Š?s Dienas Ac?m

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Otrais - notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā. Šoreiz - par norisēm 1940.gada otrajā pusē, kad staļiniskais okupācijas režīms ķerās pie Latvijas neatkarības iznīcināšanas un sabiedrības sovjetizācijas. Pirmais solis tūdaļ pēc okupācijas bija jaunā Ministru kabineta izveide ar mikrobiologu profesoru Augustu Kirhenšteinu priekšgalā 1940. gada 20. jūnijā. Stāsta vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere. Par sabiedrības piekrišanu un atbalstu pārmaiņām bija jāliecina plašajām masu demonstrācijām, kuras centīgi un ar vērienu organizēja okupācijas

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Šoreiz sarunas par notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā. 1939. gada 23. augustā noslēgtais Vācijas - Padomju Savienības pakts ļāva Hitlera un Staļina režīmiem kopīgiem spēkiem iznīcināt Poliju un pavēra ceļu padomju agresijai Rietumu virzienā. Par upuri kļuva Somija, sākās Ziemas karš. Stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Padomju pārsvars Ziemas karā bija nospiedošs, kad 1940. gada februārī padomju spēki pārrāva Mannerheima līniju, Somija lūdza mieru. Tā noteikumi bija smagi, tika zaudēta liela daļa valsts industriāli

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Otrā pasaules kara sākuma datums ir 1939.gada 1.septembris, diena, kad Nacistiskā Vācija uzbruka Polijai. Taču šim datuma bija spilgta prelūdija, 1939.gada 23.augustā noslēgtais Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līgums, kura slepenajos protokolos Hitlera un Staļina režīmi sadalīja savā starpā tobrīd vēl suverēno Austrumeiropas valstu teritoriju. Šo līgumu, kas plaši pazīstam arī kā Molotava-Ribentropa pakts, raksturo vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis. Pēc nacistu uzbrukuma Polijai Vācijai karu pieteica Lielbritānija un Francija, tomēr Polijas armija tika sakauta pāris nedēļu laikā. Polijas un Vācijas militāri sadursmi 1939.gada septe

1920. gada 2.februārī Igaunijas pilsētā Tartu tika noslēgts miera līgums starp Igaunijas Republiku un Padomju Krieviju. Tas bija pirmais miera līgums, kuru Krievija noslēdza ar kādu no jaundibinātajām Austrumeiropas valstīm. Par Tartu līgumu starp Igauniju un Krieviju stāsta vēsturnieks Artūrs Žvinklis.

2020.gada 20.janvārī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis viens no izcilākajiem itāliešiem un viens no visu laiku izcilākajiem kinorežisoriem - Federiko Fellīni. Stāsta kinozinātniece Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Sarunā skaidrojam, kāpēc Fellīni ir tik izcils vārds pasaules kino vēsturē.Iesākumā tradicionāli par to, kas ir šī talanta, šīs meistarības saknes. Nenoliedzams tas ir literārais talants, bet kāda ir pieredze un vide, kas dod atspēriena punktu jaunajam Fellīni, kad viņš 40. gadu otrajā pusē sāka savas gaitas kinomākslā. "Vispirms ir vērts pakavēties pie tā, kāpēc šodien ir jārunā par Fellīni, kāpēc būtu vēlams, lai arī jauni cilvēki, tie, kas interesējās par audiovizuālajiem medijiem būtu redzējuši Fellīni filmas," atzīst Dita Rietuma. "Manuprāt, Fellīni ir tas režisors, kura atļaušanās un drosme tik radikāli un mākslinieciski brīvi izmantot kino un mediju ir tas, kas mums šodien ārkārtīgi pietrūkst, arī lai mēs kā skatītāji pieļautu to, ka kino var būt dažāds. Kino nav jābūt ies

Sarunā raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies militārajām norisēm Latvijā pirms simts gadiem. Par Latgales atbrīvošanas operāciju 1920.gada janvārī, kuru kopīgi veica Latvijas un Polijas bruņotie spēki, stāsta vēsturnieks Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Iepriekšējā saruna noslēdzās brīdī, kad Polijas armijas spēki ar Latvijas armijas atbalstu ieņēma Daugavpili un padomju Krievijas 15.armija bija atspiesta līdz Dubnas upei. Sarunas 2. daļa. Latgales atbrīvošana no Sarkanās armijas 1920.gadā. Stāsta Valdis Kuzmins. 1.daļa    

Sarunā raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies militārajām norisēm Latvijā pirms simts gadiem. Par Latgales atbrīvošanas operāciju 1920.gada janvārī, kuru kopīgi veica Latvijas un Polijas bruņotie spēki, stāsta vēsturnieks Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, vispirms iepazīstinot ar situāciju, kāda bija pirms Latvijas un Polijas vienošanās par kopīgo uzbrukuma operāciju sarkano spēkiem Latgalē. Tajā laikā Polijas karaspēks un, starp citu, arī Lietuvas karaspēks atradās uz dienvidiem no Latgales, Daugavpils tuvumā, jau kopš 1919. gada augustā.

Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums. Iepriekšējo raidījumu noslēdzām ar vēstījumu par to, ka pēc Cēsu kaujām un Strazdu muižas pamiera no Zemgalē palikušajām dzelzs divīzijas un citām vācu brīvi korpusu vienībām izveidojās krievu virsnieka Pāvela Alova Bermonta komandētā armija. Kā zināms, 1919. gada 8. oktobrī šie spēki uzbruka Rīgai un ieņēma Pārdaugavu. Par cīņām pret Bermonta armiju pagājušā gada 20. oktobra, 17. novembra un 24. novembra raidījumos vēstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. 1.daļa Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. 2.daļa  

Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums. 1919. gada maija beigās vācu landesvēra spēki Cēsu apkārtnē nonāca saskarē ar Igaunijas armiju un tās sastāvā esošajām latviešu vienībām. Sākotnēji neitrālās attiecības drīz pārrauga militārā pretstāvē, kuras rezultātā landesvērs 6. jūnijā Ieņēma Cēsis, kuras aizstāvēja tobrīd vēl skaitliski nelielais Cēsu pulks un divi igauņu bruņu vilcieni. Sekoja pāris nedēļas ilgas pamiera sarunas ar Antantes valstu pārstāvju piedalīšanos. Tālāko notikumu gaitu izklāstīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Igaunijas armijas darbībai Latvijas neatkarības karā, tai skaitā Cēsu kaujās un kaujās pie Rīgas, bija veltīta saruna ar igauņu vēsturnieku, Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzēju Artu Johansonu. Kā zināms, kaujas pie Rīgas 1919. gada jūlija sāku

Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums. Vispirms vēsturnieka Jāņa Šiliņa stāsta fragmenti par 1918. gada 18.novembrī dibinātās Latvijas valsts Pagaidu valdības pirmajiem mēnešiem, kas iezīmējās ar tobrīd neapturamo Sarkanās armijas iebrukumu un valdības evakuāciju uz Liepāju, kur tās pastāvēšanu sākumā nodrošināja pamatā vācu militāro spēku klātbūtne. Lielinieku spēku iebrukumu izdevās apturēt jau janvārī un februārī pretlielinieciskie spēki, kuru pamatu veidoja Vācijas armijas un brīvprātīgo vienības, atguva Kuldīgu un Ventspili, bet martā Tukumu, Dobeli un Jelgavu, atspiežot sarkano spēku līdz Lielupei. Tomēr aizmugurē tikmēr pieauga spriedze starp Ulmaņa pagaidu valdību, vācbaltiešu aprindām un pretlieliniecisko spēku komandieri vācu ģenerāli fon der Golcu. Atklātā konfliktā šī rīvēšanās pārauga 16.ap

Tikšanās pie Maltas krastiem 1989. gada decembra sākumā. Tikšanās, kurā piedalījās toreizējais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs vecākais un Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs, tiek dēvēta par aukstā kara beigu brīdi. Kas bija tikšanās pie Maltas, kas notika līdz tai un kas pēc, stāsta vēsturnieks Antonijs Zunda.

1919.gada 14. decembrī pie Valmieras, Kokmuižas kapličā toreizējie Latvijas policijas spēki arestēja apmēram 30 cilvēku grupu, kas bija nelegālas boļševistiskas organizācijas biedri. Notika izmeklēšana un visai drīz pēc tam, 22. decembrī, 11 no šiem aizturētajiem tika sodīti ar augstāko sodamēru – viņiem izpildīja nāvessodu. Vecākajam no viņiem, kādam Jānim Ozolam bija 34 gadi, pārējiem visiem mazāk par 25 gadiem, jaunākajai – Johannai Daņiļēvičai – nāvessoda izpildes brīdī bija 16 gadu. Tie ir tā dēvēti 11 Valmieras komunāri jeb 11 Valmieras komjaunieši. Ko šie jaunie ļaudis bija noziegušies pret tobrīd jauno Latvijas demokrātiju, skaidro vēsturnieks Artūrs Žvinklis.   Attēlā: 1920.gada 24.jūlija vakarā notika 1919.gada 22 decembrī nošauto Valmieras 11 komjauniešu izrakšana Valmieras mācītāja muižas tīrumā pie karātavu kalniņa un iezārkošana. Apglabāšana notika turpat 25.jūlijā.

1. novembrī apritēja 250 gadi, kopš dzimis Garlībs Helviga Merķelis – vācbaltiešu literāts, kuru tradicionāli uzlūkojam kā latviešu tiesību aizstāvi un mūsu tautas brīvības domas pamatlicēju. 28. un 29. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Merķelim veltīta divu dienu konference, turpat aplūkojama neliela, bet autentiskiem materiāli ļoti bagāta izstāde “Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250”. Par Merķeļa fenomenu Latvijas kultūrā stāsta Merķeļa dzīves un darbības pētniece Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vadošā pētniece Aija Taimiņa.

Trešā saruna ar militāro vēsturnieku Valdi Kuzminu par cīņām pret Bermonta-Avalova armiju 1919. oktobrī-novembrī. Šī raidījuma saruna par kaujām pret bermontiešiem Kurzemē un zemgalē, kā arī par Bermonta armijas galīgo sakāvi.   Latvijas armijas cīņas ar Bermonta karaspēku. Stāsta Valdis Kuzmins. 1.daļa Latvijas armijas cīņas ar Bermonta karaspēku. Stāsta Valdis Kuzmins. 2.daļa  

Otrā saruna ar militāro vēsturnieku Valdi Kuzminu par cīņām pret Bermonta-Avalova armiju 1919. oktobrī-novembrī. Šajā raidījumā: Latvijas armijas pretuzbrukums un Bermonta armijas sakāve Rīgā 1919. gada 3.-11. novembrī. Attēlā. Bermontiādes laikā izpostītā Rīga. Latvijas armijas cīņas ar Bermonta karaspēku. Stāsta Valdis Kuzmins. 1.daļa  

Berlīnes mūris - spilgtākais aukstā kara simbols, Austrumus un Rietumus atdalošā dzelzs priekškara tiešs iemiesojums. 1961.gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskās Republikas komunistiskā valdība slēdza Austrumvācijas robežu ar Rietumberlīni, kas līdz tam bija brīvi šķērsojama. Berlīni pārdalīja robeža, kas sākotnēji bija vien dzeloņdrāšu žogi un aizsprosti, bet pamazām ieguva vairāku monolītu betona bloku veidolu. Daudziem tā šķita teju mūžīga, tikpat nesatricināma, kāda savulaik šķita visa sociālisma sistēma. Vēl 1989. gada sākumā toreizējais Vācijas Demokrātiskās Republikas vadītājs Ērihs Honekers pravietoja, ka Berlīnes mūris pastāvēs vēl 50, varbūt pat 100 gadus. Laikam gan vecišķais Austrumvācijas līderis akli nevēlējās pieņemt pārmaiņas, kuras tobrīd jau notika visā Austrumeiropā, kopš padomju līderis Mihails Gorbačovs bija uzsācis pārkārtošanās politiku.  1989. gada maijā Ungārija atvēra savu robežu ar Austriju, un austrumvācieši, kuriem ceļošana uz Ungāriju bija atļauta, metās izmantot radušos logu uz

9.novembrī Vācija un visa Eiropa atzīmēs 30.gadadienu kopš krita Berlīnes mūris. 1961.gadā Vācijas Demokrātiskās Republikas totalitārā vara slēdza robežu ar Rietumberlīni un sāka to aprīkot ar aizsargbūvēm, kuru galvenais uzdevums bija novērst austrumvāciešu bēršanu uz Rietumiem. Tā tapa Berlīnes mūris, kas kļuva par spilgtāko dzelzs priekškara iemiesojumu. Savukārt 1989.gadā, toreizējā Austrumu blokā sākoties demokratizējošām pārmaiņām, Austrumvācijas valdība vairs nespēja apspiest sabiedrības vēlmi pēc brīvas satiksmes ar tautiešiem Vācijas rietumu daļā. Robeža kļuva brīvi šķērsojama, un tad jau arī Vācijas apvienošanās vairs bija tikai laika jautājums. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no sarunām, kas ierakstītas Berlīnē pirms pieciem gadiem, kad atzīmēja mūra krišanas 25.gadadienu.

Šī gada izskaņā apritēs 20 gadi, kopš Krievijas Federācijas priekšgalā ir Vladimirs Putins. Ar gadiem Putina režīms kļuvis arvien represīvāks iekšēji un agresīvāks, impēriski ambiciozāks ārēji. Varas koncentrācija prezidenta rokās un pēdējā laikā vērojamais Putina personības kults ļauj uzlūkot pašreizējo Krievijas politisko sistēmu kā degradētu demokrātiju ar autoritāras diktatūras iezīmēm. Cik stabila un ilgtspējīga ir šī sistēma un kas ar to varētu notikt nākotnē, šo jautājumu raidījumā Šīs dienas acīm apspriežam  ar ļaudīm, kuri savulaik aktīvi darbojušies Krievijas politiskajā vidē, taču attiecības ar režīmu likušas viņiem šo vidi pamest, pilnīgi vai daļēji pārceļoties prom no Krievijas. Saruna ar emigrācijā Polijā dzīvojošo bijušo Krievijas politiķi Olgu Ļitviņenko, piedaloties arī viņas tiesiskajam pārstāvim, neatkarīgajam poļu politiķim Rišardam Kališam. Otra saruna ar krievu sociologu un politisko konsultantu Eiropas politkonsultatu asociācijas prezidentu Igoru Mintusovu.

Bermonta karaspēka uzbrukums Rīgai 1919. gada oktobrī un Latvijas armijas pretdarbība. Stāsta vēsturnieks Valdis Kuzmins, sakumā analizējot Bermonta armijas uzbrukuma militāros aspektus - kā šis spēks izveidojās, kādas vienības bija tā sastāvā un kas tās apgādāja ar visu karošanai nepieciešamo. Vēsturnieks stāsta par cīņām starp Latvijas armiju un Bermonta spēkiem, kas norisinājās 1919. gada oktobrī. Attēlā: Bermota armijas karavīri.

Pievēršamies Ukrainas vēstures apzināšanai. Šoreiz – padomju periods Ukrainas vēsturē. Saruna ar Ukrainas Zinātņu akadēmijas Ukrainas vēstures institūta pētnieku Genādiju Jefimenko. Šī sarunas daļa veltīta vienai no 20. gadsimta traģiskajā lappusēm ne tikai Ukrainā, bet visā Austrumeiropā – proti, golodomoram. Staļina režīma mākslīgi izraisītajam badam Ukrainā 1932. un 1933. gadā. Ukrainas historiogrāfijā oficiāli to atzīst par genocīdu pret ukraiņu tautu. Sarunas 1. daļa raidījumā Šīs dienas acīm 29.septembrī.