš, kara cenzūra cītīgi skauž ziņojumus par šo epidēmiju, lai nemazinātu armijas un civiliedzīvotāju kaujas sparu. Vienīgi neitrālajā Spānijā par to var brīvi runāt, un līdz ar to gripa iegūst „Spāņu gripas nosaukumu”. Kādu brīdi šķiet,

Pirms 75 gadiem, 1943. gada jūlijā un augustā, Vācijas un PSRS bruņotie spēki izcīnīja Kurskas kauju – vienu no lielākajām sadursmēm Otrā pasaules kara laikā. Par Kurskas kauju stāsta vēsturnieks Valdis Kuzmins.

1918. gada naktī no 16. uz 17. jūliju Jekaterinburgā, tā sauktajā Ipatjeva namā savu dzīvi beidza pēdējais Krievijas imperators – cars Nikolajs II, viņa sieva Aleksandra Fjodorovna, viņa četras meitas, dēls un bijušais troņmantinieks Aleksejs, kā arī cara kalpotāji. Tā ir cara slepkavība vai arī leģitimējama jaunās varas izrēķināšanās ar vecās varas simbolu un galvu. Par to stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Runājot par cara Nikolaja un viņa ģimenes likteni, lielākoties līdzīgs traģisks gals ir bijis lielākoties tiem monarhiem, kuriem arī citu Eiropas valstu vēsturē ir nepaveicies piedzīvot revolūciju savā valstī. Kaut vai Luijs XVI Francijā, karalis Čarls Anglijā 17. gadsimtā – tā ir zināma revolūciju asiņainā loģika. Līdz ar to ir jautājums, cik likumīgs bija šāds Romanovu ģimenes un Krievijā valdošās dinastijas gals.

Ieskats zinātniskajā konferencē “Varas Latvijā no senlaikiem līdz nacionālai valstij”. Konferenci organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitāte. Uzstājās vēsturnieki un citi sociālo zinātņu pārstāvji, kuri individuālo grantu programmas “Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā” ietvaros apcerējuši dažādus valstiskuma modeļus un sistēmas, kas vēstures gaitā pastāvējušas Latvijas teritorijā un ietekmējušas latviešu nācijas veidošanos un pastāvēšanu. Referenti iepazīstināja ar savām esejām, kā arī uzklausīja kolēģu līdzreferātus ar šo eseju vērtējumu. Konferences sakarā saruna ar tās organizētāju pārstāvi Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku un Latvijas valsts valsts simtgades svētku radošās padomes locekli Mārtiņu Kaprānu. Galvenais sarunā apspriestais jautājums, cik lielai un kādai vajadzētu būt valsts politikas ietekmei uz vēstures procesu apzināšanos sabiedrībā. Raidījumā skan arī fragmenti no konferences dalībnieku priekšlasījumiem.

Latvija un Šveice – šodien tās mums šķiet viena otrai tālas zemes, ilgu laiku bijušas gluži kā divās pasaulēs, ar dzelzs priekškaru šķirtas. Tāpēc šodien daudziem paradoksāls varētu šķist fakts, ka formulējums “brīva, suverēna Latvija” pirmo reizi izskanējis tieši Šveicē. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma un politoloģe Vita Matīsa.  

Divu sējumu izdevums “Latvija un latvieši” - fundamentāls kolektīvs darbs. Raidījumā Šīs dienas acīm par izdevumu stāsta divi tā autori – vēsturnieki Tālavs Jundzis un Indulis Zālīte. Pirms dažiem gadiem iznāca darbs ar līdzīgu nosaukumu četros sējumos, kas arī bija līdzīgas ievirzes. Šis izdevums nav iepriekšējā pārstrādājums, bet pilnīgi jauns darbs. Arī tā shēma, liela daļa autoru un raksti ir pilnīgi citi. Neviens raksts neatkārto to, kas bija teikts pirms dažiem gadiem tapušajā izdevumā. Taču arī nosaukumi nav vienādi: iepriekšējais izdevumus saucās “Latvieši un Latvija” un iznāca tikai latviešu valodā. Jaunajam izdevumam dots nosaukums “Latvija un latvieši” un tas iznāk trijās valodās. Šī vārdu spēle ir ar zināmu loģiku, jo jaunais izdevums izdots arī latviešu valodā, taču pamatā ir domāts ārzemniekiem, kuri pirmām kārtām grib uzzināt, kur Latvija atrodas un kas tur dzīvo. Tāpēc Latvija šajā izdevumā ir priekšplānā.

Raidījums veltīts šodienai. Maijā, uzturoties Briselē, raidījuma autors Eduards Liniņš tikās ar drošības eksperti organizācijas Vācijas Savienoto valstu Māršala fonds vecāko līdzstrādnieci Kristīni Bērziņu. Sarunas temats – pašreizējā Eiropas drošības situācija un tās nozīmīgākie apdraudējumi.

1948. gada 14. maijs ir datums, kad pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šim datumam, Izraēlas valsts tapšanai un tās turpmākajai vēsturei veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Izraēlas vēstnieces vietnieks Latvijā Cvī Mirkins un muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. Sarunas 2. daļa.