Š?s Dienas Ac?m

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Šoreiz par notikumiem 1990. gadā. 1990. gada pirmajos mēnešos toreizējās Padomju Savienības Savienotajās Republikās notika to likumdevēju - augstāko padomju - vēlēšanas. Padomju totalitārisma ziedu laikos tā bija formāla demokrātiskas procedūras imitācija, taču 1990. gadā saskaņā ar Mihaila Gorbačova perestroikas jeb pārbūves politikas nostādnēm tās jau bija daļēji brīvas vēlēšanas, kurās savus kandidātus varēja izvirzīt arī nepadomiski politiskie spēki. Latvijas Tautas fronte izšķīrās par valstiskuma atjaunošanas stratēģiju, iegūstot nepieciešamo vairākumu Augstākajā Padomē, kura tad ar savu balsojumu deklarēto Latvijas neatkarīgā valstiskuma

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Konkrētāk norisēm 1989. gadā. Notikumi pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā  pusē Latvijā un Baltijā, kurus pieņemts  dēvēt par trešo atmodu un dziesmoto revolūciju, attīstījās tā sauktajā “perestroikas” jeb pārkārtošanās procesā - pārmaiņās, kuras toreizējā Padomju Savienībā bija uzsācis tās līdersi Mihails Gorbačovs. Padomju Savienības  vadītāja mērķis nebija totalitārās impērijas sagraušana, bet gan tās modernizēšana, zināma demokratizācija, kas padarītu  šo lielvalsti konkurētspējīgu mūsdienu pasaulē. Arī Latvijas Tautas  fronte, kas tika nodibināta 1989. gada oktobrī un vēlāk kļuva par vadošo spēku neatkarības atgūšanas procesā, sākotnēji dek

Arī šajā raidījumā Šīs dienas acīm atceramies vairākas pagājušā gadsimtā mūsu nācijai nozīmīgas personības, kuru dzīves apaļas un pusapaļas gadskārtas atzīmējām aizejošajā gadā. Sāksim ar ilggadējo Latvijas Nacionālā teātra vadītāju Alfredu Amtmani-Briedīti, kopš kura dzimšanas šogad apritēja 135 gadi. Alfreda Amtmaņa-Briedīša vadīto Nacionālo teātri raksturo teātra zinātniece, Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja Ieva Struka. Alfreda Amtmaņa-Briedīša vienaudzis ir ievērojamais Latvijas ārlietu dienesta darbinieks, vēlāk pretošanās kustības dalībniekus un represētais Ludvigs Sēja. Viņš nozīmīgs arī ar to, ka atstājis plašu liecinājumu par savu laiku un likteni dienasgrāmatās un atmiņās, kas 2017. gadā publicētas grāmatā "Es pazīstu vairs tikai sevi" Jāņa Rozes apgādā. Stāsta grāmatas sastādītājs vēsturnieks Uldis Neiburgs. Mākslinieka Gustava Kluča radošais mūžs nebija saistīts ar Latviju. Pirmā pasaules kara laikā nonācis Krievijā, viņš kļuva par vienu no spilgtākajiem padomju avangarda pārstāvjiem,

Arī šajā raidījumā, sagaidot gada nogali, pievēršamies vairākām ievērojamām personībām, kopš kuru dzimšanas šogad aprit apaļas un pusapaļas gadskārtas un kuru dzīvei un darbībai savulaik veltīti raidījumi. Šodien par vairākām personībām, kuru darbība, nozīmīgākais posms saistās ar 19. gadsimta otro pusi un 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm. Tas bija latviešu nācijas tapšanai izšķirošs laika posms, kad faktiski tika atbildēts jautājums par tās būt vai nebūt. Par tādiem nozīmīgiem pirmās atmodas darbiniekiem kā Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu vēstījām pagājušās svētdienas raidījumā. Taču laikā, kad lielākajā tagadējās Latvijas daļā pūta pirmās atmodas vēji, aiz Vitebskas guberņas robežas esošā Latgale piedzīvoja drūmāko kultūras apspiešanas periodu - latīņu drukas aizliegumu. Kā pretestība šim cara valdības kulturālajām despotismam tapa latgaliešu rokrakstu literatūra, kura spilgts pārstāvis ir nautrēnietis Andrievs Jurdžs, kopš kura dzimšanas 12. decembrī apritēja 175 gadi. Stāsta Latvijas Universitātes

Šim gadam tuvojoties noslēgumam, atceramies dažas no tām personībām, kurām šogad atzīmējam apaļas un pusapaļas jubilejas. Šodienas raidījumā par vairākiem izciliem cilvēkiem, kuri pagājušajos gadsimtos nozīmīgi ietekmējuši mūsu dzimtenes un mūsu senču vēsturiskās attīstības gaitu.  Pirmais no viņiem, Nikolajs jeb Nikolaus Mollīns, Antverpenē dzimis grāmatu iespiedējs, kurš 1588. gadā pārcēlās uz Rīgu, kļūdams par pirmo grāmatu drukātāju tagadējās Latvijas teritorijā. Vēsture nav mums saglabājusi Nikolaja Mollīna portretu un arī precīzu dzimšanas gadu. Zināms vien, ka viņš nācis pasaulē starp 1550. un 1555. gadu, tātad apmēram pirms 470 gadiem. Precīzi zināms viņa nāves gads - 1625. Tātad kopš Nikolaja Mollīna aiziešanas mūžībā šogad aprit 395 gadi. Par Nikolaju Mollinu un iespiešanas aizsākumiem Rīgā stāsta poligrāfijas vēsturnieks Artis Ērglis. Savs skatījums uz Nikolaja Mollīna darbību un drukātās literatūras aizsākumiem Baltijā ir vēstures zinātņu doktoram Kasparam Kļaviņam. Tagad pārcelsimies apmēram p

Latvija Otrā pasaules kara rezultātā uz pusgadsimtu zaudēja savu faktisko neatkarību, kad kara gaitā to vispirms okupēja un anektēja Padomju Savienība, pēc tam okupēja nacistiskā Vācija, bet kara beigu posmā Latvijā atkal atgriezās padomju okupācijas režīms. Apmēram 130000 latviešu kara laikā nonāca Rietumeiropā, lielākoties kā bēgļi vai latviešu leģiona karagūstekņi. Tā radās latviešu trimda.  Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no agrākajos gados tapušajiem raidījumiem, kas veltīti latviešu trimdas pastāvēšanai pēckara Rietumeiropā. Vispirms fragmenti no sarunas, kas veltīta latviešu trimdinieku dzīvei pēckara Vācijas rietumdaļā izveidotajās pārvietoto personu jeb DP nometnēs, un konkrētāk, lielākajā no tām - Eslingenā netālu no Štutgartes Vācijas dienvidrietumos. Stāsta Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācijā arhibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis. Situācijai pārvietoto personu nometnēs savulaik veltīta arī saruna ar muzeja "Latvieši pasaulē" pētniekiem - antropoloģi Mariannu Auliciemu un vēs

1920. gada 19. novembris ir datums, kad Latvijā, Rīgā, rodas jauns teātris, kuram ir lemts nodzīvot šos simts gadus. Tas ir Dailes teātris, un šī teātra simts gadiem ir veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta teātra vēsturnieks, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Otrā saruna. Dailes teātris. Pirmie 50 gadi aizrit Eduarda Smiļģa zīmē. Pirmā saruna  

1920. gada 19. novembris ir datums, kad Latvijā Rīgā rodas jauns teātris, kuram ir lemts nodzīvot šos simts gadus. Tas ir Dailes teātris, un šī teātra simts gadiem ir veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta teātra vēsturnieks, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Pirmā saruna. Dailes teātra tapšanā un faktiski pirmais pusgadsimts ir saistīts ar režisora Eduarda Smiļģa vārdu. Droši vien ir jāsāk ar to, kas bija Eduarda Smiļģa radošā gara pamats, kā tas iekļāvās sava laika teātra estētikas vispārējā ainā Latvijā un arī plašāk. Dailes teātris. Pirmie 50 gadi aizrit Eduarda Smiļģa zīmē. Otrā saruna  

Kad 1945. gada maijā Otrais pasaules karš noslēdzās Eiropā, cīņas vēl turpinājās planētas otrā pusē - Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, kur sabiedrotajiem joprojām pretojās Japānas impērija. Faktiski Otrais pasaules karš bija kulminācija Japānas agresijai pret kaimiņvalstīm vairāku desmitgažu garumā. Pirmām kārtām, pret Ķīnu. Par Japānas un Ķīnas pretstāvi stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. 1945. gada pavasarī Japānas sakāve kļuva acīmredzama. Tomēr varēja prasīt  vēl simtus tūkstošu, varbūt pat miljonus dzīvību. Kapitulāciju panāca divu Japānas pilsētu - Hirosimas un Nagasiki - atombombardēšana, kā arī Padomju Savienības iesaistīšanās karā pret Japānu. Turpina Valdis Kuzmins.   2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandioz

Raidījumā paraudzīsimies uz karā ierauto latviešu karavīru likteni tā finālā - 1945. gadā. Vislielākais latviešu karavīru skaits nacistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā tobrīd atradās Kurzemē Latviešu leģiona 19. divīzijas un citu vienību sastāvā. Par viņu likteni stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Tikām otra Latviešu leģiona divīzijas - 15.divīzija - līdz ar vairākām citām latviešu daļām kara noslēguma posmā nonāca Vācijā, kur arī sagaidīja tā beigas. Vairumam šo karavīru izdevās atkāpties uz Rietumiem un padoties Rietumu sabiedrotajiem. Turpina Valdis Kuzmins. Kara beigas Kurzemes frontē sagaidīja arī tie latvieši, kuri bija mobilizēti Sarkanajā armijā un karoja 130. latviešu strēlnieku korpusā. Stāsta vēsturniece, Latvijas Kara muzeja līdzstrādniece Ilze Jermacāne. 2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu v

Otrā pasaules kara fināls Eiropā 1945. gada aprīlī un maija sākumā. Centrālā vieta šajos notikumos, proti, nacistiskās Vācijas militārajā sagrāvē, bija kaujai par Berlīni. Vācijas galvaspilsētai uzbruka trīs Sarkanās armijas frontes, pilsētu ielencot un pēc tam izcīnot asiņainas kaujas tās ielās, kas noslēdzās ar vācu spēku kapitulāciju Berlīnē  1945. gada 2. maijā. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Līdz ar nacistu reiha vadoņa Ādolfa Hitlera pašnāvību 1945. gada 30. aprīlī vācu spēku vispārējā kapitulācija bija vairs tikai dažu dienu jautājums. Vācijas kapitulācijas brīdī lielākais un militāri spēcīgākais vācu armijas grupējums atradās Latvijas teritorijā Kurzemē par situāciju tā sauktajā Kurzemes cietoksnī kapitulācijas brīdī, turpina Valdis Kuzmins. 2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras frag

Otrais pasaules karš: norises 1945. gada pirmajos mēnešos. Frontes līnijām savelkoties ap Vāciju, miljoniem vāciešu šajā laikā nācās izbaudīt kara šausmas, kuras līdz tam viņu valsts, nacistiskā režīma vadīta, bija nesusi citām Eiropas zemēm. Sevišķi smaga bija situācija Vācijas austrumu apgabalos, kuros iespiedās Sarkanā armija.  Pamatoti baidoties no sarkanarmiešu plaši piekoptās vardarbības un staļiniskā režīma represijām, un iekļaujoties vācu varas iestāžu organizētajās evakuācijas akcijās, austrumu teritorijas pameta apmēram 10 miljoni vāciešu. Vairāk nekā miljons civiliedzīvotāju tika pārvesti ar kuģiem pa Baltijas jūru Vācijas karaflotes operācijas "Hanibals" ietvaros. Vairāki bēgļiem pārpildīti kuģi tika nogremdēti. Zināmākais pasažieru laineris "Vilhelms Gustlofs", kuru 1945. gada 30. janvārī torpedēja kapteiņa Aleksandra Marinesko komandētā padomju zemūdene. Katastrofā bojāgājušo skaits tiek lēsts uz 9600 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija civilie bēgļi, tai skaitā bērni. Tas ir lielākais vie

Otrā pasaules kara noslēguma posms ir vistraģiskākais latviešu nācijai, kad lielākais skaits latviešu ir iesaistīti karadarbībā, cīnoties vienā un otrā frontes pusē, atsevišķos gadījumos latviešu vienībām Vācijas un Padomju Savienības spēku sastāvā nonākot tiešā kaujas darbībā citai pret citu. Taču tas ir arī laiks, kad visspilgtāk izpaužas latviešu nācijas centieni neiesaistīties cīņā nevienas okupācijas varas pusē. Spilgts piemērs šai ziņā ir ģenerāļa Jāņa Kureļa komandētās grupas daļu pretestība nacistu okupācijas spēkiem Kurzemē 1944. gada novembrī un decembrī. Izveidota vācu spēku sastāvā uz kādreizējās Aizsargu organizācijas bāzes, Kureļa grupa tajā pašā laikā bija cieši saistīta ar Latvijas Centrālo padomi un kļuva par patvērumu tiem, kuri nevēlējās karot frontē, bet mēģināt nogaidīt iespējami izdevīgu brīdi kara finālā, lai ar ieročiem rokās cīnītos par Latvijas neatkarību. Nacistu vara tās policijas spēku komandiera Kurzemē Frīdriha Jekelna personā vērsās pret kureliešiem, atbruņojot un arestējot gr

1944. gada decembrī nacistiskā Vācija veica pēdējo mēģinājumu novērst savu totālo sakāves šajā karā. Tā bija uzbrukuma operācija Ardēnos Beļģijas un Luksemburgas teritorijā, kas sākās 1944. gada 16. decembrī. Operācijai bija koncentrēti labākie Vermahta spēki, līdz ar to nozīmīgi noplicinot Austrumu fronti, kur sekojošajai Sarkanās armijas ofensīvai 1945. gada janvāra vidū bija Vācijai katastrofāli rezultāti. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. 2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.  

  2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par militārajām norisēm Latvijā 1944. gada otrajā pusē. Šai laikā Vācijas bruņotie spēki atstāja Latvijas teritorijas austrumu daļu, tai skaitā Rīgu, savukārt mūsu valsts rietumos izveidojās liels, izolēts vācu armijas placdarms, mūsdienās visbiežāk dēvēts par Kurzemes cietoksni. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Karadarbība Kurzemes frontē 1944. gada pēdējos mēnešos un 1945. gadā pazīstama ar apzīmējumu Kurzemes lielkaujas. Turpina Valdis Kuzmins. Kurzemes frontē 1944. gada beigās, 1945. gada pirmajos mēnešos arī ir tā vieta, kur visā Otrā pasaules kara gaitā frontē ir visvairāk latviešu. Tur ir gan leģiona 19. divīzi

Šogad atzīmējot 75. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma, pievēršamies šī kara norisēm, izmantojot fragmantus no raidījumu cikla "Satumsums", kas pirmoreiz ēterā izskanēja no 2009. līdz 2015. gadam. Šajā pārraidē -  procesiem 1944. gadā, kas ievadīja nacistiskās Vācijas galīgo sagrāvi šai karā. Izšķirošs pavērsiens šai ziņā bija Rietumu sabiedroto desanta operācija Francijas ziemeļrietumos 1944. gada 6. jūnijā, kurai sekoja Francijas atbrīvošana. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas NBS vēstures pētniecības nodaļas pētnieks Valdis Kuzmins.  

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm Latvijā 1944. gada vasarā, kad karadarbība atkal sasniedza mūsu valsts teritoriju, krasi mainot daudzu Latvijas pilsoņu likteņus. 1944. gada vasarā Vācijas bruņotie spēki cieta smagu sagrāvi Baltkrievijā, kuras rezultāts bija Sarkanās armijas ielaušanās arī Latgalē un Zemgalē. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Dramatiskā un asiņainā 1944. gada vasarā bija latviešu vienībām, kuras cīnījās vienā un otrā frontes pusē: kā ieroču SS latviešu divīzijām un citām latviešu vienībām Vācijas bruņotajos spēkos, tā latviešu strēlnieku divīzijai un vēlāk korpusam Sarkanās armijas sastāvā. Turpina Valdis Kuzmins.

11. augustā apritēja 100 gadi, kopš tika noslēgts Latvijas Republikas un Padomju Krievijas miera līgums, kas noslēdza arī Latvijas neatkarības karu. Miera līgumā padomju valdība labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atteicās no Krievijas valsts suverēnajām tiesībām uz Latvijas tautu un zemi. Tas tiek vērtēts kā svarīgākais starpkaru periodā noslēgtais divpusējais līgums, kā arī ir visvairāk citētais un zinātniskos pētījumos analizētais Latvijas starptautiskais līgums. Miera līgumā padomju valdība labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atteicās no Krievijas valsts suverēnajām tiesībām uz Latvijas tautu un zemi. Par 1920. gada 11. augusta notikumiem saruna ar vēsturnieku Artūru Žvinkli.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm 1944. gada pirmajā pusē. Toreizējās Padomju Savienības teritorijā šis laiks saistīts ar izšķirošo Sarkanās armijas triecienu Vērmahtam, tā saukto operāciju Bagrations jeb Baltkrievijas atbrīvošanas operāciju. Stāsta Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Lielākā daļa toreizējās Padomju Savienības iedzīvotāju Sarkanās armijas uzbrukumu uztvēra kā atbrīvošanu, un viņiem tas tāds arī bija, taču vairākām tautām un etniskajām grupām tieši šis laiks atvēra jaunu, traģisku lappusi, kas daudzos gadījumos tām laupīja viņu vēsturisko dzimteni un neatgriezeniski aizlauza to eksistenci. Runa ir par staļiniskā režīma veiktajām totālajām vairāku tau

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Sarkanās armijas uzvaras kaujās pie Staļingradas un Kurskas 1943. gadā pavērsa notikumu gaitu par labu Padomju Savienībai. Tomēr acīmredzams  šis pavērsiens kļuva tikai 1944. gada vasarā. Par laika posmu starp 1943. gada vasaru un 1944. gada pavasari Austrumu frontē stāsta vēsturnieks Latvijs Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Viens no Sarkanās armijas ofensīvas rezultātiem šajā laikā bija 872 dienas ilgušās Ļeņingradas blokādes izbeigšana. Tā kā šai Otrā pasaules kara vēstures lappusei raidījumos līdz šim neesam pieskārušies, turpmāk raidījumā par toreizējās Ļeņingradas (tagad (Sanktpēterburga) blokādi.