Krustpunkt?

Globālie notikumi šonedēļ saplūduši ar vietējiem. Laikā, kad Eiropa ir satraukumā par ASV prezidenta Donalda Trampa Grenlandes tīkojumiem, mūsu parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstījusi vēstuli, kurā Trampam lūdz piešķirt Nobela Miera prēmiju. Pārējās Latvijas augstākās amatpersonas gan norāda, ka tas ir Mieriņas personiskais lēmums un Saeimas priekšsēdētāja ar to nepauž parlamenta viedokli. Bet skaidrs ir viens, ka šis Mieriņas solis šonedēļ ir viens no apspriestākajiem tematiem, vienlaikus vērojot, kas notiek pasaules ekonomikas forumā Davosā. Nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Saeimas priekšsēdētājas paraksts vēstulē, kas rosina piešķirt Nobela prēmiju ASV prezidentam, ir likusi uzdot jautājumu, cik saskaņotas ir augstāko amatpersonu darbības? Par situāciju koalīcijā, par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ministru darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "IR" portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa.  

Pašvaldību un valsts funkcijas likumā ir sadalītas, tomēr nereti rodas situācijas, kad kādam šķiet, ka valsts pārāk maz vai pārāk daudz iejaucas vietvaru lietās. Cik liela pašnoteikšanās īsti ir pašvaldībām, vai šajā tiesību un pienākumu sadalē ir kas jāmaina – par to diskusija Krustpunktā. Analizē viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Pirms pāris nedēļām viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars apturēja divu Latvijas pašvaldību - Bauskas un Preiļu novadu - teritoriālos plānojumus. Pašvaldībām nav tiesību aizliegt savā teritorijā būvēt saules un vēja parkus elektroenerģijas ražotnei, tā skaidroja ministrs, runājot par pieņemtajiem lēmumiem. Tas ir pašvaldību pienākums un atbildība noteikt tās zonas, kur drīkst būvēt ražotnes, kur nē. Galu galā vietvaras pārstāvji iedzīvotāju int

Studējošo skaits Latvijas augstskolās pieaug, šī mācību gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija ziņoja, ka šāds pieaugums fiksēts pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā. Latvijā ir vairāk nekā 40 augstskolu un koledžu, apmēram puse privātās un daudzas piesaista ārvalstu studentus. Tiesa, iestādes brīdina, ka daļa studētgribētāju vien grib nokļūt Eiropas Savienībā un augstskolu izmanto kā aizsegu. Vai augstskolu skaits Latvijā, arī ņemot vērā demogrāfijas situāciju un prognozes, ir optimāls? Vai piesaistīto trešo valstu studentu skaits liecina par izglītības kvalitāti? Un vai nākotnē ainai augstākajā izglītībā būtu jāmainās? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Čes

Krustpunktā Lielā intervija: uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots. Savulaik Latvijas Radio ēterā pasaules notikumu apskatos piedalījās jauns puisis vārdā Aivars Markots. Bet vēl pirms Latvija pilnībā atguva neatkarību viņš darbu radio pameta, vēlāk iesaistījās diplomātijas dienestā, bija arī pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa komandā. Jau ļoti sen viņš ir prom no ārlietu resora, bet acīmredzot sekot līdzi pasaules notikumiem - tā ir viņa sirds lieta, jo sociālo tīklu kontos aktīvi komentē notiekošo.  

Irāna, Grenlande, kārtējie Trampa pārmetumi Zelenskim. Trauksmainākie notikumi pasaulē risinās ārpus Latvijas. Tikmēr mēs ņemamies ar cīņu pret ēnu ekonomiku, raizējamies par krievu valodu medijos. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti. Studijā TV3 raidījuma "900 sekundes" producente un "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Kredīti un aizņemšanās, budžets, valsts fiskālā politika, finanšu izaicinājumi un Eiropas Centrālās bankas lēmumi. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.  

Pēc Latvijas Radio 4 slēgšanas no apraides pazudis viens kanāls krievu valodā, bet visdažādākie komercmediji tāpat turpina vēstīt krieviski. Kāda situācija ir šajā mediju sektorā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kultūras ministres padomnieks mediju politikas jautājumos Kārlis Dagilis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Nauris Puntulis, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un TV3 valdes priekšsēdētāja Ginta Salmane. Pamazām krievu valodai radiostacijās ir jāizzūd, tā, izvēršoties karam Ukrainā, savulaik Krustpunktā sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Tobrīd pamatā gan visas emocijas virmoja ap Latvijas Radio 4, kas bija finansētas no sabiedrības līdzekļiem. Bet kā zināms, Latvijā nav tikai viena radiostacija, kurā skan krievu valoda, un grozot radio pogu, ja tā var sacīt, reizēm šķiet, ka satura k

2024. gadā labdarības maratons "Dod pieci!" aicināja palīdzēt tiem, kurus no dzīvības šķir nauda, jeb cilvēkiem, kas nonākuši finansiālā bezizejā, jo viņus skārušas kritiskas un akūtas veselības problēmas, nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Bieži šādos gadījumos cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa. Toreiz Veselības ministrijai tika iesniegtas konkrētas prasības. Atbildīgās iestādes solīja pārmaiņas. Kas ir izdarīts? Krustpunktā analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere un Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Zinta Rugāja.  

Gaidot Saeimas vēlēšanas arvien interesantāk ir paraudzīties socioloģiskajās aptaujās, to grib gan politiķi, lai saprastu savas izredzes, gan vēlētāji, lai saprastu, kas tos sagaida nākamajā politiskajā ciklā. Par socioloģiju un jautājumiem, kas vēlētājiem būtiski, Krustpunktā saruna ar socioloģisko pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Jaunais gads sācies ar satraucošām ziņām, gan tepat pie mums, gan pasaulē. ASV aktivitātes Venecuēlā un attiecībā uz Grenlandi liek pārdomāt, kā darbojas drošības sistēma, kur esam iekļāvušies. Bet Rīgā notikušais gāzes sprādziens dzīvojamajā mājā raisa jautājumus, ko varēja un var darīt citādi un labāk? Ir arī citas ziņas, kas skar politiķus vai tos, kuri grib par tādiem kļūt. Ogres mēra ilgstošo darbnespējas pamatotību pārbauda Veselības inspekcija, bet politiskā skatuve pagaidām iztiks bez uzņēmēja Normunda Broka. Runājam arī par Rēzekni, kur dome 2025. gada pēdējā darbdienā no amata atbrīvoja koncertzāles „Gors” vadītāju, un arvien ir jautājums, kā šī kultūras vieta strādās tālāk? Krustpunktā aktualitātes analizē ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins.  

Starptautiskā situācija ir saspringta, diemžēl arī saistībā ar mūsu partneriem. ASV vēlme iegūt Grenlandi raisa bažas par NATO nākotni, pretrunīgas reakcijas ir arī attiecībā uz ASV operāciju Venecuēlā. Par Latvijas pozīciju šajos jautājumos Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži.  Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un "TVnet" vecākā ārzemju ziņu žurnāliste Annija Vīnkalna.  

Pēdējie gadi parādījuši, ka starptautiskā kārtība nav akmenī cirsta un atsevišķas lielvaras uzskata, ka starptautiskie likumi tiem nav rakstīti. Kā tas ietekmē mūsu drošību, par to diskusija Krustpunktā. Analizē SIA "NEWT21" valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons, atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Šoks! Vismaz sestdienas, 3. janvāra, vakarā tas bija biežākais vārds, dzirdēja starptautiskajos televīzijas kanālos, kas ziņoja par Venecuēlas diktatora Maduro sagūstīšanu un aizvešanu uz ASV. Un Trampa solījumiem, ka tagad kādu laiku Venecuēla pārvaldīs Amerikas Savienotās Valstis.  Pasaule ir jaunas realitātes aculieciniece. Ierastā lietu kārtība starptautiskajās attiecībās nepastāv, un jauno mēs vēl tikai apjaušam. Runa jau nav tikai par Venecuēlu. Ilgāku laiku jau pasauli izaicina Vladimirs Putins, kuram Donalds Tramps pagājušajā gadā

Sākotnēji visās Baltijas valstīs bija līdzīgi, bet tagad esam palikuši vienīgie, kuri joprojām uztur obligāto 2. pensiju līmeni. Lietuvieši līdzīgi kā igauņi ir lēmuši ļaut šo naudu iztērēt. Vai Latvijai jāiet līdzīgs ceļš? Ekonomisti jau kritizēja valdību, kad tā samazināja 2. līmeņa daļu par labu pirmajam, lai gan šis lēmums pieņemts uz laiku. Vērtējam kaimiņvalstu pieredzi un to, ko no tās vajag vai nevajag paņemt. Vai esam gudrākie vai muļķākie starp kaimiņiem šajā jautājumā? Krustpunktā analizē Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas deputāts Edmunds Jurēvics (Jaunā vienotība), Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas deputāts Arturs Butāns (Nacionālā apvienība), Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis un ekonomists Latvijas Universitātes rektors Gundars Berziņš.       

2026. gads solās būt ļoti interesants gads. Daudziem tas būs arī apgrūtinošs, jo paies lielu politisko kaislību noskaņās gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, arī šeit intrigas solās būt lielas. Viens no jaunajiem spēlētājiem gaidāmajā spēlē apņēmās būt kustība "Bez partijām", kas pirms pāris mēnešiem sevi skaļi pieteica publiskajā telpā. Bet jau no paša sākuma to pavadīja daudz emocionālas nestabilitātes un pretrunīgi vēstījumi. Viens no "piecīšiem", ja tā drīkst teikt, kas tika nosaukti kā šīs kustības iniciators, ir uzņēmējs Armands Broks. Viņš izmantoja 2008. gada finanšu krīzes radītās iespējas, aktīvi darbojoties nebanku kreditēšanas biznesā, lai nopelnītu naudu. Pats ir teicis, kad daudz ir izdarīts, var nākt palīgā valstij. Sekojiet līdzi notikumu attīstībai saistībā ar pieminēto kustību, ar katru nedēļu arī mums radās vairāk jautājumu, tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Armandu Broku.